Ērģemes pagasta zemnieku saimniecības “Sprīdīši” īpašniecei Montai Skotelei ir bioloģiski sertificēta saimniecība, kurā audzē aitas un gaļas liellopus, turklāt līdztekus tam mājās attīsta putnkopību.
Aivars Zilbers
M. Skoteles “Vaidelošu” māju pagalmā visās malās ņirb un kūsā dzīvība. Dārzā novietotos būros kustas cālēni, kuru vidū ik pa brīdim kārtību nodibina mamma, savu vietu atradušas arī pīles un zosis, zem ogu krūma no saules paslēpušies čiepst tītarēni.
Patīk mājputni, tādēļ tos audzē
Aizdomīgs uz visiem un gatavs ik brīdi mesties aizstāvēt mazos zosulēnus, apkārt soļo zostēviņš, un izskatās, ka pielabināties tam nevarēs. Saimniece stāsta, ka putni skaitās viņas mammas Vijas Meirānes saimniecībā, jo tos ir grūti bioloģiski nosertificēt, bet Montai pašai ir bioloģiski sertificēta gaļas liellopu un aitu saimniecība.
Mājputnus M. Skotele sākusi audzēt, jo viņai tie patīk. Mājputni būtu arī viņas saimniecībā, ja tos varētu bioloģiski sertificēt.
Dārzā redzamas kādas piecas sešas vistu šķirnes. Saimniece stāsta, ka pašlaik te jau ir labi iedzīvojušās Bramas šķirnes, Leghornas brūnās un baltās, Dominantes, Zelta kohini un Arakaun šķirņu vistas. Pēdējās var piesaistīt uzmanību, jo dēj zilas olas. Vairākiem iebraucējiem šajā saimniecībā tas bijis jaunatklājums. Saimniecībā ir arī Pekinas un Kajugas pīles, kurām, ieejot no ēnas saulē, mainās krāsa – no melnas uz smaragdzaļu.
Saimniece gan atzīst, ka nav noskaņota tūristu uzņemšanai, putni drīzāk uzskatāmi par papildpeļņas ieguves avotu. Šogad pirmo gadu viņai ir gaļas tītari. Putnus iegādei viņa nolūko internetā. “Ne visu radu peļņai. Šogad esmu iegādājusies arī dažus zirgus, kas ir īsti skaistuļi. Lai ganās pakalnos ap mājām. Tā būs īsti latviska ainava,” secina Monta. Turklāt savam priekam nopirkti arī poniji, kas gluži labi jūtas saimniecības otrā malā.
Pie saimnieces bija ieradušās meitenes no Limbažiem, kuras vēlas uzsākt kaut ko darīt, bet nevar izdomāt, ko un kā. Viņas lūdza Montai padomu, un viņa labprāt padalījās zināšanās, kas nepieciešams aitkopībai un kas – putnkopībai.
Galveno peļņu saimniecībai dod gaļas liellopu audzēšana. Aitu fermā M. Skotele tur Latvijas tumšgalves kā mātes un lecina ar tekso gaļas šķirnes teķi. Liellopus saimniece pārdod SIA “Eirāzija” un liellopu izsoļu namā.
Vaicāta, kā ar visiem darbiem tiek galā, saimniece stāsta, ka dēls Jānis pārņēmis aitu audzēšanu un veido pats savu saimniecību. “Citādi kā jaunais zemnieks Eiropas finansējumu viņš neiegūs. Tagad mums nomā ir kūts, kur viņš tur savas aitas. Kopumā visas trīs saimniecības pārvaldām ar dēlu,” skaidro M. Skotele.
Piedalās pašdarbībā
un labdarībā
Viņa uzskata, ka sēžot un filozofējot par grūti pārvarāmām problēmām, neko arī neviens nepanāks. Ir jāmetas darbos un jādara, tad arī ikdiena ritēs raiti uz priekšu. “Piekrītu, ka taisnība ir teicienam – jo vairāk dari, jo vairāk atliek laika. Ja ir problēmas, tad tās rada paši cilvēki,” stāsta M. Skotele. Par tādu viņa uzskata lielo suņu nepieskatīšanu. “Viņi klīst apkārt, ielavās arī mūsu dārzā un nokož mazos cālīšus. Esmu saimniekiem teikusi, lai piesien suņus, bet viņi tikai pasmejas un atcērt, lai uzraugām savus putnus,” atklāj M. Skotele.
Viņa gan stāsta, ka ne vien tiek ar visu galā, bet laiks atliek arī pašdarbībai. Monta darbojas Turnas deju grupā “Dejotprieks – 2”, turklāt kopā ar piecām sievietēm ik ziemu reizi nedēļā aizbrauc uz kādu koncertu vai teātri Valmierā.
Četrus gadus viņa vārījusi zupu, ko Ziemassvētku tirdziņā Valkā cilvēki ar pateicību baudījuši bez maksas. “Arī pērn mūs pierunāja, bet pēdīgi pateica, ka nevajag, jo domei bija uzradies kāds liels sponsors un tam atvēlēja vārīt. Domāju, tas no domes puses nebija glīti,” atzīst M. Skotele.
