Vēl pavasarī galda tenisists Juris Siliņš no Smiltenes nebija pārliecināts, vai dosies uz 17. Pasaules veterānu čempionātu galda tenisā Jaunzēlandē, šķērsojot gandrīz divdesmit tūkstošus kilometru. Tagad no Jaunzēlandes lielākās pilsētas Oklendas, kas atrodas starp izsīkušu vulkānu krāteriem, smiltenietis mājās atgriezies ar izcīnītu čempiontitulu B divīzijā 50 līdz 59 gadu vecuma grupā. Līdz šim nevienam latvietim nebija izdevies gūt tik augstus panākumus šajā čempionātā.
Pasaules veterānu čempionāts notiek reizi divos gados. “Diezgan tāls ceļš līdz Jaunzēlandei, mums, latviešiem, tas bija 24 stundu ilgs lidojums no Rīgas uz Kopenhāgenu, tālāk uz Singapūru un tad uz galamērķi Oklendu. Pirms vairākiem gadiem, dodoties uz sacensībām Riodižaneiro, lidojums ilga 12 stundas, šoreiz – uz pusi garāks. Nemaz tik traki nebija, lidmašīnā katram bija televizors, kas iebūvēts priekšējā sēdekļa atzveltnē. Atlika tikai paņemt pulti un skatīties kādu no 270 piedāvātajiem kanāliem,” stāsta smiltenietis.
Ja esi atpazīstams, sponsori būsŠis ir viņa tālākais un arīdzan dārgākais ceļojums. Ar izcīnītām tiesībām startēt Pasaules veterānu čempionātā nepietiek, nepieciešami aptuveni divi tūkstoši eiro, lai iegādātos aviobiļetes divos virzienos, segtu uzturēšanās izdevumus nedēļai. Tieši tik ilga bija čempionāta norise.J. Siliņš atklāj, ka Latvijas Galda tenisa federācija nesponsorē veterānus, tā tas notiek arī citviet pasaulē, tāpēc finansējums jāpiesaista pašiem. “Meklēju privātos sponsorus, taču, lai tādi būtu, vispirms pašam jābūt atpazīstamam,” daudzu izcīnītu medaļu un kausu ieguvējs. Veterāns sponsoriem nav licis vilties, gluži pretēji – ir vērts lepoties ar smiltenieša panākumiem Jaunzēlandē.
No pavasara ziemāJa Latvijā mēs šobrīd baudām pavasari un tūliņ jau klāt būs pavasara, tad Jaunzēlandē sākas ziemas sezona. Oklendā J. Siliņš kopā ar savu pārinieku Gunti Šenhofu ielidoja maija sestdienas vēlā vakarā. Aptuveni stundu garo braucienu līdz noīrētajam motelim abi mēroja taksometrā, par to samaksājot 111 Jaunzēlandes dolārus. “Desmit eiro ir aptuveni 15 Jaunzēlandes dolāri,” piebilst sportists. Sporta halle, kurā nedēļu risinājās čempionāts atradās 16 kilometrus no Oklendas centra. Tāpēc arī motelis apzināti noīrēts halles tuvumā. “Viesnīca ar 19 numuriņiem bija kādas ķīniešu ģimenes bizness. Ļoti labi apkrīkoti numuriņi ar savu virtuvi un visu nepieciešamo sadzīvei. Paši varējām gatavot ēst, kas samazināja izmaksas,” stāsta smiltenietis.Nākamajā rītā dodoties uz akreditāciju, J. Siliņu pārņēma sajūsma par spirdzinošo gaisu. “Gaisa temperatūra bija 13 līdz 16 grādi. Laikapstākļi bija mainīgi – saule, vējš, lietus. Gaiss tiešām bija fantastisks, tas droši tāpēc, ka visapkārt ir kalni un ūdens,” stāsta galda tenisists.
