Mežs nepieder vienai cilvēku paaudzei, ne arī kādai īpašai nozarei.
Mežs nepieder vienai cilvēku paaudzei, ne arī kādai īpašai nozarei. Netiešā veidā tas pieder visai sabiedrībai un arī nākamajām paaudzēm, kas te dzims un veidos šo zemi.
Ļoti svarīga ir meža saimnieciskā nozīme, un klasiskā izpratnē mežs vēl joprojām ir vieta, kur gūt kokmateriālus peļņai un saimnieciskām vajadzībām, taču tikpat svarīgas ir arī daudzās sociālās, ekoloģiskās un garīgās funkcijas, ko pilda mežs.
Gaiss un ūdens, medības un ainavas — paraugoties plašāk, arī tā ir daļa no meža, kas lielā mērā tiek ietekmēta atkarībā no izvēlētā meža apsaimniekošanas veida. Par saimniekam izdevīgu, tomēr meža vērtībām draudzīgu saimniekošanas veidu var uzskatīt koku ciršanu, neizmantojot kailcirtes. Un Latvijā ir saimnieki, kuri meža apsaimniekošanā, paralēli savām saimnieciskajām interesēm būtisku vietu piešķir arī citām meža vērtībām. Viens no tādiem cilvēkiem ir Raimonds Klepers, kurš saimnieko Launkalnes pagastā.
Demonstrējumu teritorijas
Raimonda Klepera saimniecībā Launkalnes pagasta “Lejas Kleperos” jau vairākus gadus iekārtota viena no četrām Pasaules Dabas fonda mežsaimniecības demonstrējumu teritorijām. Tās izveidotas, lai dabā attēlotu izlases cirtes mežsaimniecību.
Katrai no četrām saimniecībām ir savas īpatnības, un katrs no demonstrējumu teritoriju īpašniekiem ir izvirzījis savus mērķus un atradis savu pamatojumu izvēlei, bet visus vieno tas, ka viņi nevēlas savā mežā kailcirtes.
Demonstrējumu teritorijās Latvijas meža īpašnieki, profesionāli mežkopji, mediju pārstāvji, kā arī speciālisti un meža īpašnieki no citām valstīm pārrunā izlases cirtes principus, aplūko demonstrējumu objektus, kas iekārtoti dažādu tipu un vecuma mežaudzēs, diskutē, izsaka kritiku, atzinību un ieteikumus par izlases ciršu mežsaimniecību. Pēdējo gadu laikā demonstrējumu teritorijās notikuši jau vairāk nekā 70 šāda veida semināru.
Mežsaimniecība “Lejas Kleperos”
Launkalnes pagasta “Lejas Kleperu” saimnieks Raimonds Klepers jau vairākus gadus savā saimniecībā uzņem interesentu grupas, lai dalītos pieredzē par izlases cirtēm — tādu meža apsaimniekošanu, kas paralēli kokmateriālu sagādei un regulāriem ienākumiem ļauj pastāvēt arī visām pārējām meža vērtībām. Izmantojot izlases cirtes metodi, no meža tiek izņemta tikai daļa koksnes krājas ikgadējā pieauguma. Tādējādi tiek iegūts procentuāli lielāks resnās lietkoksnes apjoms, tai pašā laikā nesamazinās meža kā īpašuma vērtība.
Raimonda Klepera izlases cirtes demonstrējumu teritorija, līdzīgi kā citviet Latvijā, izveidota ar paša īpašnieka iniciatīvu un sadarbībā ar Pasaules Dabas fondu.
Kā saprast?
Jau vairāk nekā desmit gadu viena no ikdienas nodarbēm “Lejas Kleperu” saimniecībā ir meža apsaimniekošana. Sākumā saimniecībā tika piekopta līdz tam tradicionāli zināmā kailcirtes metode ar tai sekojošo jaunaudzes stādīšanu un kopšanu. Vēloties regulārus ienākumus no meža, izprotot meža attīstību, novērtējot nekoksnes un ainaviskās vērtības, Raimonds Klepers ieguva arvien vairāk informācijas par izlases cirtēm un sāka tās pielietot savos mežos. “Izlases cirti sāku praktizēt pakāpeniski. Sapratu, ka neredzu pamatojumu kailcirtēm,” atzīst Raimonds, pēc izglītības profesionāls mežkopis. Šobrīd no saviem teju 90 hektāriem meža platības Raimonds gadā vidēji izcērt 200 kubikmetrus.
Mežs — iespēja šodien un nākotnē
“Man izlases cirte nozīmē iespēju,” stāsta Raimonds. “Tā, pirmkārt, ir iespēja gūt regulārus ienākumus. Saimniecība man ir plaša, un kokmateriāli gan ēku atjaunošanai, gan saimniecības darbiem nepieciešami bieži un regulāri. Otrkārt, izlases cirtes saimniecība ir iespēja saglabāt mežu, nemazinot tā vērtības saviem bērniem. Treškārt, tā ir iespēja justies labi savā lauku sētā, apkārt redzot to dzīvību, ko nodrošina mežs šā vārda vistiešākajā nozīmē.”
Pēdējā gadā vien Kleperu saimniecību apmeklējuši vairāk kā 200 cilvēku. Demonstrējumu teritorija apmeklētājiem atvērta visu gadu. “Iepriekš piesakoties, katrs, kuram interesē mežsaimniecība, tiek laipni gaidīts “Lejas Kleperos”,” skaidro saimnieks. Jāpiebilst, ka saimniecībā apskatāma ne vien izlases cirtes prakse, bet arī “Lejas Kleperu” saimnieces Līgas izveidotais privātais muzejs, kur iespējams iepazīties ar dzimtas, Launkalnes pagasta un visa reģiona vēsturi.
