Studente Zanda Beitika (23 gadi) netic, ka cilvēka liktenis ir izlemts iepriekš. Kaut arī savā mūžā viņa jau piedzīvojusi kādu notikumu, kas krasi izmainīja cieši lolotu sapni, jauniete ir pārliecināta, – cilvēks pats savu dzīvi spēj iekārtot tā, kā vēlas, neraugoties uz blakus apstākļiem. Tikai nevajag apstāties pie sasniegtā. Ir jāiet uz priekšu, lai vai kas atgadītos. “Mans moto ir: dzīvo, nevis eksistē. Dzīvē ir tik daudz iespēju, tikai jāprot tās atrast un izmantot,” uzskata Zanda.Par savām mājām jauniete joprojām sauc Variņu pagastu, kur dzīvo viņas ģimene, draugi un kur viņa maza gāja uz pagasta bērnudārzu “Saulīte”, bet pēc tam mācījās vietējā pamatskolā.Pēc tās absolvēšanas Zanda iestājās Smiltenes Centra vidusskolā un sapņoja par policista profesiju. Gribēja sekot brāļa Gvido piemēram, kurš jau strādāja Valsts policijā. “Nebija tā, ka brālis mani virzīja uz policijas izglītību, bet atbalstīja gan.”Tad gan acīs saskrēja asarasArī Zandai patika likumi, tiesības, pienākumi, kārtība, formas tērpi, ieroči un lielā atbildības sajūta, kas saistās ar darbu policijā. Taču meitenes sapņiem svītru pārvilka autoavārija kādā augusta nogalē pirms mācībām 12. klasē. Viņa cieta kā pasažiere. Slimnīcā ārstējās divarpus nedēļas. Pēc tam – jau atkal uz skolu. 12. klasē jauniete savu nākotni joprojām saistīja ar policista profesiju. Pēc vidusskolas absolvēšanas Zanda iesniedza dokumentus arī Latvijas Universitātē uz pedagogiem un ģeogrāfiem, bet prioritāte palika Policijas akadēmija. “Saprotu, ka darbam policijā ir vajadzīgi fiziski labi sagatavoti, veseli cilvēki. Fiziskā sagatavotība un pašsajūta man bija laba. Taču, kad Policijas akadēmijas dēļ vajadzēja iziet medicīnisko pārbaudi, papīros parādījās fakts, ka man bijusi trauma. Mani tālāk nelaida, jo kopš traumas nebija pagājis gads. Pietrūka divu nedēļu. Tad nu gan bija tā, ka asaras saskrēja acīs,” atceras Zanda. Viņai ieteica stāties Policijas akadēmijā nākamajā gadā, bet jauniete parādīja savu sportisko raksturu, nolēma – “es jau uz vietas nesēdēšu” – un izvēlējās otro, sākumā pat neplānoto variantu. Viņa sāka studēt Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē. Zanda ir topošā veselības mācības un sporta pedagoģe. Pašlaik viņa cītīgi raksta diplomdarbu un jūnijā absolvēs augstskolu.“Iespējams, tā tam vajadzēja notikt. Varbūt kādu dienu pienāks arī mans laiks policijas darbā. Taču neesmu vīlusies arī tagadējā izglītībā,” secina variniete. Viņai patīk darboties ar bērniem, it īpaši sporta spēlēs. Turklāt ar sportu Zanda ir uz “tu” jau kopš pamatskolas un piedalījusies rajona skolēnu mačos. Paveicies ar ģimeniNav noslēpums, ka sports pozitīvi ietekmē cilvēka raksturu, – ieaudzina cīņas sparu un neatlaidību mērķa sasniegšanā.Kad Zanda diplomdarbam izvēlējās pētījumu, kā sportistiem kreiļiem atšķiras basketbola spēles tehnika un meistarība, darba vadītājs, tolaik komandas “Barons/LMT” treneris Mārtiņš Zībarts brīdināja, ka tēma nebūs viegla. “Tas nu gan mani nenobiedēja,” pasmaida Zanda. Gandrīz visi Zandas vaļasprieki ir saistīti ar sportu. Sportošana pārsvarā notiek Variņos, jo, studējot Rīgā, tam nesanāk laiks. Tāpēc Zanda priecājas par dzimtajā pagastā uzcelto plašo sporta halli, kur ziemā viņa uzspēlē telpu futbolu un volejbolu kopā ar puišiem no Smiltenes un Grundzāles.Sportiska ir visa Zandas ģimene – mamma Ligita, tētis Ilmārs un brālis Gvido. Brālis trenējas volejbolā. Arī tētis joprojām šad un tad uzspēlē volejbolu, bet mamma šoziem aizraujas ar slēpošanu turpat Variņos. Viņa savulaik startējusi Valkas rajona pagastu mačos senioru grupā un ieguvusi godalgotas vietas.