Mainoties pašiem un mainot savus paradumus, ikviens no mums var veidot dzīvi uz mūsu planētas labāku. Piemēram, ieraudzīt tuvākajā apkārtnē cilvēkus, kuriem ir nepieciešama palīdzība, un to viņiem sniegt, tāpat izprast vides piesārņojuma draudus un sākt domāt un dzīvot zaļi, kā arī apzināties savu vietu sabiedrībā un aktīvi tajā līdzdarboties.
Uz to un arī uz medijpratību pamatskolas vecāko klašu audzēkņus un vidusskolēnus rosina starptautisks projekts “Radi pārmaiņas!” (“Make A Difference”), kurā no šā gada septembra iesaistījusies Smiltenes vidusskola un pārējie tās sadarbības partneri – izglītības iestādes Lietuvā, Itālijā, Vācijā un Nīderlandē.
Atšķirības nav šķērslis
draudzībai
Šis Eiropas Savienības Erasmus + programmas stratēģisko skolu sadarbības partnerību projekts “Radi pārmaiņas!” ilgs līdz 2020. gada augustam, un līdz šim laikam skolēnu un pedagogu delegācijas dosies pieredzes apmaiņas braucienos cita pie citas.
Pirmā piecu dalībvalstu skolēnu tikšanās aizvadīta šomēnes Vācijas pilsētā Obernburgā. Smiltenes vidusskolu projekta vizītē pārstāvēja Evelīna Elizabete Freimane (8. klase), Alise Kazeka, Elvīra Miesniece (abas – 11. klase), Daniels Sindijs Blāķis (10. klase) un skolotājas Elita Babra un Ārija Veitmane. “Paldies Elvīras, Alises, Evelīnas un Daniela vecākiem, jo jūsu bērni bija lieliski!” teic skolotājas.
Ko mēs zinām viens par otru, kādus stereotipus par partnervalstīm esam ielāgojuši un cik draudzīgi kopā gatavojam maltītes? To smiltenieši atklāja, strādājot kopā ar saviem ārzemju vienaudžiem un secinot, – viss bija ļoti vērtīgi, turklāt iegūti jauni draugi un kontakti citās valstīs.
Brauciens uz Vāciju bija fantastisks, piedzīvojumiem un jaunas pieredzes pilns, atzīst Alise Kazeka.
Lūk, Alises iespaidi: “Estere – meitene, pie kuras dzīvoju gandrīz nedēļu, bija jauka, ar labu humora izjūtu, un mēs atradām daudz kopīga viena otrā. Projekta apmaiņas vizītē saliedējāmies, pārrunājām dalībvalstu atšķirības un stereotipus, iepazinām skolu un mācību vidi Vācijā, devāmies ekskursijās un jautri pavadījām laiku, izmantojām iespējas, ko sniedza pilsēta, kurā dzīvojām. Pamanīju krasas atšķirības starp valstīm. Atšķirības bija visur – cilvēku raksturā, ēdienā, skolā, pilsētā. Ļoti interesanti bija redzēt, kā vācieši mācās. Skolā mācību diena ir no pulksten 7.45 līdz 12.45. Starpbrīži ir tikai divi, ik pēc divām mācību stundām). Skolā nav ēdnīcas, tāpēc skolēni ņem līdzi vecāku sagatavotas pusdienu kārbas, kurās ir sviestmaizes, augļi vai dārzeņi un arī kaut kas salds. Manuprāt, mēs nevaram iedomāties savas pusdienas skolā bez silta ēdiena, bet viņiem tas ir pašsaprotami. Paldies skolai par piedāvāto iespēju piedalīties šajā projektā, jo iegūtā pieredze, atmiņas un gūtie iespaidi ir neaizmirstami!”
Šādi projekti arī kliedē stereotipus par citām tautībām un atklāj, ka neatkarīgi no tautības un rases mēs visi esam cilvēki. Elvīru Miesnieci Orenburgā pavadītajā laikā uzņēma viesģimene no Turcijas. “Ļoti sirsnīgi cilvēki!” pēc sākotnējā samulsuma secina Elvīra.
Pie planšetdatora klasē
tiek katrs
Liels guvums no šā brauciena noteikti ir draudzība, kura ir ne tikai starp latviešiem un vāciešiem, bet gan arī ar pārējām valstīm, atzīst Evelīna Elizabete Freimane.
Projekta apmaiņas vizītē viņu visvairāk pārsteidza tas, cik ļoti Vācijā mācību stundās tiek lietotas tehnoloģijas (projekta dalībvalstu delegācijas uzņēma Main-Limes reālskola). “Katram skolotājam ir savs I-pad, ko skolotāji izmanto stundās un vajadzības gadījumā arī skolēniem klasē katram tiek izdalīti I- pad planšetdatori. Es iemācījos daudz vārdus vāciski un itāliski, bet galvenais ir vēl lielāka komunikācijas prasme ar cilvēkiem. Sākumā man bija nedaudz bail, tad aizbraucot un ieraugot, cik visi ir draudzīgi, bailes pazuda,” piebilst Evelīna Elizabete.
Ieguvēji ir ne tikai skolēni, bet arī pedagogi, jo projektā iesaistītajiem skolotājiem vienlaikus ar skolēnu aktivitāšu organizēšanu bija jāvada savas mācību stundas, kā arī viņi vēroja kolēģu vadītās nodarbības.
