Cik maz gan cilvēkam vajag, lai pavasari sajustu vēderā. Daudzi steidz salasīt pirmās nezāles dārzā vai pļavā, bet man pavasaris sākas ar lakšu salātiem. Patiesībā šo augu sev atklāju tikai pirms dažiem gadiem, turklāt Rīgas Centrāltirgū. Vietējos tirgos to neesmu redzējis, un tas ir saprotami, jo tos šeit diezin vai kāds kultivē. Katru pavasari vismaz vienu reizi atrodu iespēju nopirkt dažas buntītes šo lapu, lai tās sasmalcinātu kopā ar lociņiem, svaigu gurķi, dillēm un sajauktu ar visparastāko skābo krējumu. Protams, lakši lieliski garšos kopā ar biezpienu, gaļu un dažādos citos veidos, taču es priekšroku dodu salātiem, lai pēc iespējas pilnīgāk izbaudītu lapu garšu, kas pēc izskata atgādina maijpuķīšu lapas. Ja dažādus citus garšaugus svaigā veidā varam lietot visu gadu, tad lakšu ievākšanas laiks ir salīdzinoši īss. Latvijas Botāniķu biedrība par šī gada augu ir izvēlējusies laksi jeb tautā sauktu par savvaļas ķiploku. Acīmredzot tāpēc, ka tas smaržo pēc ķiplokiem un lociņiem. Jāatceras, ka Latvijā laksis ir reta, īpaši aizsargājama suga, kas iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā. Atliek vien priecāties par ziedoša lakša krāšņumu un baudīt tā smaržu, taču to plūkt, griezt vai rakt savvaļā ir aizliegts. Nezinu, vai tirgū tiek pārbaudīta šī auga izcelsme un vai tas vispār iespējams. Labticīgi pieļauju, ka laksi tirgū pārdod kā kultūraugu, jo to var izaudzēt piemājas dārziņā, ja tur ir lekna zeme un ēna. Kādā radioraidījumā dzirdēju, ka lakša sīpols, ko iestāda zemē, ir diezgan kaprīzs un uzņēmīgs pret slimībām, taču lakšu sēklas veikalos ir nopērkamas un tādēļ vērts pamēģināt.
