Līdz otrajiem Strenču novada svētkiem, kas 4. augustā notiks Strenčos, atlikušas divas nedēļas. Organizatori, Strenču novada dome, svētkiem gatavojas pamatīgi, lai novada iedzīvotājiem un viesiem būtu interesanti no agra rīta līdz vēlai naktij.
Afišas par gaidāmo kultūras un atpūtas programmu ir izliktas ne tikai abās novada pilsētās un pagastos, bet arī citviet Latvijā – pat tālajā Liepājā. Būs pašiem sava “Noslēpumu sala”Šogad svētku galvenie “vaļi” būs novada uzņēmēju un mājražotāju celšana saulītē, aicinot viņus piedalīties izstādē, un lieluzvedums pēc Žila Verna romāna “Noslēpumu sala” motīviem, teic Strenču novada kultūras centra vadītājas vietniece Sarmīte Caune.Uzveduma scenārijs un režija ir uzticēta dramaturgam Kārlim Anitenam, kuru strencēnieši šopavasar jau novērtēja kā Gaujas plostnieku svētku atraktīvu vadītāju. Viņam ir pieredze arī novadu svētku organizēšanā.Žila Verna romāna “Noslēpumu sala” izvēli par pamatu lieluzveduma scenārijam K. Anitens nesauc par nejaušu sakritību, jo uzskata Strenču novadu par noslēpumainu. Tas ir viens no nedaudzajiem novadiem Latvijā, kurā vienkopus ir unikāla latviskā vide un krievu tautības cilvēku mentalitāte. To, kā tās sadzīvo blakus viena otrai maza novada robežās, režisors arī vēlas parādīt skatītājiem. Uzveduma “Noslēpumu sala” pamatā būs stāsts par to, kā tālajā 1650. gadā cilvēki ceļo ar gaisa balonu un kā tas nokrīt Strenču novadā mūsdienās un nu nākas veidot emocionālu saikni starp pagātni un tagadni. Uzvedumā darbosies Strenču novada pašdarbības kolektīvi un vietējie solisti: Kristīne Šomase, Lana un Sergejs Kutiščevi un citi.K. Anitens uzskata, ka ikviena novada svētkos galvenais ir nevis uzaicināt māksliniekus no Rīgas, bet parādīt, “kas esam mēs paši” un būt kopā. “Novadi cilvēkiem ir vēl pasveša lieta. Pats esmu novērojis rīvēšanos starp viena novada pagastiem un pilsētām, kam, iespējams, pamatā ir no jauna izveidotā saimnieciskā sistēma, kad novada centrs ir galvenais un pagasti jūtas apdalīti. Taču nav jēgas gausties. Ir jādzīvo, kā ir, un jāatrod kopīga valoda. Un vēl novada svētkos vajag piedalīties tiem cilvēkiem, kuri to grib, jo ar varu tādas lietas uzspiest nevar,” uzskata K. Anitens.Jērcēnietis Aivars Gailītis piekrīt, ka pie novada vēl jāpierod, jo cilvēku apziņā joprojām stiprāki pagasti vai pilsētas. “Daudzi vēl pieraduši pie pagastiem, bet nu jau iet uz labo pusi. Jūtamies vairāk kā novads. Agrāk biju jērcēnietis, bet tagad sevi uzskatu par Strenču novada iedzīvotāju,” saka A. Gailītis. Pacels karogu un apbalvos “Goda pilsoni”Svētku lieluzveduma noslēgumā pirmo reizi mastā pie estrādes tiks pacelts Strenču novada vienotības simbols – novada karogs. Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons informē, ka karoga metu apstiprināja kopā ar Strenču novada ģerboni. Karoga pamats ir baltā krāsā, vidū – Strenču novada ģerbonis, bet ielokā ap ģerboni vārdi “Strenču novads”. Uz karoga pamata ir četras horizontālas joslas, kā ģerbonī. Pēc uzveduma arī tiks pasniegts Strenču novada domes apbalvojums “Goda pilsonis”. Trešdien domes sēdē novada deputāti vienbalsīgi atbalstīja Strenču novada kultūras centra ierosinājumu piešķirt šo apbalvojumu Inetai Lezdiņai, Strenču vidējās paaudzes deju kolektīva “Tīne” un jauniešu un bērnu deju kolektīvu vadītājai. Apbalvojums I. Lezdiņai piešķirts par Strenču novada kultūras dzīves un deju mākslas izcilu sasniegumu veicināšanu.To, ka strencēnieši, sedēnieši, Jērcēnu un Plāņu pagasta iedzīvotāji tagad dzīvo vienā novadā, simbolizēs arī svētku gājiens no kultūras nama uz estrādi. Iedzīvotājus un svētku viesus organizatori aicina sagaidīt un pavadīt gājienu pa Baznīcas, Pulkveža Zemitāna, Rīgas, Valkas, Trikātas un Ozola ielu.
vai svētki vienos strenču novadu?
