Pirmajā acumirklī strencēniete Indra Lielkāja nodomāja, ka zemē palikusi zāģiem paredzēta tehniskā smērviela, taču pēc tam priežu jaunaudzē ieraudzīja vēl un vēl citu aiz cita laškrāsas čemuriņus. Tas notika aizvadītās nedēļas nogalē.
Tuvāk aplūkojot, dīvainie čemuriņi izrādījās sēnes, kā tagad lasāms komentāros pie Indras Facebook kontā saliktajām bildēm, nevis šādas tādas, bet gan, iespējams, Latvijā ļoti retā rumpuču skrimslene, kas iekļauta aizsargājamo sugu sarakstā.
Izrādās, rumpuču skrimslene aug Strenčos – pilsētas teritorijā esošajā mežā, par ko pārsteigtas ir gan pati atradēja Indra Lielkāja, gan meža biotopu eksperte Iveta Ence, kuru Indra vēlāk uzaicināja doties kopā apskatīt dīvainās, jo agrāk neredzētās sēnes. Tagad, pēc Facebook izlasītā, abas domā, ka šī sēne ir rumpuču skrimslene (Tremiscus helvelloides). Interneta vietnē par sēnēm fungi.lv var izlasīt, ka rumpuču skrimslene ir ļoti reta sēne, pēc konsistences – skrimšļaina, neēdama. Visbiežāk sastopama piegružotā augsnē, piemēram, ceļmalās, taču dažkārt arī uz trūdošas skuju koku koksnes mitrās vietās. “Tur, kur atradu šos rumpučus, mežs nav piegružots ar atkritumiem. Visticamāk, kādreiz tur bijušas skaidas, koku mizas un tamlīdzīgi, un tagad, kad tās satrūdējušas, uz tām aug šīs sēnes,” pieļauj I. Lielkāja.
Latvijas Mikologu biedrība savā mājaslapā norāda, ka tad, ja rumpuču skrimslene tomēr kaut kur aug, tad bieži vien lielos baros – pat simts augļķermeņu vai vairāk. Rumpuču skrimslenei novecojot, sēnes košā nokrāsa kļūst arvien blāvāka.
