Pie Latvijas Lauku attīstības konsultāciju un izglītības centra Valkas novada lauku attīstības konsultantes un novada kooperācijas speciālistes Sniedzes Ragžes Vijciema pagasta “Ziediņos” neesmu pirmoreiz. Jau iepriekš zinu, ka mūsu saruna sāksies par visapkārt ziedošajām rozēm, jo tieši tās ir Sniedzes dārza lielākais lepnums.
Ārzemju rozes aug labākSniedze atzīst, ka rožu lauciņos jaunumu ir ļoti daudz. Šogad izmēģināšanai pasūtīts viens stāds no rožu audzētāja Francijā. Pašlaik tas izskatās ļoti skaists, smaržīgs, ar daudziem ziediem, taču nav zināms, kā šī roze pārziemos. Pašlaik ir īsts rožu laiks, taču vēsajā un lietainajā laikā pildītie ziedi puva. Ir arī jaunumi no Vācijas. Jau četrus gadus dārzkope pērk stādus no Deivida Ostina audzētavas Lielbritānijā, netālu no Birmingemas. Apciemojot tur dzīvojošo meitu Noru, Sniedze allaž izvēlas kādas rozes. Viņa atzīst, ka šie stādi ir dārgi, taču ļoti kvalitatīvi. Viņa nepiekrīt runām, ka Anglijā pirktie stādi pie mums neaug. “Gluži otrādi. Šīs rozes izturēja mūsu kailsalu un ir dzīvas. Poļu rozes gan izsala. Kā mācīta dārzniece domāju, ka visa vaina ir mežeņos, uz kuriem uzpotē rozi. Esmu pirkusi daudzus Latvijā audzētus rožu stādus, taču tie lielākoties ir neizturīgi. Daudzi pārdod viengadīgās rozes, kas uzacotas februārī ar vienu actiņu. Tā nedara nekur pasaulē,” uzskata S. Ragže. Viņa, iepazīstoties ar citiem dārziem, secina, ka saimnieki rozes iestāda par seklu.Sniedzei jo īpaši patīk dzeltenas, rozīgi zilganas un oranžas rozes ar dažādām toņu niansēm. “Ziediņos” pēc aizņemtās platības neapšaubāmi rozes ir dominējošās puķes. Ragžu ģimenes dārzā ir vairāk nekā 600 rožu stādu. Dārzā ir arī daudz flokšu, peoniju, liliju un pārdesmit hostu šķirņu. Dažas flokšu šķirnes nosauktas Sniedzes un viņas bērnu vārdos. Tās radījusi Grundzālē dzīvojošā bijusī vijciemiete selekcionāre Ērika Trofimova. Kad Sniedzes vīrs Ritvars Ērikai pajautājis, kāpēc flokšiem nedod vīriešu vārdus, viņa attraukusi, ka vīrieši jau nav nekādi cilvēki. Peoniju šķirņu skaits Sniedzei pārsniedz simtu. Dārzā vietām vīd arī dažādas citas puķes. “Ziediņos” otro gadu aug persiks, un šogad tajā ir seši augļi.
