Šis gads Eiropai nozīmīgs ar vairākām vēlēšanām, kuru rezultāti var stipri sarežģīt politisko klimatu. Par Grieķiju jau mēs zinām, bet visādi brīnumi var notikt Spānijā, Portugālē, Itālijā, jā, arī Britānijā. Normāli domājošam cilvēkam var likties nesaprotami, ka, teiksim, grieķu tauta sākusi neieredzēt starptautiskos aizdevējus, kuri pēdējo gadu laikā Grieķiju burtiski glābuši no pilnīga sabrukuma. Bet tā ir parasta parādība: ja cilvēks grib iemantot sava drauga ienaidu, tad vajag šim draugam aizdod prāvu čunguru naudas. Bet grieķu tauta iemanījusies aizņemties 240 miljardus eiro, neskaitot tos miljardus, kurus Eiropas centrālā banka jau norakstījusi (iztrūkumu sedzot ar naudas piedrukāšanu). Situācija nav vienkārša, jo neliela valstiņa ar vāji attīstītu rūpniecību šādu parādu spētu atdot tikai triju paaudžu laikā. Bet vēlēšanās uzvarējušo trockistu valdība sakās vispār neko neatmaksāt, vienlaikus gatavojoties jaunus aizdevumus ņemt no Krievijas, un putinisma dvingas pārņemtā krievu tauta gatava dzīvot bez biksēm, lai tikai kaitētu Rietumiem. Bet Eiropas Savienības ietvaros valstu attiecības neraksturo vienīgi komerciāli darījumi, pastāv arī tiesvedības sistēma. Neatdosi parādu, sekos šķīrējtiesas spriedums, un Grieķijai var sākt atņemt īpašumus, teiksim, kuģus un lidmašīnas. Tas būtu galējs līdzeklis. Cits nelaimju līmenis ir Grieķijas vērtspapīru vērtības kritums jau pirms vēlēšanām, piemēram, Grieķijas nacionālās bankas akcijas zaudēja 61 procentu savas vērtības. Bet, lai valdība izmaksātu algas un pensijas, tai steidzīgi kaut kur jāatrod 11 miljardi eiro.Ir vēl gaidāms viens notikums. Cik zinām, iepriekšējais parlaments nespēja ievēlēt prezidentu, tāpēc tika atlaists. Grūti prognozēt, vai jaunais parlamenta sastāvs to spēs.Kopumā Grieķija ar 32 procentu akciju vērtības kritumu ieņem otro vietu Eiropā, jo pirmajā vietā atrodas Krievija, kuras zaudējumi, ir 42 procenti.Starptautiskajām sankcijām galvenā nozīme tā, ka Krievija vairs nevar aizņemties naudu ārvalstu lielajās bankās, tāpat cietēji ir Putinam pietuvinātie oligarhi. Uz iedzīvotāju dzīves līmeni lielāka ietekme ir Putina pretsankcijām, aizliedzot pārtikas importu. Maskavieši visvairāk baidās zaudēt darbu, jo dārdzību un algu samazinājumu daudzi gatavi pieciest, – “toties Krima ir mūsu”. Ar bažām varam gaidīt 1. martu, kad opozīcijas līderi tautu aicina uz lielu protesta demonstrāciju. Juzdami pulvera smaku, putinisma piekritēji sākuši veidot Kremļa varai uzticamu kaujinieku organizāciju, kas kopē hitleriešu SS vienības. Šie Putinam līdz kapa malai uzticamie tūkstoši jebkurā brīdī var izraisīt asinspirti. Ir spēkā savulaik Gogoļa teiktais, ka lieliem meliem agri vai vēlu seko vardarbība.Naftas cenu samazināšana nozīmē, ka šī nozare pasaules mērogā gada laikā var zaudēt 1,3 triljonus dolāru. Visvairāk zaudē valstis, kurām naftas ieguves pašizmaksa augstāka par vidējo. Cits