Latvijas-Igaunijas institūta darbības pamatvirziens ir pieaugušo izglītība, ko tagad sauc par mūžizglītību. Vēl notiek darbs ar nevalstiskajām organizācijām un sadarbība ar igauņiem Valgā. Šajā mācību sezonā institūts organizē angļu, igauņu, franču valodas, radošos un citus kursus un iesaistās visdažādākajos projektos.
Latvijas-Igaunijas institūts ir dibināts 1999. gadā, tātad šogad tas darbojas 13. gadu. Par visiem notikumiem jāzinaKopš tika likvidēts Valgas-Valkas kopējais sekretariāts, sadarbība ar igauņiem ir ļoti aktuāla. “Šis sekretariāts bija ideāls veidojums, jo latviete Anita Tannenberga lieliski pārvalda igauņu valodu, bet Liāna Rozenblate runā latviski. Sekretariāts veiksmīgi darbojās dažādu materiālu tulkošanā un rīkoja kopējus pasākumus,” stāsta Latvijas-Igaunijas institūta direktore Laila Ontensone. Pēc sekretariāta likvidēšanas šo darbu savu spēku robežās uzņēmās Latvijas-Igaunijas institūts. Nupat bija jāsavāc dati par tiem Valgā dzīvojošajiem bērniem, kuri mācās Valkas skolās. Ne reti L. Ontensone ir palīdzējusi “Ziemeļlatvijai” sameklēt vai pārtulkot nepieciešamo informāciju. Pašlaik nozīmīgākais ir informēt abu pilsētu iedzīvotājus par pasākumiem un notikumiem, kas notiek kaimiņos. Tas viss atrodams mājaslapā lii-lei.blogspot.com.Interese par igauņu valodu Valkā ir. Katru gadu ir dalībnieki igauņu valodas apmācībai iesācēju grupā, tostarp arī jaunieši. Kādam darba dēļ Valgā jānokārto valodas eksāmens. Igauņu valoda nav viegla. Dažam nolaižas rokas, taču uzņēmīgākie atzīst, ka šī valoda ir palīdzējusi atrast darbu vai, piemēram, palīdzēt bērnam, kurš apmeklē studiju”Joy” Valgā.Būs jauna vārdnīcaPirms nedēļas Rīgā Latvijas un Igaunijas prezidentu darba pusdienās aktualizējās jautājums par latviešu-igauņu valodas vārdnīcas izdošanu. Pie tās strādāts 10 gadu. Šo darbu uzsāka vēstnieks un dzejnieks Gundars Godiņš, bet dažādu domstarpību dēļ darbs apstājās. Bijusī Latvijas-Igaunijas institūta direktore Unda Ozoliņa atceras, ka savulaik rakstījusi vēstules dažādām institūcijām ar lūgumu paātrināt vārdnīcas izdošanu. Nopietna vārdnīca nav izdota daudzus gadu desmitus. “Cilvēkiem, kuri vēlas apgūt valodu, ir jāzina vārdi to pareizajās formās un locījumos. Citādi iemācīties nevar. Interneta vārdnīcas ir ļoti nekvalitatīvas. Cerams, ka jauno fundamentālo vārdnīcu ieraudzīsim drīz. Saskarsmē ar igauņiem lietojam krievu vai angļu valodu. Jaunā vārdnīca veicinātu tiešās informācijas apmaiņu un ciešāku sadarbību,” uzskata U. Ozoliņa.Organizācijas jāsaved kopāInstitūta mācību centra vadītāja ir Zane Bulmeistere. Viņa atbild par dažādu apmācību, kursu un semināru organizēšanu un uzrauga nevalstisko organizāciju sektoru. Pašlaik darba kārtībā ir projekts sadarbībā ar Valmieras novada fondu. Tā ietvaros notiek dažādas sabiedrisko organizāciju aktivitātes. 3. oktobrī Cēsīs būs forums visiem Vidzemes nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. L. Ontensone uzskata, ka trūkst sadarbības starp nevalstiskajām organizācijām un novada pašvaldību. Acīmredzot cits citu neprot pienācīgi uzrunāt un apzināt, ko šīs organizācijas varētu darīt novada labā. Pietrūkst koordinētības. Institūts ir uzņēmies iniciatīvu sadarbības veicināšanai. Ir nodibinātas jaunas biedrības, piemēram, Valkas literārā apvienība. “Mūsu uzdevums ir veicināt sadarbību starp dažādiem novada sociālajiem centriem, bibliotēkas tuvinot skolām. Piemēram, novada literāti varētu piedalīties skolu literatūras stundās un tamlīdzīgi. Tas pats attiecas uz muzejiem, kultūras namiem un citām nevalstiskām organizācijām un pašvaldībām. Viņi jāsaved kopā,” uzskata Z. Bulmeistere.