“Man ir ļoti jauki vecāki. Viņi ir saprotoši un vienmēr cenšas mani atbalstīt,” ģimeni slavē Zanda. “Tētis strādā uzņēmumā “Palsa”, mamma – veikalā “mini Top”. Brālis Gvido kopā ar savu ģimeni dzīvo Grundzālē. Bērnībā mums abiem bija savi niķi. Tāpat strīdējāmies un sakāvāmies, bet tagad, kad retāk sanāk satikties, man viņa pietrūkst. Novērtēju, cik brālis ir mīļš. Uz Ziemassvētkiem un citām svinībām abi esam pie vecākiem. Tad ģimene var izbaudīt kopā būšanu,” saka Zanda.Mana apmātība ir pamatotaZandai ir vēl kāds hobijs, ko viņa sauc par pamatotu apmātību. Viņa fano par LNT šova “Dziedošās ģimenes” dalībniekiem Eriņu-Vorkaļu ģimeni no Latgales. Tas, ka viņi 14. februārī sniedza koncertu Variņu tautas namā, lielā mērā ir Zandas nopelns. Tieši viņa ierosināja tautas nama vadītājai Lolitai Balodei uzaicināt šo dziedošo ģimeni un arī sarunāja koncertu ar Aiju Eriņu. Zanda bijusi daudzos Eriņu-Vorkaļu ģimenes koncertos un personīgi pārliecinājusies, cik skaists un patīkams ir viņu sniegtais priekšnesums. Zandai tas viss sākās ar “Dziedošo ģimeņu” šovu televīzijā, kurā piedalījās arī Eriņu-Vorkaļu ģimene. Viņi bija un joprojām ir Zandas favorīti. Pēc šova fane centās noskaidrot, kas ar šo ģimeni tālāk notiks un vai viņi koncertēs. Portālā draugiem.lv variniete uzmeklēja Aiju Eriņu, noskaidroja ģimenes koncertu grafiku un brauca tos klausīties.“Pēc koncertiem arī aprunājos ar Aiju. Viņa ir ļoti draudzīga. No visas Eriņu-Vorkaļu ģimenes nāk liels gaišums un brīnišķīga enerģija. Neviens koncerts man nav licis vilties,” atzīst Zanda.Viņa pati pamatskolā ar brāli dejoja tautiskās dejas un dziedāja skolas korī, un vēl joprojām patīk uzstāties. Kopā ar savu studentu blici Zanda piedalījās Variņu pagasta koncertā “Dziesma manai paaudzei”. “Variņu tautas namā kultūras dzīve nav apstājusies, par to jāpateicas kluba vadītājai Lolitai. Mums pagastā tiešām ar viņu ir paveicies,” priecājas Zanda.Katram tiesības dzīvot, kā vēlasZanda nedomā, ka katram cilvēkam būtu jādzīvo pēc kaut kādiem noteiktiem principiem. “Katram ir savs ES, un viņš savu dzīvi nodzīvos, kā vēlas un kā to iekārtos. Tikai vajag no dzīves paņemt tik, cik katrs pats ir spējīgs panest,” uzskata Zanda.Viņu uz priekšu mudina vēlme darboties, būt cilvēkos, dibināt kontaktus, izbaudīt kultūru. Jauniete uzskata, ka cilvēkam ir jāuzturas sabiedrībā, jābūt komunikablam, jāpilnveido sevi un jāizbauda, ko dzīve spēj dot.Savus nākotnes plānus pēc augstskolas absolvēšanas viņa nevēlas izpaust. Lai ieceres piepildītos, labāk tās paturēt pie sevis. “Es dzīvoju šodienai. Man ir sapņi un mērķi, bet es tos uzticu tikai un vienīgi sev.”
Par Zandu Beitiku
Lolita Balode, Variņu tautas nama vadītāja: – Zanda ir “spridzeklis”, meitene ar milzu enerģiju, milzīgām darba spējām un mērķi. Agrāk šķita, ka viņa ir ļoti noslēgta un nopietna, bet pamazām meitene atraisījās, iesaistījās pašdarbībā un, kad bija uz skatuves, šķita, tā ir pavisam cita Zanda, atnākusi no citas pasaules. Apbrīnoju Zandas dzīvesprieku, neskatoties uz problēmām, kas reizēm meiteni ir skārušas. Kaut vairāk būtu tādu jauniešu, kuriem tā var uzticēties! Žēl, ka Variņu pagastā nav jauniešu centra, kur viņi varētu pulcēties, izpausties savās aktivitātēs, kur būtu spēļu galdi, dators un skanētu mūzika. Zanda tur būtu viena no vadošajām, kas saliedētu visus pagasta jauniešus. Ja viņa par kādu fano vai cīnās, tad ies caur uguni un ūdeni.