Ne viss notiek, kā gribētosTomātu siltumnīcās šogad iekārtota laistīšanas iespēja. Šis pienākums uzticēts meitai Marijai, kura pabeidza 2. klasi. Kad skolotāja, bērniem aizejot brīvlaikā, novēlēja labi atpūsties, Marija sacīja, ka viņai vasaras nepatīkot, jo jālaista tomāti. Tagad šis darbiņš kļuvis vieglāks. Tomātu audzēšanā pienākumi ir precīzi sadalīti – par stādu izaudzēšanu gādā Sniedze, bet visi kopšanas un ražas novākšanas darbi gulstas uz Ritvara pleciem.“Ziediņos” dārza darbos palīdz arī 11 gadīgais Marks, kurš sešas klases pabeidza Anglijā, bet tagad nolēmis turpināt izglītību Latvijā, iespējams, Vijciema pamatskolā.Uz manu galveno jautājumu Sniedzei, kā viņa paspēj tik daudz izdarīt, jo kopjams ne tikai dārzs, bet veicami arī visnotaļ nopietni pienākumi pašvaldībā, viņa atbild, ka viegli nav, taču ir ierasts. Ja darbu dara ar prieku, viss šķiras.S. Ragže atzīst, ka ne viss vedas tik labi, kā gribētos. Jo īpaši tas attiecas uz kooperācijas lietām. Centieni dibināt biedrību, kurā apvienoti mājražotāji, nenes augļus. Neviens mājražotājs novadā neražo produkciju tik lielā daudzumā, lai attīstītos autonomi. Katrs kaut ko cenšas darīt savā kaktiņā. Potenciālo biedrības dalībnieku skaits ir liels, taču oficiāli noformēto ir maz. Aizvien vairāk cilvēku saprot, cik nozīmīgi ir ēst bioloģiskajās saimniecībās ražoto pārtiku, tos produktus, kuru audzētāji vai ražotāji ir zināmi kā godprātīgi cilvēki. Prasības mājražotājiem ir stingri reglamentētas, un ne visi vēlas iesaistīties birokrātisko šķēršļu pārvarēšanā, jo īpaši tie, kuri neražo daudz. Pagājušā gada decembrī mājražotājiem notika mācības ar cerību viņus iesaistīt kopējā organizācijā, mācīt un rādīt, kā to dara citviet. Šajā ziņā aktīvāki cilvēki ir Gulbenes, arī Beverīnas novados, kur laukos ražo gandrīz katrā mājā.Dažkārt lauku speciālistei nākas sastapties ar gadījumiem, kad nedarbojas princips “vīrs un vārds”. Ir cilvēki, kas sasola izdarīt dažādas lietas, taču rezultātā – čiks. Sniedze atzīst, ka savā darbā mēdz būt pārlieku labticīga.
Lai mācītu citus, jāmācās pašaiKonsultāciju centrā S. Ragžes darbs ir saistīts ar informācijas sniegšanu par iespējamajiem atbalstiem zemniecībā. Tūlīt taps atvērta programma jauniešiem, daudzi gaida atbalstu mazajām saimniecībām. Pavasarī lielākoties bija jāstrādā saistībā ar platību maksājumiem. “Pašai arī jāmācās, jāseko līdzi visam jaunākajam. Ko var stāstīt citam, ja pašam nav zināšanu? Šim nolūkam ir lauku dienas. Tās rīkojam paši un braucu arī citviet, piemēram, uz kartupeļu dienām Priekuļos. Informācija no redzētā un dzirdētā pamazām uzkrājas.Jautāta, ko viņa uzskata par pēdējā gada lielāko panākumu vai profesionāļa veiksmi, Sniedze atbild, ka tie ir organizētie pasākumi ar līdzcilvēku atbalstu. Tie kļūst par gadskārtējiem, tātad tradīciju. Tieši Valkas novadā aizsākās toršu cepēju konkurss, pēc tam to pārņēma citi. Konditors Jānis Kairis, kas bija konkursa vērtētājs, izsacīja izbrīnu, ka šāds pasākums ir izdevies, jo tādu noorganizēt profesionāļiem Rīgā bijis ļoti grūti. “Kad sāku strādāt, zemnieki rosināja rīkot sējumu skates. Valkas novadā tās notiek, jo zemniekiem ir nozīmīga gan savstarpējā satikšanās, gan mācīšanās. Skates rīkojam jau trīs gadus un redzam, ka lauki kļūst aizvien sakoptāki,” atzīst Sniedze. Viņa vēlējās rīkot līdzīgus saietus arī piensaimniekiem. Visi labprāt brauktu pie citiem, taču savā fermā viesus uzņemt nevēlas.
