Cilvēkiem, kuri pieraduši sekot notikumiem pasaulē, ne mirkli nav garlaicīgi. Gan notikumi seko cits citam, gan, pateicoties mūsdienu sakaru sistēmām, viss kļūst zināms un pat skatāms reālā laikā.
Apskatnieki mēdz uzsvērt, ka ASV prezidents Tramps esot kļuvis savaldīgāks savos izteicienos. Tā tam jābūt, jo, piemēram, viņa runu Kongresā esot rakstījusi meita Ivanka. Tāpēc jau paredzēti padomnieki un palīgi, lai prezidents pārstāvētu kolektīvu domu. Pagaidām amerikāņi gaida solīto ekonomisko izrāvienu, jo, bez visiem citiem sasolījumiem, par 54 miljardiem pieaugs aizsardzības budžets. Tas nozīmē, ka militārie pasūtījumi uzmundrinās rūpniecību, pie viena palielinot nodarbinātību. Tramps visai nopietni domā par ASV pēckara gadu straujo ekonomikas uzplaukumu, kad prezidents Trumens milzu līdzekļus atvēlēja bruņoto spēku modernizācijai. Vieni ražoja tankus un lidmašīnas, labi atalgotie strādnieki daudz pirka un citi uzņēmēji ražoja patēriņa preces. Mūsdienās šis princips nedarbojas, jo lielu daļu patēriņa preču piegādā ķīnieši. Tramps to saprot, tāpēc tik nikni iestājās pret tā saukto globalizāciju.
Pasaulei zināmas bažas rada fakts, ka Trampa administrācijā iekļauti veseli četri kareivīgi ģenerāļi. To jau savulaik Ķīnas dižvadonis Mao ir teicis, ka šautene domāta tam, lai ar to šautu. Politiskā pretstāve starp ASV un Irānu kļūst visai bīstama. Irāna visur atbalsta šiītus, tostarp Sīrijas diktatoru Asadu, vienlaikus nepārtraukti solot noslaucīt no sauszemes Izraēlu. Bet tas nav vienīgais konfliktu mezglojums, un ģenerāļi visā pasaulē apveltīti ar vienvirziena domāšanu.
Tikmēr interesantas pārdomas raisa Lielbritānijas breksita sekas. Tauta nobalsojusi par izstāšanos no ES, bet izrādās, ka britu uzņēmēji un baņķieri nepavisam nav noskaņoti norobežoties no pārējās Eiropas. Viņu intereses aizstāv Lordu palāta. Būs interesanti.
Krievijā arī vērojamas straumes un pretstraumes. Lai Navaļnijam neļautu konkurēt vēlēšanās pret Putinu, gadiem ilgi tiek fabricētas apsūdzības nelikumībās, kam faktiski nav nekāda pamata. Savukārt Navaļnija komanda savākusi materiālus par premjera Medvedeva nelikumīgajiem īpašumiem, internetā tam veltītu filmiņu jau noskatījušies vairāk par septiņiem miljoniem. Putina komanda ne noliedz to, ne apstiprina. Protams, Krievijā tauta par ierēdņu korumpētību nekad nesatraucas, tauta tradicionāli ienīst uzņēmējus, kurus uzskata par strādnieku asinssūcējiem. Ir aizdomas, ka Navaļnija komandai daļu faktu palīdzējuši piespēlēt tie “Kremļa torņi”, kuri nevēlas pieļaut Medvedeva pozīciju nostiprināšanos: un patiesība tāda, ka līdzīgā ceļā daudz lielākas bagātības ieguvis pats Putins.
Cits stāsts saistās ar dažu ieslodzīto opozicionāru izlaišanu no cietuma. Nozīmīga persona ir gados jaunais cīnītājs pret Putina režīmu Dadins, kurš ieslodzījuma kolonijā pieredzējis visai necilvēcīgu spīdzināšanu. No cietuma izkļuvušais Dadins neklusē, un pēc pieredzētā Krieviju atklāti dēvē par fašistisku valsti.
Der pieminēt faktu, ka ASV uz Maskavu par jauno vēstnieku grasās sūtīt bijušo Jūtas štata gubernatoru un mormoņu pārstāvi Džonu Hartmanu, kuram aiz muguras vēstnieka pieredze Ķīnā un kurš perfekti pārvalda ķīniešu valodu.
Mūsu lasītājiem, kuri grib televīzijā iegūt patiesu informāciju, ieteicu sekot jaunas raidstacijas “Current Time” raidījumiem no Prāgas. Krievu valodā kanāls atpazīstams kā “Nastojaščeje Vremja”, un tas ir analogs radio “Amerikas balss”. Kam “Lattelecom” pieslēgums vai satelītantena, tiem šāda iespēja pieejama. Tur neuzkrītošā veidā pausta patiesība arī par Baltijas valstīm – parasti pēc katra kārtējā Kremļa organizētā apmelojuma.
Daži vārdi par mūsu pašu Dievzemīti. Atrodas gudreļi, kuri pareģo, ka Krievijai mūsu bruņotie spēki kopā ar visiem ASV un NATO muskuļu demonstrētājiem tikai tāds nieciņš vien skaitās, jo krievi vienalga spēj Rīgu ieņemt triju dienu laikā. Varu atbildēt pavisam saprotami: lai pamēģina kaut vienu raķeti izšaut uz ASV karavīriem! Jo tas automātiski būtu kara pieteikums ASV. To taču vecais čekists Putins saprot.
Saeimas komisijās rit strīdi par Finanšu ministrijas piedāvāto nodokļu reformu. Bažas ne par to, ka cilvēki ar maziem ienākumiem būtu ieguvēji, jo pretī piesakās arī zaudētāji. Vispirms pašvaldības. Ja pašvaldībām no iedzīvotāju ienākumu nodokļa atvēlētu, piemēram, 85% tagadējo 80% vietā, problēmu nebūtu, bet pietrūktu naudas veselības aprūpes un armijas finansēšanai. Viena no izejām tomēr būtu ienākumu nodokļa palielināšana cilvēkiem ar lieliem ienākumiem. Tā mēdz rīkoties Skandināvijas valstīs, arī citur, bet mūsu pusducim miljonāru Saeimā pārāk stipri lobiji.
Jebkurā gadījumā jāsaprot, ka līdz ar ienākumu palielināšanos mazturīgajiem pieaugs preču pieprasījums veikalos, kas savukārt motivēs ražotājus. Ķīnas un Turcijas preces mums grūti izkonkurēt cenas ziņā, tāpēc arī tiek spriests par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu pašražotajiem augļiem un dārzeņiem. Šāds risinājums nepieciešams arī tāpēc, lai kaut nedaudz atbalstītu mūsu laukus. Lai nodrošinātu ienākumus ģimenei, nav vajadzīgi simtiem hektāru zemes, to iespējams arī ar pieciem vai desmit hektāriem, ja audzē zemenes, avenes, burkānus, kāpostus, tomātus, gurķus, papriku, zirņus, ja visu to iespējams pārdot veikalos vai tirgos, atlikumu pārstrādājot utt. Bet mums atrodas politiķi, kuri savu mantoto zemi un mežus sen pārdevuši vikingiem un tagad par laukiem vairs ne dzirdēt negrib. Latvietim tomēr lauki ir dzīvesveids, no tā atkarīgs, teiksim, arī mūsu lauku skolu liktenis.
