Nupat J. Cimzes Valkas mūzikas skolas kora klases pedagoģe Tatjana Tīruma nosvinēja itin apaļu jubileju. Viņa ir pilsētā pazīstama diriģente un skolotāja un kādu laiku vadīja visus trīs korus Valkā. Skolotāja Valkā dzīvo 50 gadus, tāpēc še viss labi zināms. Tatjanai jeb Taņai, kā viņu sauc visi kolēģi, draugi un paziņas, ir ko atcerēties no savas milzu lielās pieredzes mūzikas dzīvē. Viņa ir pieredzējusi daudzas vietējās valdīšanas maiņas, taču nekad ar vietējo varu nav konfliktējusi. “Esmu apmierināta. Ja cilvēkam ir sirdsdarbs un viņš to izdara, tad viss ir kārtībā,” atzīst skolotāja. Viņas veikums ir novērtēts ar ļoti daudziem goda, atzinības un pateicības rakstiem.Audzēkņu skaits samazinās“Dzīves gadu skaitli minēt man nav patīkami, taču, ko darīsi? Piekrītu apgalvojumam, ka cilvēks ir tik vecs, cik viņš jūtas. Tā kā visu laiku esmu starp bērniem, jauniešiem un kolēģiem, viss ir kārtībā, viss notiek,” smaida skolotāja. Viņa vēl nezina, cik ilgi strādās. Pašlaik pedagoģei ir labi 5. un 6. klases audzēkņi, viņus gribētu izvadīt un tad jau redzēs. Diemžēl ne tikai pilsētā kopumā, bet arī kora klasē bērnu skaits mazinās. Pagājušajā nedēļā viens jaunais dziedātājs devās līdzi mammai uz Angliju. “Visu laiku dzirdu, te viens aizbrauc, te atkal cits. Kā varam, tā dzīvojam,” rezignēti bilst skolotāja.Jautāta, vai beidzamo 10 gadu laikā mācīties gribošu bērnu skaits ir samazinājies, viņa atbild, ka vienmēr ir bijuši tādi, kam patīk dziedāt, un tādi, kurus vecāki atved uz skolu gandrīz spiestā kārtā, bet pēc tam neinteresējas par bērnu sekmēm. T. Tīruma uzskata, ja bērns ir ienācis šajā vidē, viņam ir jāsāk strādāt. Tā nevar, ka vecāki visu atbildību cenšas novelt uz skolotājiem, pašiem neliekoties ne zinis. Viņa atzīst, ka agrāk bija lielāka audzēkņu izvēle, skolā bija koris, taču tagad var izveidot tikai ansambli. Agrāk korī dziedāja visu nodaļu audzēkņi, bet tagad tikai vokālisti – 19 bērni.Mūziku mācās klausoties“Esmu daudzkārt pārliecinājusies, ka tie, kuri mācās mūzikas skolā, ir gudrāki un pārāki par citiem vispārējā attīstībā. Zinām, ka cilvēkiem ir divas smadzeņu puslodes. Vīrietim darbojas viena, sievietei – otra, taču mūzika veido tiltiņu, kas abas puslodes savieno un attīsta. Tādiem bērniem labi padodas, piemēram, svešvalodas,” skaidro T. Tīruma. Viņa uzskata, ka sabiedrībā nav pietiekami novērtēta mūzikas skolu loma.Viena no problēmām pašlaik ir tā, ka bērni vēlas panākumus tūlīt un uzreiz. Mūzikā tā nemēdz būt. Bērnam ir pamatīgi jāstrādā, un pat tādi ar labiem dabas dotumiem to nevēlas un skolu pamet. Mūsu saruna notika Cimzes nedēļas laikā, un skolotāja bija ļoti nobažījusies, ka uz tik izciliem koncertiem, kuros piedalījās Latvijas mūzikas zvaigznes, profesori, neatnāca neviens bērns. Visiem audzēkņiem laikus ir stāstīts par šiem izpildītājiem un komponistiem. Nekā. Intereses nav. Ar senioriem patīk strādātPie Valkas pensionāru kluba “Zelta rudens” senioru kora T. Tīruma jūtas kā savējā. Viņa ir izgājusi caur vairākām paaudzēm, tāpēc gandrīz visus dziedātājus pazīst vaigā. “Man ar viņiem patīk strādāt tāpēc, ka visi ir ļoti disciplinēti un akurāti. Žēl, ka nav vairāk vīru balsu, taču tā ir realitāte,” spriež kora vadītāja. Viņai nepatīk, ka dziesmu svētku repertuārā ir iekļautas pārlieku grūtas dziesmas. Vecākiem cilvēkiem tās neiespējami izdziedāt. Par to neviens nedomā.Konkurence ir milzīgaTatjana, vērojot savu meitu Silgu, kura pašlaik dzīvo Parīzē un dzied operā, ir secinājusi, ka meistarību var vairot ne tikai muzicējot, bet klausoties