Zupa ar 20 garšvielāmRagžes labprāt uzņem viesus. Pirms divām nedēļām, kad pagastā notika sporta spēles, “Ziediņos” pulcējās dzimtas radi, kopā apmēram 60 cilvēku. Notika gan lustēšanās Ritvara akordeona spēles pavadījumā, gan dažādas sportiskas izklaides.Sniedze ir zināma kā aizrautīga ceļotāja, taču šogad būts tikai pie meitas Anglijā un kopā ar citu novadu kolēģiem darba komandējumā Slovākijā. “Bija ļoti interesanti. Necerēju, ka būs tik jauki. Redzējām daudz interesantu aitu fermu, kurās slauc gan mehanizēti, gan ar rokām. Mums likās jocīgi, ka 500 aitas divi vīrieši fermā var izslaukt ar rokām. Veikalos siers no šī piena ir ļoti dārgs. Fermās tas ir lētāks,” atceras Sniedze. Viņai garšoja aitas piena siers (brinza), ko uzsmērē uz maizes, kuru savukārt ieliek šķīvī ar smalki sagrieztiem sīpoliem. Tie labi pielīp sieram. Šo ēdienu sauc par slovāku kaviāru.“Ziediņos” allaž tiek gatavoti dažādi krājumi ziemai. Ne reti to ir tik daudz, ka nevar apēst. Šogad Ritvars no senāka upeņu ievārījuma un citiem saldumiem pirmo reizi mēģina darināt vīnu. Tad jau redzēs, kas izdosies. Viņš prasa padomus pieredzējušiem vīndariem. Sniedze uzsver, ka aveņu ievārījumam, kad tas gatavs, garšas uzlabošanai pievieno nedaudz konjaka vai Rīgas melnā balzāma. Pret slimībām, kad parādās to aizmetņi, vislabāk palīdz karsta upeņu sula. Baudītāju attieksme pret Sniedzes gatavotajām zemenēm rumā ir pretrunīga. Vieniem garšo, bet otri uzskata, ka tā ir ruma izšķērdēšana. Sniedze jau vairākus gadus gatavo ogas pēc Anetes Zalužinskas ierādītās receptes. Trīslitru burku piepilda ar ogām, piemēram, upenēm vai dažādiem maisījumiem un pārlej ar degvīnu vai konjaku. Kad viss dažus mēnešus nostāvējies, nolej šķidrumu un tam pievieno cukuru pēc garšas. Svētku reizēs lielisks dzēriens. Odziņas var izmest vai izlietot, cepot kūkas.Saimniecībā ir iecienītas tomātu zupas. Kad ziemā negribas gatavot ēst, no pagraba uznes burciņas un uzkarsē. Rudenī, kad daudz tomātu, tos saliek lielā podā un vāra, pievienojot daudz sīpolu un garšvielas. Tās Sniedze pērk ļoti daudz un arī bērni atved no dažādām pasaules valstīm. Tomātu zupai pievieno apmēram 20 garšvielu, bet tas viss pēc uzkrātās pieredzes un izjūtām. Viņa tomātu zupai noteikti izmanto provansas garšvielu maisījumu (lavanda, timiāns un rozmarīns), ķiplokus, pētersīļus, kanēli, anīsu, smaržīgos piparus, ingveru, kurkumu, kariju, cukuru, sāli un citas. Šī zupa vārāma apmēram stundu. Smaržo visa māja.RECEPTESAntonovkas ābolu biezenis ar kondensēto pienuNepieciešams: 5 kilogrami ābolu, viena kārba ar labu kondensētu pienu (uz kārbas rakstīts – 45 procenti piena un 55 procenti cukura bez pievienotām taukvielām) un 100 grami cukura. Notīra ābolus, izņem serdes, sasautē mīkstus un sablendē. Pēc tam pievieno kondensēto pienu un cukuru. Lai biezenis nesprakst uz rokām un nerada apdegumus, vārot biezeni, to nepārtraukti maisa ar putojamo slotiņu. Vāra apmēram 5 līdz 10 minūtes un sapilda sterilizētās burciņās.
Ķiršu ievārījumsIztīra ķiršus, vāra ar ievārījumu cukuru, kas ir želējošs, ar pektīniem un jālieto uz pusi mazāk nekā parastais cukurs. Tam pievieno tumšo šokolādi, stipru uzvārītu kafiju (kā gatavojot tiramisū), vaniļas cukuru un nedaudz kādu no citrusaugļiem.
Tomāti ar ķiplokiem no Limbažu pusesŅem stingrus tomātus un galiņā ar nazi iegriež krustiņu, kurā iebāž ķiploka daiviņu. Burkā šādus tomātus sakārto blīvi un pārlej ar tradicionālo maigi saldeno marinādi (uz litru ūdens vismaz divas ēdamkarotes cukura, nedaudz mazāk sāls un etiķa). Burkas karsē apmēram 10-15 minūtes un aizvāko. Lieliski glabājas un ātri apēdas.