process saistās ar lēto degvielu, jo tagad daudzas lidsabiedrības beidzot spēj atbrīvoties no uzkrāto parādu sloga. Kaut grūtības pārdzīvo ASV slānekļa naftas kompānijas, kopumā ASV ekonomika piedzīvo strauju izaugsmi. Nopietnu ekonomikas uzrāvienu piedzīvo Indija, kur jaunais premjers par prioritāti izvirzījis ražošanas attīstību. Maskavas propagandisti gan lepojās, cik labi Indijā veicies Putinam. Bet mēnesi vēlāk uz Deli devās Obama, kuru pirmo reizi valsts vēsturē jau lidostā sagaidīja Indijas prezidents. Tā ir attieksme.Ķīnā pašlaik veic visas tautas saimniecības pārkārtošanu, kas gan nedaudz samazina straujos izaugsmes tempus, bet rada nodrošinājumu nākotnē. Piemēram, ķīniešu e-komercijas gigants Alibaba.com sekmīgi izplatīja jauno akciju izlaidumu, palielinot kapitalizāciju par 42 miljardiem. Tas ir fantastiski! Starp citu, Ķīna ar savu kopproduktu aizvadītajā gadā pārsniedza ASV līmeni. Salīdzināsim – Krievijas kopprodukts ir mazāks par ASV Kalifornijas štata līmeni. Nesen tā sauktās BRICS valstis nolēma dibināt alternatīvu Pasaules bankai, tā atradīsies Šanhajā.Mēs, latvieši, globālos notikumus ietekmēt nespējam. Bet tas nenozīmē, ka savā zemē mēs neko nespējam. Žurnālisti visai maz raksta par mūsu veiksminiekiem. Bet piemēri ir izcili, piemēram, tas, ka Ainažos Andris Lubiņš izveidojis modernu ražotni, kur gatavo ar šķeldu kurināmus katlus, apgādājot tuvākās kaimiņvalstis. Pat vairāk, Lubiņš izveidojis šādas rūpnīcas arī ASV un Indijā. Mums ir citi uzņēmumi, kas savas ražotnes izveidojuši Igaunijā, un, izrādās, viņi spēj gan strādniekiem maksāt par 30 procentiem lielākas algas, gan strikti ievērot maksājumu disciplīnu, nodrošināt sociālās garantijas utt. Kamēr tie letiņi, kuri Latvijas strādniekiem to nemāk vai negrib garantēt, mūsu cilvēki masveidā emigrē.Mēs gana nikni sodāmies, ka Saeima slikti strādā. Faktiski gan ir tā, ka negodu rada tikai četri vai pieci deputāti, kurus gudrā tauta ievēlējusi, kopumā šis Saeimas sastāvs ir gana profesionāls. Arī likumus Saeima spējīga izstrādāt pareizus, tiesa, tie ne visiem sabiedrības locekļiem patīk. Un pavisam neciešama kļūst valsts iestāžu birokrātija, kura sakās pildām normatīvos aktus, kaut pretēji cilvēku interesēm. Raidījums “Bez tabu” katru nedēļu demonstrē šāda tipa činavniekus. Sēž tāds Akakijs Akakjevičs un muld par normatīvajiem aktiem, un viņam nospļauties par to, ka pazemotie cilvēki brauc projām no Latvijas un solās atpakaļ vairs nebraukt. Par aizvadītā gada veiksminieku biznesā tiek cildināts Guntars Kokorevičs. Bet man ir lielas bažas tajā ziņā, ka viņa 20 miljonus vērtais pasākums var pavisam viegli bankrotēt, visu izšķirs kārtējais publiskais iepirkums, kur rezultāts atkarīgs no pašvaldības ierēdņu untumiem. Varam cildināt veselības ministru Belēviču par stingro mugurkaulu, bet bažas raisa fakts, ka turpmākais atkarīgs no Maizīša kunga lēmuma, kurš dziļdomīgi klusē.
