Sociālisma laikmeta palieka mūsu sabiedrībā ir neprasme veidot sociālo dialogu. Eiropa vēlas mums to iemācīt.
Sociālisma laikmeta palieka mūsu sabiedrībā ir neprasme veidot sociālo dialogu. Eiropa vēlas mums to iemācīt.
Smilteniete Tatjana Prikaša tikko atgriezusies no Viļņas, kur risinājās starptautisks seminārs “EUROCADRES”. Pasākumā piedalījās 26 dalībnieki no 12 Eiropas Savienības (ES) valstīm, tostarp smilteniete, kura pārstāvēja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un vienlaikus arī Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcas arodbiedrību. Viļņā bija ieradušies arodbiedrību pārstāvji no Čehijas, Polijas, Igaunijas, Lietuvas, Grieķijas, Zviedrijas, Ungārijas, Itālijas, Beļģijas un citām valstīm.
“Semināra galvenais mērķis bija apvienot dažādu valstu organizācijas, kas darbojas sociālā dialoga veidošanas jomā,” paskaidro T. Prikaša. Šajā jomā būt zinošiem ir svarīgi visiem, bet it īpaši — jaunajām dalībvalstīm. ES izglītošanas projektā investē ievērojamus līdzekļus un tāpēc vēlas, lai jaunās dalībvalstis prastu šo naudu izmantot. Mērķis ir šos līdzekļus tērēt apmācībām, lai veicinātu sociālo dialogu, novērstu vardarbību darbā, kā arī rastu arodbiedrību biedriem iespējas apgūt valodas un citas nepieciešamās zināšanas. Semināra rīkotāji uzsvēra, ka Latvijai kā jaunajai dalībvalstij ir jāvelta ļoti liela uzmanība sociālā dialoga veidošanai tieši nacionālajā līmenī.
Veidojot dialogu, ļoti svarīga, ir izglītošanās ne vien darba ņēmējiem, kurus pārstāv arodbiedrības, bet arī darba devējiem. “Mūsu valstī darba devēji bieži vien neprot runāt dialogā. Īpaši tas ir jūtams saskarsmē starp darba devēju un darbinieku,” uzsver T. Prikaša. Viņa secina, ka tas varētu būt zemais izglītības līmenis, naudas ietekme vai bosings. Darba devējs nespēj paspert soli pretī, jo kā cilvēks jūtas pārāks par citiem. Tā varētu būt arī sociālisma atlieka, jo indivīds nevar izrauties no sociālistiskās domāšanas stereotipiem. Viņš varbūt vēlas, bet vienkārši neprot, tāpēc jārosina iedzīvotājus iesaistīties dažādos apmācības, kontaktu, zinātnisko pētījumu, ekonomikas izpētes un pieredzes apmaiņas projektos. Šiem pasākumiem nepieciešams apvienot dažādu kategoriju cilvēkus. “Tāds termins kā sociālais dialogs mūsu valstī nebija dzirdēts līdz iestājai ES,” secina T. Prikaša. Šajā jomā ir ļoti daudz darba.
Starptautiskajā seminārā T. Prikaša bija vienīgā medicīnas darbinieku arodbiedrības pārstāve. No Latvijas bija ieradušās vēl divas dalībnieces, tai skaitā Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības Ārējo sakaru un arodbiedrības darba koordinatore Inta Gavariņa, kura pasākumā piedalījās kā eksperte, lai prezentētu Latviju. Viņa klātesošajiem skaidroja, kā mūsu sabiedrībā attīstās arodbiedrību kustība. Līdzīgu prezentāciju veica arī Polijas pārstāvis.
