Piektdien Valkas pagasta Pedele nokļuva daudzu zinātnieku redzeslokā.
Piektdien Valkas pagasta Pedele nokļuva daudzu zinātnieku redzeslokā. Šķiet, vismaz pēdējos gados tur nav bijis tik liels skaits Latvijas Lauksaimniecības universitātes pasniedzēju, profesoru, Zinātņu akadēmijas pārstāvju un studentu, kuri pētīja un fotografēja ciemata apkārtni.
Viņu ceļa mērķis bija iepazīties ar vietu, kur aizpagājušajā gadsimtā dzimis un audzis ievērojamais latviešu filozofs Teodors Celms. Pēc iepazīšanās ar T. Celma dzimto vietu zinātniekus laipni savās lauku mājās uzņēma pagasta deputāts Ritvars Ozoliņš. Viņš bija parūpējies, lai filozofa ģimenes kādreizējo māju vietā būtu sakopta apkārtne. Deputāts arī interesentiem pastāstīja par Dzirnavu ezeru Pedelē un to, kādi ūdensputni pie tā dzīvo.
Brauciens uz Pedeli notika pēc T. Celma piemiņai veltītās zinātniski teorētiskās konferences Valkā. Jāpiebilst, ka konference bija organizēta ļoti augstā līmenī. Iepriecināja arī diezgan kuplais apmeklētāju skaits. Konferenci atklāja Valkas domes priekšsēdētāja Unda Ozoliņa. Viņa informēja, ka Valka jau vēsturiski bijusi bagāta ar labām izglītību veicinošām tradīcijām. Liela nozīme izglītības attīstībā bija Jāņa Cimzes skolotāju un Ādama Tērauda semināram. “Kad Valka vēl nebija sadalīta pilsēta, tajā atradās 16 izglītības iestādes. Mēs esam lepni, ka ar Valku ir saistīts arī izcilā latviešu domātāja Teodora Celma vārds. Akadēmiķe Maija Kūle ir uzsvērusi, ka Teodors Celms bijis tīrs domātājs, bet tīrai domai ir liela nepārejoša vērtība. Mēs esam lepni, ka konferences organizētāji filozofa un viņa garīgumam veltītajai konferencei vietu ir izvēlējušies tieši Valkā,” saka U. Ozoliņa.
Konferencē piedalījās arī Valkas evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs Arnis Bušs. Viņš uzsvēra, ka vēlme atrast patiesību ir viens no lielākajiem dzenuļiem, kas cilvēci virza uz priekšu. “Teodors Celms, pēc manām domām, šajā ceļā bija viens no līderiem, kas sev veda līdzi citus. Tā ir liela privilēģija un vienlaikus – atbildība. Ir cilvēki, kuri pievēršas jau noskaidrotām lietām, un ir tādi, kuri patiesību meklē paši. Viens no tādiem bija Teodors Celms. Viņš savos meklējumos ir atradis daudz atziņu, kas šodien mums kalpo par saskarsmes punktu ar viņa garīgumu,” apliecina A. Bušs.
Viena no spilgtākajām lekcijām bija Zinātņu akadēmijas akadēmiķei, Latvijas Univeritātes profesorei Maijai Kūlei, kura referēja par Teodoru Celmu kā fenomenoloģijas aizsācēju. “Esmu ievērojusi, ka pašlaik sācies ļoti iepriecinošs process – reģionālās pilsētas cenšas atrast savu identitāti caur augsta ranga intelektuālām personībām. Jūs varat par savējo uzskatīt Teodoru Celmu, jo esat daudz darījuši viņa piemiņas saglabāšanai. Latvijas filozofijas vēsture nav gara, un mums ir jālepojas ar visiem tiem filozofiem, kuri atstājuši grāmatas un mācījuši studentus. Ar visu godaprātu varu paziņot, ka profesionāļu acīs Teodors Celms ir viena no spožākajām personībām,” saka M. Kūle. Pēc profesores domām, T. Celms kā filozofs lielāku karjeru būtu varējis veidot Vācijā, jo Amerikā, uz kurieni vēlāk aizbrauca T. Celms, bija citas filozofiskās tradīcijas.
Ļoti interesanti par T. Celma uzskatiem, kā valsts ietekmē sabiedrību, stāstīja Latvijas Lauksaimniecības universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Ābele, neaizmirstama un netradicionāla bija arī šīs augstskolas profesora Aloiza Stroda uzstāšanās. Konferences nobeigumā zīmīgi teica Lauksaimniecības universitātes pasniedzējs Ignāts Trepšs: “Ja no šejienes katrs dalībnieks aizies tikai ar vienu iegūtu jaunu atziņu, mēs visi būsim kļuvuši ievērojami bagātāki.”
Starp konferences dalībniekiem varēja redzēt arī dažus studentus. Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes students Uldis Vēgners “Ziemeļlatvijai” atklāja, ka ir nolēmis sīkāk izpētīt T. Celma dzīvi un intelektuālo darbību. “Mani interesē fenomenoloģija, un šajā jomā gribu apgūt visu filozofisko mantojumu, ko mums atstājis Teodors Celms,” saka U. Vēgners.
