Otrdien svinīgos apstākļos Valkas stadionā notika pirmie simboliskie lāpstas dūrieni laukuma zālājā. Jau pēc dažām minūtēm buldozers uzsāka augsnes virskārtas noņemšanu.
Otrdien svinīgos apstākļos Valkas stadionā notika pirmie simboliskie lāpstas dūrieni laukuma zālājā. Jau pēc dažām minūtēm buldozers uzsāka augsnes virskārtas noņemšanu.
Pirmo lāpstas dūrienu stadiona seguma velēnā veica pilsētas mērs Vents Armands Krauklis. “Rekonstrukcijas ģenerāluzņēmējs ir “Skonto būve”, bet “Valkas meliorācija” veiks visus zemes un meliorācijas darbus, kas ir ļoti būtisks darbu apjoms. Mēs allaž ģenerāluzņēmējiem iesakām savas pilsētas vai rajona uzņēmējus,” skaidro domes priekšsēdis.
Stadiona rekonstrukcija visticamāk notiks pakāpeniski. Ir skaidrs, ka šogad rekonstrukcijai atvēlēts 310 tūkstoši latu. Par to izbūvēs skrejceļa pamatni, izveidos stadiona nožogojumu un laukumam uzklās sintētisko segumu, lai varētu spēlēt futbolu. Pēc tam taps tribīnes un viss pārējais.
Stadionā bija pulcējušies sporta veterāni, sportisti, sporta dzīves organizatori un daudzi citi ar paredzamajiem būvdarbiem saistītie cilvēki. Sporta veterāns Maksis Stepītis izstāstīja stadiona vēsturi. Pēdējo reizi stadiona skrejceļa segumu atjaunoja 1976. gadā.
No stadiona celtniekiem bija ieradies Juris Bērtulis, kurš tajā laikā mācījās Valkas vidusskolas 9. klasē. Šajā saulē vēl mīt celtnieki Jānis Kāposts, Alma Kāposte un kārķēnietis Emīls Meijers. “Mani pirmie iespaidi par stadionu sākās 1958. gadā, kad sāku piedalīties sacensībās. Valkas stadions bija pirmais Latvijā, kas uzcelts ar vietējiem spēkiem. Visi nākamie stadioni tika uzcelti par brīvprātīgās sporta biedrības “Vārpa” padomes līdzekļiem. Sporta spēļu vieta Latvijā mainījās un pirms katrām spēlēm tika uzcelts jauns stadions.
“Tāds puišelis vien biju, kad mācījos 9. klasē. Draudzējos ar Juris Rusmani. Pēc mācībām skolā viņa dzīvoklī nometām somas un tūdaļ devāmies uz stadionu strādāt. Visbiežāk jaucām kaļķi ar zāģu skaidām, kas bija nepieciešams izolācijai. Tolaik Valkas stadiona būve man likās svarīgāka par Atēnām Grieķijā. Kad stadionu 1957. gadā nodeva ekspluatācijā, no sporta vadoņu sacītā sapratu, ka tas ir labākais lauku rajonu sporta laukums Latvijā,” atceras J. Bērtulis.