Ainārs Vanags, ugunsdzēsējs (Strenči): – Cik saprotu no strencēniešiem, tad viņiem labāk patika pilsētas svētki, ko Strenčiem rīkoja atsevišķi. Piemēram, Sedai savi atsevišķi svētki ir joprojām. Arī es domāju, ka labāk bija tā, kā agrāk – vecos laikos. Strenču svētki ir Strenčiem, bet novada svētki izklausās citādāk. To, ka dzīvojam novadā, sevišķi nejūtu.Ilze Koopa, veikala īpašniece (Strenči): – Tādi svētki noteikti veicinās kopības sajūtu novadā, ko tagad diemžēl nejūtu. Ikdienā katrs ir par sevi. Svētki ir laba lieta, bet novadam vajadzētu vairāk padomāt, kā veicināt Strenču pilsētas uzplaukumu, arī to, lai rastos darba vietas. Kādreiz pilsētā bija daudz ļaužu, bet nu tā vairs nav.Jānis Dzeduškevičs, pensionārs (Jaunklidzis): – Uz svētkiem braukšu, ja apciemos bērni un būs kompānija. Dzīvojot Strenču novadā, jūtos labi. Nesen apkārt visām Līvānu mājām ievilka elektrību. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas grasās būvēt. Nezinu, kā citi, bet es ar novadu esmu apmierināts.
strenču novada svētki 4. augustā strenčos
• No pulksten 8 tirdziņš pilsētas centrā• No pulksten 10 pilsētas centrā, vēlāk pie brīvdabas estrādes aktivitātes bērniem: piepūšamās atrakcijas, batuti, velokarti• No pulksten 10 pilsētas centrā Strenču novada uzņēmēju, ražotāju un mājamatnieku izstāde, prezentācija un tirdziņš• No pulksten 10 līdz 12 akcija “Kūku kūka” • No pulksten 11 līdz 13 Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas muzejā tikšanās ar Kodi fon Stacheln kundzi• No pulksten 11 novada volejbola čempionāts Strenču vidusskolas stadionā• No pulksten 13 līdz 15 Gaujmalā pie Vecā ozola Latvijas ūdens motociklu sporta asociācijas paraugdemonstrējumi; vizināšanās ar ūdens motocikliem un motorlaivu• Pulksten 14 un 16 ekskursija cauri Sedas tīrelim pa šaursliežu dzelzceļu (talonus braukšanai uz Sedu varēs nopirkt svētku informācijas teltī pilsētas centrā – līdz pulksten 13.30 uz pirmo reisu un līdz 15.30 uz otro reisu)• Pulksten 15 Strenču luterāņu baznīcā kamermūzikas koncerts. Franča Šūberta mūziku atskaņos Gunta Davidčuka (soprāns), Sanita Zariņa (vijole), Ēriks Kiršfelds (čells), Herta Hansena (klavieres).• Pulksten 16 Strenču kultūras namā izstādes “Mans fotostāsts” atklāšana, projekta “Fotostāsts Strenču novadā” noslēgums. Izstādē muzicēs Lelde, Andris un Jānis Pauli.• Pulksten 18 svētku gājiens no kultūras nama uz brīvdabas estrādi. Piedalās novada iestādes, organizācijas, uzņēmēji, pašdarbības kolektīvi. • Pulksten 19 estrādē svētku lieluzvedums pēc Žila Verna romāna “Noslēpumu sala” motīviem. Piedalās novada pašdarbības kolektīvi un solisti. Pēc lieluzveduma vakara mūzika uz Gaujas Gunāra Geduševa vadībā un svētku uguņošana.• Pulksten 22 estrādē svētku balle. Spēlē “Mūzikas kolekcija”.
