12. Saeimas vēlēšanas šoruden 4. oktobrī Latvijā notiks ārkārtīgi sarežģītā ārpolitiskā un tās ietekmētajā valsts ekonomiskajā situācijā. Tāpēc loģiski, ka balsstiesīgie Latvijas iedzīvotāji partiju, kas kandidē vēlēšanās, programmās meklē ne tikai solījumus valsts ekonomikas stiprināšanas, izglītības, veselības un sociālās aizsardzības jomā, bet arī cer, ka politiķi savās priekšvēlēšanu programmās būs ietvēruši arī jautājumus par valsts drošību.
Līdz vēlēšanām atlicis gaužām maz laika – nedaudz vairāk kā divas nedēļas. Lai palīdzētu vēlētājiem izšķirties par kuru politisko spēku atdot savu vērtīgo balsi, “Ziemeļlatvija” izpētīja to partiju priekšvēlēšanu programmas, kuras pēc vairākām sabiedrības aptaujām varētu iegūt piecus procentus vēlētāju balsu un tādējādi iekļūt 12. Saeimā. Šajā reizē piedāvājam ieskatu partiju “Vienotība”, “Vienoti Latvijai” un nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” programmās.
“Vienotība” pateicas tautai par spēku un izturību Ar ceturto kārtas numuru šajās vēlēšanās startēs valdošā partija “Vienotība”. Jau rakstījām, ka šīs partijas deputātu kandidātu sarakstā ir arī Ilze Vergina un Andris Ulāns. Abu dzīvesvieta ir Smiltenes novadā.Izlasot “Vienotības” priekšvēlēšanu programmu, māc šaubas, vai šīs partijas politiķiem pietiks laika, lai četros gados paspētu īstenot visus solījumus. Piemēram, kaut vai šo – nodrošināt apstākļus produktivitātes, inovāciju un eksporta izaugsmei, lai uzņēmēji radītu jaunas un labāk apmaksātas darba vietas. Solījumi par jaunu un labāk apmaksātu darba vietu radīšanu ir kā salda konfekte ikvienam, kuru nomocījusi ikdienas skarbā izdzīvošana un “sišanās kā plikam pa nātrēm”, taču parasti šie solījumi diemžēl lielākoties tā arī paliek tikai “uz papīra”. Kurš vietējais uzņēmējs tad radīs tās jaunās darba vietas, ja viņu pašu gaida “elles kambari” saistībā kaut vai ar augstajiem nodokļu maksājumiem. Būsim reālisti, un tāpēc, lai kā gribētos cerēt, ka Latvijā ikviens iedzīvotājs varētu atrast sev tīkamu nodarbi ar cilvēku cienīgu atalgojumu, maz ticams, ka tuvākajos gados kaut kas mainīsies uz gaišo pusi. Skaisti jau skan “Vienotības” vēlme veidot nodokļu politiku, kas mazina nevienlīdzību un taisnīgāk sadala nodokļu slogu starp iedzīvotājiem ar zemiem un augstiem ienākumiem, saglabājot vidēji zemu nodokļu slogu kopumā, bet realitātē robus budžetā allaž aizlāpa a5r nodokļu palielināšanu. Der atcerēties, ka parasti politiķi pirms vēlēšanām bārsta frāzes par nodokļu sloga samazinājumu, solot ieviest progresīvo nodokļu sistēmu. “Vienotības” politiķi paši savā programmā atzīst, ka Latvijas tauta ir pierādījusi spēku un izturību, Latviju no krīzes izvedot Eiropas izaugsmes līderos un pievienojoties ekonomiskās drošības telpai – eirozonai. Tas izdevies, neba jau bez tautas “sviedriem” un maksātajiem nodokļiem.Lasot politiķu reizēm pat pārgudros vārdu savirknējumus, diezgan kaitinoši tekstā ieraudzīt dažādu ne tik zināmu organizāciju saīsinātos, neko nepasakošos nosaukumus. Kā parasts cilvēks var zināt, ko nozīmē “Vienotības” apņēmība kļūt par OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) dalībvalsti? Tāpat kaitinoši ir lasīt vispārīgas frāzes, politiķiem konkrēti nepaskaidrojot, kā viņi domā sasniegt to, ko sola. Un šoreiz “Vienotība” sola paplašināt atbalsta programmas jauniešiem, jaunajām ģimenēm un ģimenēm ar bērniem. Latvijā šī ir visnotaļ jūtīga sabiedrības daļa, tāpēc, iespējams, partija varētu iegūt daudz lielāku atbalstu, ja konkrēti būtu nosaukti atbalsta veidi. Diemžēl jāatzīst, ka pašlaik pie varas esošā partija arī pirms šīm vēlēšanām nav centusies aplaimot ar konkrētu sakāmo, vien lielākoties bārstījusi vispārīgas frāzes. Savukārt, kas attiecas uz valsts aizsardzības jautājumu, “Vienotība” apņemas nodrošināt pienācīgus ieguldījumus valsts aizsardzībā, finansējumu pakāpeniski palielinot līdz diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta, kā arī panākt ilgstošu NATO klātbūtni Latvijā.
