Ziemassvētki ir īsts brīnumu laiks! Ikkatrs no mums tic brīnumiem, vēl vairāk to dara bērni, jo pārliecinājušies, ka Ziemassvētku vecītis kopā ar saviem palīgiem rūķiem gadu no gada patiesi piepilda viņu slēptākās vēlmes. Arī šogad mazie čakli pastrādājuši, rakstot vecītim vēstules un mācoties dzejolīšus. Vairāki labprāt pieteiktos par palīgiem, iestumtu kamanas, ja gadījumā tās iestrēgtu, taču visaizraujošāk būtu kopā ar Ziemassvētku vecīti laisties lejā pa skursteni.
Uz mirkli atgriezties bērnībā un fantāziju pasaulē ļāva Smiltenes Trīs pakalnu sākumskolas 1.a klases skolēni. Visi gribēja runāt un nespēja vien sagaidīt savu kārtu, jo, lai arī pasaulē ir viens īstais Ziemassvētku vecītis, katram par to ir savs stāsts. Pirmā roku pacēla mazā Anne Tilčika, kurai izdevies dzīvē redzēt, kā rūķis paņem viņas Ziemassvētku vecītim rakstīto vēstuli. “Es rakstu katru gadu, lai dabūtu dāvanas. Šogad gribu “Lego Friends” komplektu, jo man patīk likt lego. Vēstulīti noliku uz palodzes savā istabā. Vienu reizi vakarā gāju gulēt, bet nevarēju aizmigt, tad es ieraudzīju rūķi. Viņš pa kluso paņēma manu vēstuli, bet neko neteica. Viņš bija aptuveni manā augumā,” aizrautīgi stāsta Anne. Visi sapņi meitenītei piepildās Ziemassvētku vakarā, kad zem izrotātās eglītes paslēptas dāvanas. “Salavecīti neesmu redzējusi, bet manam tētim ir viņa numurs. Tētis piezvana, un viņš atnes man vēl citas dāvanas,” turpina Anne.Šaubu nav! Ziemassvētku vecītis eksistē, arī viņa ziemeļbrieži, kuriem, pēc bērnu stāstītā, virs galvas mirgo krāsainas zvaigznītes, un kamanas, ar kurām laisties pa gaisu. Gadījumā, ja šogad Ziemassvētku laikā Latvijā nebūs sniega, Smiltenes Trīs pakalnu sākumskolas 1.a klases skolēni iesaka viņam braukt ar traktoru. Tāpat bērni, iztēlojoties, cik liels varētu būt Ziemassvētku vecīša nams, kurā top dāvanas bērniem, saka: “Tikpat liela māja, cik mūsu klase.” Kāds puisēns uzskata, ka nevajagot satraukties, ja vēstulē ierakstītas vairākas vēlmes, pietiks visiem, jo Salatētis nevis pērk dāvanas veikalā, bet taisa pats kopā ar rūķiem.1.a klases audzinātāja Vija Sokolova stāsta, ka skolēni šajā pirmssvētku laikā, gaidot brīnumus, jūtas mazliet satraukti. “Bērniem jau teicu, ka katrs no mums var būt Ziemassvētku vecītis, domājot un darot labu. Un tas ir pilnīgi jūtams, kā viņi cenšas, darot katru mazāko darbiņu, lai sagaidītu un piedzīvotu īstu Ziemassvētku brīnumu. Man par to ir liels prieks, jo tā jau arī ir, ka brīnums katru gadu no jauna atnāk pie mums – tāpat kā savulaik manā bērnībā, tā tagad šo bērniņu ģimenēs,” brīnumiem ticot, teic V. Sokolova.Ko mazie saka par Ziemassvētku vecīti“Es zinu, ka Ziemassvētku vecītis saka ho, ho, hoo! Ja vecītis gribētu mani par palīgu, es pat neiet gulēt un paprasītu mammai atļauju.” Markuss Žeļezkins
“Vienā gadā es pikojos mājas pagalmā un redzēju četrus ziemeļbriežus, kamanas arī bija. Tajā reizē arī mani kaimiņi redzēja Ziemassvētku vecīti. Ā, vēstuli es viņam paslēpu mammas zābakā, ir paņēmis.” Kristers Rozīts“Es gribētu biežāk satikt Ziemassvētku vecīti. Es viņam uzrakstīju garu sarakstu, bet tikai par sevi. Nezinu, kāpēc mamma un tētis neraksta vēstuli.” Jānis Freimanis“Vēstulē rakstīju, lai man atnes mobilo telefonu un es varu uzzvanīt Ziemassvētku vecītim.” Ance Ērenpreisa
