Strencēnieši Edīte un Aivars Bierņi pat neatceras, kad tik cītīgi būtu sekojuši līdzi ziņu raidījumiem, kā šajās dienās. Abu pensionāru noguldījumi vecumdienām glabājas akciju sabiedrībā “Latvijas Krājbanka”, kuras darbība ir apturēta. Cilvēkus nomāc spriedze par bankas nākotni un noguldītās naudas likteni.
Strenčos “Latvijas Krājbankai” (LK) ir gana daudz klientu. Pilsētā līdz bankas darbības apturēšanai strādāja LK klientu apkalpošanas centra “Minibanka”, kur varēja izmantot Strenčos vienīgā bankomāta pakalpojumus un veikt visas bankas operācijas: atvērt kontu, saņemt norēķinu karti, samaksāt rēķinus, tai skaitā par komunālajiem pakalpojumiem, noformēt kredītu, samainīt valūtu un tamlīdzīgi.Bankomātu sola trīs nedēļu laikāŠobrīd Strenčos tādi pakalpojumi vairs nav pieejami. Pagaidām viscītīgāk tukšo nišu banku sektorā mazpilsētā ieņem “Swedbank”. Jaunus klientus ieguvusi arī uzņēmuma “Latvijas Pasts” piedāvātā pasta norēķinu sistēma, ko dēvē par “pasta banku”. Tā gan piedāvā tikai skaidras naudas izmaksu un vietējos norēķinus no konta uz kontu. Lai izmantotu “pasta bankas” pakalpojumus, Strenču pasta nodaļā pārsvarā vērsušies pensionāri un bezdarbnieki, pabalstu saņēmēji.Savukārt “Swedbank” pārstāvji jau vairākus gadus katru otrdienu pieņem klientus pilsētas bibliotēkas telpās. “Klienti tur var veikt visas bankas operācijas, izņemot vienīgi skaidras naudas norēķinus. Viņi, piemēram, var atvērt kontu, maksāt rēķinus, ja ir internetbanka, saņemt konsultācijas par automātiskajiem maksājumiem,” stāsta bibliotēkas vadītāja Marina Vdovičenko.Šonedēļ lielā pieprasījuma dēļ “Swedbank” pārstāvji Strenčos apmeklētājus pieņēma pat divas dienas. Cilvēki stāvēja garās rindās, lai atvērtu kontu. Kontu “Swedbank” atvēruši arī Edīte un Aivars Bierņi. Viņi ļoti cer, ka Strenčos būs ne tikai jauns bankomāts, bet kāda no kredītiestādēm atvērs arī “minibanku”.“Nesen Strenčos slēdza “Ziemeļu naftas” degvielas uzpildes staciju. Tagad vēl banka izputēja. Piedodiet par izteicienu, bet 21. gadsimtā esam kā Sūnu ciemā. Var jau pārmest Kārlim Ulmanim, ka viņš bija diktators, taču Ulmanis katrā miestā vēra vaļā skolas, pastu, slimnīcas, bet mūsdienu Latvijā visu likvidē vai koncentrē,” sašutusi saka E. Bierne.Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons informē, ka Strenčos jauns bankomāts tiks uzstādīts tuvāko trīs nedēļu laikā, lai cilvēki vismaz varētu noņemt naudu no bankas konta.“Izskatām banku piedāvājumus, un šis ir solījums ar tuvāko termiņu. Reālākais risinājums ir “Swedbank” bankomāts. Tiek meklēts risinājums arī naudas iemaksāšanai, tas pašlaik ir sarežģīts jautājums, jo bankas nav gatavas uzreiz Strenčos piedāvāt šādu pakalpojumu,” piebilst pašvaldības vadītājs.Gaida cilvēku priekšlikumusPašvaldība līdz pirmdienas pēcpusdienai uzklausīs iedzīvotāju priekšlikumus, kur Strenčos novietot jauno bankomātu. Par bankomāta atrašanās vietu priekšlikumus ikviens var izteikt, zvanot pirmdien, 28. novembrī, pa tālruni 64715611.