Apbrīnojama sakoptība un miersPārvietojoties kājām, latvietim bija iespēja vērot un izbaudīt apkārt notiekošo. Viņa uzmanību piesaistīja gan vide, gan vietējie cilvēki. Ja pilsētas, kurā dzīvi vairāk nekā divi miljoni cilvēku, centrā ir daudz augstceltņu, tad ārpus tās ļoti blīvi sabūvētas vienstāvu un divstāvu dzīvojamās mājas. Smiltenieti patīkami pārsteidza tas, ka ne tikai iestāžu un uzņēmumu apkārtne bija sakopta, bet arī privātmāju īpašnieki parūpējušies par savu namu pagalmiem. “Ap visām mājiņām bija nopļauts mauriņš. Vide tiešām bija ļoti tīra. Attīstīta ir arī sporta infrastruktūra, daudz modernu stadionu. Ja mums tajos lielākoties ir futbola laukumi, tad Jauzēlandē – regbija. Tā arī skaitās viena no regbija lielvalstīm. Interesanti, ka tie brīvi pieejami ikvienam. Vēl ievēroju, ka salīdzinoši bieži var redzēt izmēra ziņā pavisam maziņas skolas – tādas, kā mums Latvijā likvidē, tur ir atvērtas,” par redzēto stāsta J. Siliņš.Balta skaudība ikvienu latvieti var pārņemt, lūkojoties uz Oklendas autoceļiem, kuri izmēra un kvalitātes ziņā pielīdzināmi izcilībai. Savukārt velosipēdistu ērtībām ir izbūvēti velo celiņi, kas netraucē pārvietoties ne gājējiem, ne automašīnām. J. Siliņš pat pamanījis, ka tur tādas kvalitātes ceļu, kādam Latvijā ļautu kalpot vēl vismaz desmit gadus.Ja vietējo iedzīvotāju miers un dzīvespriecīgais noskaņojums smiltenieti patīkami pārsteidza, tad daudzu iedzīvotāju auguma aprises raisīja pretējo. “Tur ļoti populāras ir ātrās ēstuves – hamburgeri un citi brīnumi, ko ikdienu notiesā jaunas sievietes. Tik tiešām daudzas bija tādas, kurām beidzās galva un uzreiz pleci,” ievērojis latvietis.
Prioritāte – čempionātsLai arī sports sniedz plašas ceļošanas iespējas, prioritāte katrā šajā ceļojumā ir sacensības. Jaunzēlandē kopumā čempionāts risinājās septiņās vecuma grupās, kopā pulcējot ap 1800 galda tenisistu. Pirms diviem gadiem Stokholmā dalībnieku bija gandrīz uz pusi vairāk. Tā ir Eiropas vidiene, taču tajā pašā laikā šoreiz astoņdesmit procentu no kopēja dalībnieku skaita bija ķīnieši, korejieši un japāņi. “Tie, kuri seko līdzi šim sporta veidam, zina, ka Ķīnu dēvē par galda tenisa dzimteni. Tur ir ļoti spēcīgi spēlētāji,” stāsta J. Siliņš. Jāpiebilst, ka Baltijas valstis bez latviešiem pārstāvēja arī kaimiņi igauņi.Vecākajai dalībniecei – pārstāvei no Austrālijas – bija 103 gadi, cienījamā vecumā, 97 gados, spēlēja arī kāda vāciete. Smiltenieties startēja 50 līdz 59 gadu vecuma grupā, kas tika sadalīta pa 70 apakšgrupām. Šajā konkurencē kopējais dalībnieku skaits bija ap 300. “Spēles risinājās pirmdien, otrdien, trešdien mums bija brīvs, tad atkal ceturtdien, piektdien un sestdien. Pēc garā pārlidojuma vēl nebiju atguvies, taču pirmās cīņas apakšgrupā uzsāku pirmdien pulksten 9 no rīta. Nācās spēlēt ar pārstāvjiem no Ķīnas, Austrālijas un Šveices. Izcīnīju 3. vietu, līdz ar to iekļuvu pusfinālā, kur dalībnieku skaits saruka līdz 160,” stāsta smiltenietis.Otrdien risinājās dubultspēles, kur J. Siliņš ar pārinieku Gunti Šenhofu apakšgrupā, zaudējot vienīgi jaunzēlandiešiem, izcīnīja 2. vietu un tiesības cīnīties par medaļām. Dubultspēles turpinājās piektdien.Vienīgo brīvdienu čempionāta nedēļā smiltenietis pavadīja kopā ar citiem galda tenisistiem, apmeklējot mauru brīvdabas koncertu un polinēzijas SPA divsimts kilometru attālajā pilsētiņā no Oklendas. Tas esot bijis interesants piedzīvojums pavisam citā laikmetā. Pēc atpūtas ceturtdienas rītā J. Siliņš sāka vienspēles uz izslēgšanu. “Šoreiz iznāca tā, ka spēlēju no pulksten 10 rītā līdz 9 vakarā. Pusfinālā uzvarēju Krievijas pārstāvi, kas deva iespēju sestdien pulksten 10, kas pēc Latvijas laika ir viens naktī, spēlēt B divīzijas finālā. Mans pretinieks bija galda tenisists no Honkongas. Nervoza cīņa, jo vēl ceturtā seta sākumā viņš bija man priekšā, veiksmīgi izdevās noķert un uzvarēt,” gandarīts ar sasniegto ir smiltenietis. Savukārt dubultspēlēs kopā ar G. Šenhofu iekļuva labāko 16 spēlētāju vidū.Pasaules veterānu čempionātā augstie rezultāti mijās ar bēdām, jo J. Siliņš saņēma ziņu, ka nomirusi ir viņa māte. Tāpēc viņš vēlas pateikt visiem paldies par morālo atbalstu čempionāta laikā, it sevišķi Smiltenes galda tenisa kluba biedriem par izteikto līdzjūtību.
