“Ziemeļlatvijā” vērsās smiltenietis, kurš sevi dēvē par Kasparu. Vīrietis redakcijas rīcībā nodeva fotogrāfijas un video materiālu, kuru otrdien uzņēmis degvielas uzpildes stacijas “Statoil” teritorijā Smiltenē. Vīrieti satrauc tas, kāpēc zāģē, viņaprāt, veselus kokus.
“Smiltene vienmēr tiek pozicionēta kā viena no Latvijas zaļākajām pilsētām, kuras bagātība ir arī koki. Smiltene – tā ir mana pilsēta. Nedrīkst tā vienkārši izzāģēt dzīvus kokus! Ja mēs katrs darīsim, kā gribam, nerēķinoties ar apkārtējiem, tad drīz Smiltene vairs nebūs tik zaļa. Ja arī dota atļauja, tad cik tā ir pamatota?” vaicā Kaspars.
Atļauja ir izsniegtaVīrietis “Ziemeļlatvijas” rīcībā nodeva fotogrāfijas un video, kurā redzams, kā Smiltenes “Statoil” teritorijā Dārza ielā zāģē trīs lielas priedes. Smiltenes novada domes Apstādījumu saglabāšanas komisijas priekšsēdētājs Uldis Rudzītis informē, ka konkrētās teritorijas īpašnieks, uzņēmējs Kārlis Skrapcis pašvaldībā ir vērsies ar iesniegumu par trīs priežu nociršanu savā privātīpašumā. “Divas no priedēm bija bojātas un esot radījušas bīstamas situācijas. Taču ciršana ir arī saistīta ar oficiālu projektu, kas ir saskaņots būvvaldē,” “Ziemeļlatvijai” stāsta U. Rudzītis.To pašu apstiprina arī Smiltenes novada domes Saimnieciskās darbības nodaļas teritorijas apsaimniekošanas speciāliste Baiba Miķe. “Iesniegumā tika minēts, ka trīs no esošajām priedēm atradās tuvu brauktuvei. Kokiem bija sausi zari un trupēja vidus, kas apdraudēja apmeklētāju drošību. Izvērtējot situāciju, mēs devām atļauju koku zāģēšanai. Katram kokam ir savs mūžs un jāsaprot, ka neviens koks nav cilvēka dzīvības vērts,” saka B. Miķe. Viņa arī piebilst, ka konkrētās teritorijas īpašniekam būvvaldē jau ir apstiprināts projekts, kurā šīs trīs priedes bija izsvītrotas. Un, kā minēts Ministru kabineta noteikumos par koku ciršanu ārpus meža, kompetentas institūcijas izsniegtā būvatļauja uzskatāma arī par būvniecības dokumentācijā minēto koku ciršanas atļauju.
Drošība pirmajā vietāPagaidām K. Skrapcis “Ziemeļlatvijai” neatklāj, kāda attīstība plānota teritorijā, kurā atrodas degvielas uzpildes stacija “Statoil”. Rudenī, kad iecerēts uzsākt darbus, uzņēmējs presi informēšot. Laikrakstam K. Skrapcis stāsta, ka visu dara juridiski pareizi, ievērojot visas likumā noteiktās normas.“Mēs šo teritoriju esam sakārtojuši, jo tā ir sabiedriska vieta, kur ik dienu uzturas daudz cilvēku. Regulāri sekojam līdzi, lai teritorijā ikviens varētu justies droši. Nesen bija gadījums, kad vienai automašīnai virsū uzkrita nolūzis zars. Tad arī jautājums par koku nozāģēšanu tika aktualizēts. No “Statoil” puses mums jāievēro strikti noteikumi. Negribam pieļaut, ka vēlreiz rodas šādas bīstamas situācijas, kas var nodarīt postu ne tikai automašīnai, bet arī cilvēkiem. Priedes bija avārijas stāvoklī,” argumentē uzņēmējs.
Uz savu galvu nu neko“Ziemeļlatvija” ir rakstījusi, ka koku ciršanu ārpus meža regulē Ministru kabineta noteikumi Nr.309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” un Smiltenes novada domes saistošie noteikumi “Par koku ciršanu ārpus meža Smiltenes novada administratīvajā teritorijā”. Saistošie noteikumi attiecas gan uz fiziskām, gan juridiskām personām, un tie nepieciešami, lai nepieļautu patvaļīgi ciršanu.Tas nozīmē, ka pilsētā un arī jebkurā citā teritorijā novadā iedzīvotāji un juridiskas personas bez pašvaldības saskaņošanas nedrīkst cirst kokus, izņemot gadījumus, ja to celma caurmērs ir mazāks par divdesmit centimetriem.“Ja cilvēks vēlas nozāģēt kokus savā privātajā teritorijā vai vēlas novākt kādu pašvaldības teritorijā bīstamu koku, ir jāraksta iesniegums, kurā jāpamato iemesls un klāt jāpievieno īpašuma dokumenti. Tad divu nedēļu laikā Apstādījumu saglabāšanas komisija apsekos objektu un izvērtēs situāciju. Ja nejūtamies kompetenti, izvērtējot konkrēto koku stāvokli, piesaistām arboristus, kuri sniedz konsultāciju un dod atzinumu. Attiecīgi no tā mēs pieņemam lēmumu dot atļauju vai nedot,” kārtību skaidro teritorijas apsaimniekošanas speciāliste.Smiltenes novada domes saimnieciskās darbības nodaļa mēnesī saņem vidēji desmit iesniegumus. Vairāk to ir pavasarī un rudens pusē. Iesniegumos ir minēti visdažādākie iemesli, un katram iesniedzējam šķiet, ka tie ir pamatoti. “Bieži vien mēs vērtīgus kokus neļaujam zāģēt, pat ja tie ir sliktā stāvoklī, bet neatrodas ēku un ielu tuvumā. Citiem šķiet, ka koks jānozāģē, jo traucē lapas. Taču tā ainaviskā vērtība ir liela. Mūsu vērtējums nav vienpusīgs. Nav tā, ka visus tos kokus, ko cilvēks iedomājies nocirst, mēs ļautu,” saka B. Miķe.Iedzīvotājiem nav pamata domāt, ka Smiltenē masveidā notiktu koku ciršana. Pašvaldībā, izstrādājot tehniskos projektus ielām, paredz prasības par ielu apstādījumiem, kas nav tikai krūmi, bet arī, piemēram, liepas vai citi koki. Pašvaldības teritorijas apsaimniekošanas speciāliste uzskata – ja katrs cilvēks, kurš nocērt koku, iestādītu tā vietā jaunu, tad vispār nebūtu jāsatraucas.