dažādu mūziķu veiktos ierakstus. “Ne jau viņa bez apstājas dzied. Kompaktdiskus maina ik pēc brīža, visus pēc kārtas, lai tikai kaut ko vairāk iegūtu.Tatjana ļoti lepojas ar meitas Silgas panākumiem. Viņa piebilst, ka to dara ikviena mamma, kuras bērns ir guvis kādus panākumus. Parīzē, salīdzinot ar Latviju, ir ļoti atšķirīga kontraktu sistēma. Silga piedalās atsevišķu projektu sistēmā, taču tās nav lielas lomas. Ja uzaicina dziedāt kādā izrādē, tad ir labi, ja ne, jāgaida. Turpmākās uzstāšanās dziedātājai paredzētas maijā. Konkurence Eiropas operās ir milzīga, un talantu atlasītāji pret jaunajiem dziedātājiem izturas nevērīgi. Parasti pat neieskatās CV un motivācijas vēstulēs. Nu Silgai ir paveicies. Nesen viņa ir iekļuvusi Marijas Kallasas aģentūrā. “Eiropā aģentūru ir daudz, taču šī ir viena no labākajām. Aģents Silgu pat nenoklausījās un uzticējās viņas pedagoģes Kristas Ludvigas vērtējumam un ieteikumam,” stāsta Silgas mamma.Silgai nepatīk Parīze, nepatīk milzu nekārtības ielās, metro, namu kāpnēs un citur. Visur ir baiļu sajūta, visur zog, pastkastītes vienmēr uzlauztas. Parīze ir pilnīgs pretmets Austrijas pilsētām, kur viss ir punktuāli sakārtots.Pēdējos gados Silgas vokālā meistarība ir jūtami augusi. Mamma to skaidro ar meistarklases stundām pie labas vokālās pedagoģes Vīnē K. Ludvigas. Katra mācību stunda pie viņas maksā 150 eiro. Tas neļauj mācīties daudz, taču reizi mēnesī ir nepieciešams.Zeme dara brīnumusTatjana ļoti gaida vasaru, jo mazdārziņā var pamatīgi uzlādēties. “Zeme dara brīnumus. Var atslēgties no visa nevajadzīgā,” smaida T. Tīruma. Vīram Valdim gan tuvākas ir upes un ezeri, kur var gūt citādu ražu – zivis. Valdis ir arī kaislīgs ogotājs un sēņotājs. Katrā ziņā ziemas krājumam visa ir gana. Saimniece smej, ka viņiem ir īsts ģimenes uzņēmums – Valdis savāc, dēls Agnis pārlasa, bet Taņa sagatavo.Taņa atzīst, ka nav nedz gardēde, nedz kulināre, jo pie plīts labprāt stāv tikai svētku reizēs, un tad visi mājinieki un viesi izjūt īsta mājas ēdiena garšu. Abi vīrieši ar gatavošanos neaizraujas.Rudenī gan ģimenes pagrabs piepildās ar sālījumiem, marinējumiem, svaigiem dārzeņiem un daudzām citām lietām. Saimniecei ir īpaša klade, kur katrai receptei ir savs numurs, kurš kopā ar gad skaitli tiek uzrakstīts uz burkas.Viņas lielākā sāpe pašlaik ir cilvēku aizbraukšana no valsts. Un tas nenotiek tikai Valkā. Iespējams, lielajās pilsētās tik ļoti nejūt, ka ielas kļūst aizvien tukšākas, taču mazajās ir aizvien neomulīgāk. “Ne jau novadu vadītāji pie tā vainīgi, kuriem vienmēr budžetā trūkst naudas. Valsts politika mūs ir novedusi pie nabadzības sliekšņa, un ir grūti saskatīt gaismu tuneļa galā,” prāto skolotāja.
VIEDOKĻI
Līga Lāne, Valkas novada kultūras darba organizatore:- Tatjana Tīruma ir ļoti pozitīvs cilvēks. Vienmēr ar pozitīvu skatu nākotnē. Viņai joprojām ir enerģija strādāt gan ar bērniem, gan ar cienījama vecuma cilvēku kori. Joprojām ir ierindā. Jauks cilvēks, kurš ļoti dzīvo līdzi meitas Silgas panākumiem.Monika Pūce, senioru kora dalībniece:- Viņa ir ļoti laba diriģente un stingra pasniedzēja. Mēģinājumu laikā nedrīkst bļaustīties, kā katram ienāk prātā. Mums patīk.Guntis Freibergs, J. Cimzes mūzikas skolas direktors:- No profesionālā viedokļa raugoties, Taņa ir zinoša un pieredzes bagāta skolotāja, valstī pazīstama pedagoģe. Viņa zina, ko dara. Vēlētos, lai viņas pieredzi pārņemtu jaunākie pedagogi. Skolotāja ir prasīga, taču viss ir cilvēcisko normu robežās. Varbūt kādam nepatīk kāds viņas izsacīts asāks vārds, bet tāda Taņa ir.
