Atbalstīt vidējo un mazo uzņēmējdarbību, saglabāt esošās skolas, ar godīgu un saprātīgu pieeju izlietot budžeta līdzekļus, veicināt kultūras un sporta attīstību – ar tādiem un līdzīgiem solījumiem ir aizpildītas visu sešu Strenču novada deputātu kandidātu sarakstu programmas.
Iepazīstoties ar tām, jāsecina, ka ir daudz vienādu solījumu, kas savukārt rada izbrīnu, kādēļ bija vajadzīgs veidot sešus deputātu kandidātu sarakstus, ja ir tik daudz vienādu vēlmju un interešu.Visās programmās solīts izveidot zobārstniecības prakses vietu novadā, nodrošināt ārstu speciālistu konsultācijas, visiem bērniem garantēt vienādas izglītības iespējas, izmantot Eiropas Savienības līdzekļus infrastruktūras attīstībai.Atšķirīgā nav daudzIr gan arī atšķirības, kas, iespējams, attiecīgā saraksta kandidātiem šķitušas tik svarīgas, lai par tām iestātos, izveidojot savu apvienību. Piemēram, apvienība “Nākotnes vārdā jau šodien” (saraksta priekšgalā Jānis Pētersons) sola radīt apstākļus un atbalstīt “zaļo” tirdziņu veidošanos, lai lauksaimniekiem būtu iespēja pārdot ekoloģiski tīru produkciju, savukārt “Saskaņas centra” (Juris Vaivads) kandidāti apņēmušies pārskatīt sadarbības lietderību ar partneriem ārzemēs un pārtraukt “tūrisma” apmaiņas braucienus, izveidot Strenču novada muzeju un stipendiju fondu novada studējošiem jauniešiem. Turklāt šī saraksta kandidāti vienīgie uzsvēruši, ka finansiāli palīdzēs skolēniem sagādāt mācību līdzekļus. Vēl dažu sarakstu kandidāti nolēmuši izveidot mākslas skolu. Varianti mērķa īstenošanai ir dažādi – apvienība “Attīstībai un un stabilitātei” (Irina Andrejeva) mākslas skolu domā izveidot uz Strenču skolas bāzes (acīmredzot domāta vidusskola – A. Z.), bet apvienības “Centriskā partija, Latvijas Zemnieku savienība, apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK” (Aivars Auniņš) plāno mākslas programmu ieviest mūzikas skolā.Neiztiek arī bez muldēšanasJa programmas vērtē pēc konkrētības un pārskatāmības, tad simpātiskāka šķiet apvienības “Darbs un atbildība” (Velga Graumane) programma. Lai gan tajā ir diezgan garš dzejisks ievads, kas var radīt tikai emocionālu attieksmi, iecerētie pasākumi tālāk minēti lakoniski un pa punktiem. Saraksta priekšgalā atrodas pašreizējā domes priekšsēdētāja. Tas atšķirībā no citu kandidātu sarakstiem ļauj vēl pavērtēt Strenčos līdz šim paveikto. Viņi sola piesaistīt Eiropas Savienības naudu, kas daļēji notiek jau tagad, tāpēc tā uzskatāma par reālu apņemšanos. Daži solījumi tomēr ir visai frāžaini, piemēram, godīgi un saprātīgi izlietot budžetu. Kurš solītu pretējo? Vai arī – sakārtot infrastruktūru visā novadā. Ko tieši un kā – to varbūt kandidāti varēs paskaidrot, tiekoties ar vēlētājiem.Ievērojami vairāk neko neizsakošu frāžu ir apvienības “Visi novadam” (Jānis Šakals) sarakstā. Nav skaidrs, kuriem vēlētājiem kandidāti vēlējušies sīkāk paskaidrot, ka “šajā novadā dzīvo mūsu ģimenes, te ir mūsu mājas”. Turklāt programmas vidū tas vēlreiz tiek atgādināts: “Katras atsevišķas viensētas un apdzīvotas vietas ir mūsu novads.” Ir vēl līdzīgi apgalvojumi tā vietā, lai vairāk stāstītu par iecerēm, piemēram, tāds – “ģimene bija, ir un būs valsts un katra cilvēka dzīves pamats”. Savukārt solīto pasākumu aprakstā dažas lietas šķiet neskaidras, piemēram, vismaz es nesaprotu, kā uzlabosies sociālā palīdzība, ja maznodrošināto profilaktiskajā apskatē tiks iesaistīti skolu jaunieši. Neskaidri formulējumi atrodami arī citos teikumos. Tādēļ grūti saprast teikto, ka “pie līdzvērtīgas izglītības līmeņa apguves vecāki būs ieinteresēti bērnus izglītot novada skolās”. Kāds tad tagad tas līmenis ir skolās? Ir ieraugāmi arī solījumi, kas ir pretrunā ar likumu. Saraksta pārstāvji apliecina, ka dome kā pasūtītāja darbu veikšanai un pakalpojumu sniegšanai priekšroku dos vietējiem uzņēmējiem. Bet ir taču obligāta konkursa rīkošana un kārtība, pēc kuras vērtē pretendentus. Vai budžets visu atļaus?Ja runā par izglītību, tad tai visvairāk pievērsušies saraksta “Saskaņas centrs” kandidāti, iepējams tādēļ, ka sarakstā ir vairāki pedagogi. Turklāt bez fonda izveidošanas studentu atbalstam un naudas atvēlēšanai mācību līdzekļu iegādei skolēniem šī saraksta deputātu kandidāti sola arī ievērojami palielināt izdevumus sociālās palīdzības sniegšanai, kā arī izstrādāt kompensāciju kārtību medicīnas iestādēm par maznodrošināto aprūpi un medicīnisko apkalpošanu. Turklāt uzsvērts, ka netiks pieļauta maksājumu palielināšana par īri un komunālajiem pakalpojumiem. Skan jau simpātiski, bet vai finansiāli tas būs iespējams. Jāatzīst, ka vēl dažos sarakstos minētas vairākas apņemšanās, kuru īstenošana prasa tikai izdevumus, piemēram, saraksta “Attīstībai un stabilitātei” programmā solīts bezdarbniekus divreiz nedēļā nodrošināt ar brīvpusdienām, piešķirt viņu mājokļiem sociālā dzīvokļa statusu par darbu dzīvesvietas sakārtošanā, nav aizmirsta arī veco ļaužu aprūpes centra izveidošana. Gribas zināt, vai deputātu kandidāti ir apsvēruši budžeta iespējas un izanalizējuši, vai visu solīto būs iespējams īstenot. Visu sarakstu pārstāvji iestājas par esošo skolu saglabāšanu, bet ja valdības lēmums liks kādu slēgt, tad lēmējvarai būs jāizšķiras – uzturēt skolu par savu naudu vai likvidēt. Vai novada dome tādu nastu varēs panest? Varbūt uz visiem šeit minētajiem jautājumiem varēs dzirdēt sarakstu pārstāvju atbildes 20. maijā, kad “Ziemeļlatvija” rīkos tikšanos ar kandidātiem.