“Vienoti Latvijai” mērķis – pie varas noturēties desmit gadus Var jau uzskatīt, ka partija “Vienoti Latvijai” ir jauns politisks spēks, ja vien starp deputātu kandidātiem nebūtu ieraugāmi vairāki bijušo premjeru vārdi. Tautā šo partiju tā arī dēvē – par bijušo premjeru partiju, kas vēlēšanās startēs ar sesto kārtas numuru. Tāpēc apgalvojums – jauni politiķi, manuprāt, nebūtu īsti vietā, jo premjeri ir īsti “vecie” buki uz Latvijas politiskās skatuves. Starp šīs partijas deputātu kandidātu vārdiem ieraugāms arī bijušā Valkas novada deputāta Ernesta Lībieša vārds. Viņš gan kopš septembra vairs nedzīvo Valkā, jo kopā ar ģimeni ir pārcēlies uz dzīvi Rīgā. Izlasot jau programmas pirmo teikumu, kas vēsta, ka partijas mērķis ir panākt, lai Latvija nākamajos desmit gados izraujas no atpalicības Eiropas Savienībā un sabiedrības vairākums sasniedz pilnvērtīgu Eiropas vidējo dzīves līmeni, partijas politiķi cer, ka varēs pie “šprices” būt veselu desmitgadi. Teiciens – kareivis, kurš nevēlas būt par ģenerāli, ir slikts kareivis – te būtu īsti vietā. Bijušie premjeri uzskata, ka Latvijas izaugsme līdz Eiropas vidējam līmenim ir īstenojama tikai, radot un uzlabojot darba vietas. Ak vai, vecais labais Aināra Šlesera triks ar solījumiem par jaunajām darbavietām. Domājams, daudziem vēl atmiņā palicis pirms vairākiem gadiem šīs partijas politiķa Aināra Šlesera odiozais paziņojums Rīgā radīt desmit tūkstošus jaunu darba vietu. Čiks no darBa vietām vien sanāca, bet Šlesera vēlme “līst” atpakaļ pie varas siles nemazinās.Programmā bijušo premjeru partija iedzīvotāju atbalstam piedāvā pazemināt pievienotās vērtības nodokli pārtikai līdz 12 procentiem. Kā zināms, tagad tas ir 21 procentu liels. Taču atkal netiek izskaidrots, kā politiķi to dabūs gatavu? Tāpat kā Eiropas Savienības tiešmaksājumu palielināšanu. Tukša frāze, zinot, ka šo maksājumu likteni lemj garajos Briseles gaiteņos. Pieskaroties izglītības tēmai, bijušo premjeru partija stingri apņēmusies laukos saglabāt sākumskolas, vismaz no 1. līdz 6. klasei. Daudzos mazos pagastiņos skolas jau ir aizslēgtas, bet bērni pārcelti uz novada centriem. Interesanti, kā šādos gadījumos šīs partijas politiķi skolas vērs vaļā no jauna? Nacionāļi programmu velta Latvijas simtgadei12. Saeimas vēlēšanās ar septīto kārtas numuru kandidē nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”- “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”. Šie politiskās skatuves ilgdzīvotāji joprojām turpina solīt uzticību Satversmē ierakstītajam Latvijas valsts mērķim – garantēt latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem. Arī šīs partijas deputātu kandidātu sarakstā ieraugāmi mūspusē pazīstamu personu vārdi – Aivars Sjademe no Valkas novada, Ieva Preimane no Beverīnas novada un Inese Gaumane, Ilvija Jakovina un Romāns Naudiņš no Burtnieku novada.Atšķirībā no citu partiju programmām nacionālā apvienība savus mērķus velta Latvijas simtgadei, kas apritēs 2018. gadā. Nacionāļi nolēmuši sniegt atbalstu ģimenēm (palielināt bērna kopšanas pabalstu līdz divu gadu vecumam, ievērojami palielināt atvieglojumu par katru apgādājamo bērnu, nodrošināt valsts apmaksātas brīvpusdienas līdz vidusskolai), mazināt nevienlīdzību (piemēram, ievērojami palielināt neapliekamo minimumu, piemaksas pensijai atkarībā no bērnu skaita). Programmā atsevišķi ir izcelti darāmie darbi arī ārlietās un valsts drošības jautājumos. Proti, arī nacionāļi apņēmušies palielināt aizsardzības finansējumu divu procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta. Turklāt politiķi cer ikvienā pašvaldībā izveidot apmācītu Zemessardzes vienību. Tā būs tik labi apgādāta, ka draudu gadījumā varētu rīkoties patstāvīgi. Zinot Krievijas agresīvo politiku attiecībā pret Baltijas valstīm, kā arī netālo robežu ar “lielo lāci”, visticamāk, šis mērķis darbosies kā salds medus tiem nacionāli noskaņotiem vīriem, kuri joprojām gatavi ar šautenēm rokās aizstāvēt savu tēvu zemi. Jautājums tikai – vai tādu vēl ir daudz? Savukārt tautsaimniecības un reģionu attīstības jomā nacionālā apvienība sola sniegt īpašu atbalstu ražojošajiem uzņēmumiem ekonomiski mazattīstītākos reģionos. Zinot, ka mūspusē, īpaši Valkas un Strenču novados, ikviena jauna ražošanas uzņēmuma darbības uzsākšana tiek uzskatīta kā gaisma tuneļa galā, šis solījums arī varētu būt viens no vēlētāju pievilināšanas vērtiem. Tikai ar kādiem līdzekļiem šis atbalsts tiks panākts?