Šobrīd Strenču novadā vienīgais bankomāts atrodas Sedā, kur to jau agrāk uzstādījusi “Swedbank”.Tie Strenču novada iedzīvotāji, kuriem piešķirti sociālie pabalsti un kuri izmantoja LK pakalpojumus, šomēnes pabalstu varēs saņemt pašvaldības kasē, līdz atvērs kontu citā bankā.Aptaujājot novada iedzīvotājus un lielākos zemniekus, izrādās, ka LK klientu viņu vidū ir salīdzinoši maz. Kontu LK savulaik atvērusi Jērcēnu pagasta piena lopkopības saimniecība “Rāceņi 1”. Tās saimnieks Agris Krūklis tagad atviegloti uzelpo, ka bankas kraha laikā “konts bijis pa nullēm”. Otru kontu saimniecība atvērusi Hipotēku bankā, bet tagad domā, ko darīt turpmāk, jo uzticība bankām ir zudusi. “Būs pienākuši laiki, kad naudu visdrošāk ir glabāt mājās zeķē,” ar rūgtumu ironizē A. Krūklis.Autoveikalā bankas karte nederēs Vakar A. Krūklis uz Strenčiem aizveda savu kaimiņu pensionāru, lai vecais vīrs no LK bankomāta izņemtu 50 latus. Taču daudzi laukos dzīvojošie pensionāri pensiju no pastnieka saņem skaidrā naudā vai izmanto vietējās pasta nodaļas, tāpēc bankas krīze viņiem gājusi secen.“Laukos pensionāram bankas karte neder, jo ar to, piemēram, autoveikalā nevar norēķināties. Tas, ka visi norēķini notiks ar banku kartēm vai internetbankas starpniecību, ir ilūzija, kurā dzīvo lielpilsētas. Laukos cilvēkiem vajag skaidru naudu. Ja nav bankas kartes, tad nav arī tādu problēmu, kā šobrīd,” secina Ilvija Ķimse, Jērcēnu pagasta bibliotēkas vadītāja.Viņai pašai gan bijis atvērts konts LK. Tagad I. Ķimse gaida, kad varēs atgūt savu nelielo noguldījumu jeb līdzekļus ikdienas iztikai. Otrdien, 29. novembrī, Strenču novadā atkal ieradīsies “Swedbank” speciālisti, un arī Jērcēnu pagasta iedzīvotāji, kuri ir LK klienti, varēs izmantot iespēju atvērt kontu šajā bankā.Jērcēnu tautas namā bankas speciālisti pieņems apmeklētājus pulksten 11. Citi bankas darbinieki pulksten 11 būs Strenču bibliotēkā. Pulksten 12.30 viņi ieradīsies Sedā, pašvaldības ēkā.Daudzviet lauku iedzīvotāji jau paši ir atrisinājuši savas problēmas, ko radīja LK krīze. Valkas novada Kārķu pamatskolā skolotāji jau ir samainījuši savas LK norēķinu kartes pret SEB bankas vai Hansabankas kartēm, stāsta Kārķu pamatskolas pedagoģe Aleksandra Krastiņa. “Noņemt naudu no konta braucam, tāpat kā agrāk, uz bankomātiem Valkā vai Rūjienā,” stāsta A. Krastiņa.LK kliente ilgus gadus ir palsmaniete Gunta Zaļā. Pensionāre nolēmusi nogaidīt, kad bankās Smiltenē samazināsies rindas un tikai tad atvērt kontu citā kredītiestādē. “Krājbankā glabāju naudu par nodotajiem lopiem un pienu un saņemtos Eiropas maksājumus. Pašreiz mani bankas darbības apturēšana neietekmē, jo daļa naudas ir arī mājās. Pēc pensijas eju uz pastu. Citādi pārāk bieži būtu jābrauc uz Smilteni.”
