Ceturtdien, 3. martā, pēc pulksten 21.00 no Smiltenes pilsētas jaunās sporta halles griestu konstrukcijas uz grīdas nokrita basketbola grozu pacēlājmehānisma metāla cilindrs.
Ceturtdien, 3. martā, pēc pulksten 21.00 no Smiltenes pilsētas jaunās sporta halles griestu konstrukcijas uz grīdas nokrita basketbola grozu pacēlājmehānisma metāla cilindrs.
Atgadījums notika pēc volejbolistu treniņa. Zāles pārzine tobrīd darbināja mehānismu, lai nolaistu lejā vienu no zāles centrālajā daļā paceltajiem basketbola groziem.
Labi, ka apakšā nebija cilvēku
“Labi, ka tobrīd apakšā nebija neviena cilvēka. Ja aptuveni pusotra metra garais metāla rullis uzkristu kādam virsū, iznākums būtu traģisks,” pieļauj volejbolists Jānis Cīrulis. Tieši tovakar pirms cilindra nogāšanās jaunajā sporta hallē trenējās kluba “Tepera dambis” volejbolisti, arī J. Cīrulis.
“Pēc treniņa aizgājām uz ģērbtuvēm,” viņš stāsta. “Kad nācām atpakaļ, cilindrs jau bija nogāzies. Labi, ka tobrīd apkopēja tīrīja zāli citā vietā, un labi, ka dzelzs gabals nenogāzās groza pacelšanas laikā. Zem šīs konstrukcijas atrodas volejbola tīkla stiprināšanai paredzēta vieta. Kad grozu ceļ augšā, cilvēki nestāv pie sienas. Esam nopirkuši divu stundu treniņlaiku sporta hallē, un tas jāizmanto lietderīgi. Vienlaikus tiek celti basketbola grozi un uzstādīti volejbola tīkli.”
“Nav nekāda pamata uztraukties par to, ka objekta celtniecības un montāžas darbos vai būves konstrukcijā būtu kāda kļūme,” notikušo komentē Smiltenes pilsētas domes izpilddirektors Uldis Rudzītis. Smiltenes dome ir objekta pasūtītāja.
Notikušā iemeslu noskaidro eksperti
“Nepatīkamais atgadījums noticis ar aprīkojuma konstrukciju, ko konkrētajā gadījumā piegādāja objekta apakšuzņēmēji. Reāli uz grīdas nokrita mehānisma viena puse,” skaidro U. Rudzītis. “Pašlaik eksperti vēl noskaidro, kā tas varēja atgadīties. Pārbaudīs arī otru grozu. Līdz pārbaudes rezultātu saņemšanai dots rīkojums zāles centrālā laukuma basketbola grozus neizmantot un atstāt fiksētajā stāvoklī. Pēc vienošanās līdz piektdienai mums no apakšuzņēmēja jāsaņem konkrētās basketbola grozu konstrukcijas dokumentācija un garantijas. Mums kā pasūtītājiem jābūt pārliecinātiem par sporta aprīkojuma drošu ekspluatāciju. Ja radīsies šaubas par esošo konstrukciju, tad aprīkojums jādemontē un jāuzstāda cits.
Zāles personālam, kas apkalpo grozu pacēlājmehānismu, stingri jāievēro drošības prasības. Zem šīs iekārtas tās kustības laikā nedrīkst atrasties cilvēki — tāpat kā zem celtņiem un citas līdzīgas tehnikas,” atgādina domes izpilddirektors.
Savs viedoklis par atgadījumu Smiltenes sporta zālē ir apakšuzņēmējam, firmai, kura piegādāja sporta inventāru un aprīkojumu un to montēja. “Lietas būtība ir tāda, ka inventārs tika intensīvi lietots laikā, kad tas vēl nebija pilnībā samontēts, tādējādi radot neplānotas slodzes uz detaļu,” skaidro apakšuzņēmēja pārstāvis Aivars Misiņš.
“Mūsu firma ir rūpīgi izvērtējusi defekta rašanās apstākļus gan uz vietas objektā, gan konsultējoties ar ražotājiem. Izvērtējot lietas apstākļus, darām zināmu, ka dotais defekts groza pacelšanas mehānismā ir radies tāpēc, ka, neskatoties uz to, ka pilnībā nebija pabeigti centrālo basketbola grozu montāžas darbi, tie tika ļoti intensīvi (notika pat vairākas sacensības!) un patvaļīgi ekspluatēti laika posmā no šā gada 28. janvāra līdz 7. februārim, kad grozu pacelšanas mehānismi un konstrukcijas tika pilnībā samontētas un nodotas ekspluatācijā. Defekts ir radies iekārtas nesankcionētas lietošanas rezultāta laikā, kad konstrukcija vēl nebija nostiprināta ar visām paredzētajām pacēlājkonstrukcijas atsaitēm. Tādējādi intensīvas, nesamērīgas un neplānotas slodzes rezultātā minētā detaļa tikusi neatgriezeniski bojāta tādā apmērā, ka tas nelielā laika sprīdī ir novedis pie tās pilnīgas ieklemmēšanās un mums zināmās notikumu attīstības.”
Halles dokumentācija līdz galam nav noformēta
J. Cīrulis, tovakar redzot uz grīdas nokritušā cilindra daļas, izsaka savu viedokli, brīnoties, kāpēc balstu atsevišķām detaļām izmantota plastmasa, nevis alumīnijs vai bronza. “Mans viedoklis ir tāds, ka atbildība jāprasa no celtniekiem un cilvēkiem, kuri pieņēma šādas konstrukcijas. Nevar vainot halles vadību. Tā vienmēr pret sportistiem bijusi korekta un pretimnākoša,” uzsver J. Cīrulis.
Pārbaudot apakšuzņēmēja izteikto pieļāvumu, ka Smiltenes sporta halle vispār nav pieņemta ekspluatācijā, “Ziemeļlatvijai” to apstiprināja Valsts būvinspekcijas Būvniecības kontroles daļas Valmieras sektora vadītājs Jānis Bušs. “Smiltenes sporta halle oficiāli nav pieņemta ekspluatācijā. 26. janvārī notika būves pieņemšanas ekspluatācijā komisija, kura ekspluatācijā būvi nepieņēma būvniecības defektu un nepabeigtu būvdarbu dēļ. Valsts būvinspekcijas Būvniecības kontroles daļa 28. janvārī informēja Smiltenes pilsētas domes priekšsēdētāju Mežuļa kungu, ka sakarā ar Būvniecības likuma 17. pantu Smiltenes pilsētas sporta halli Smiltenē, Gaujas ielā 1 drīkst izmantot tikai pēc tās pieņemšanas ekspluatācijā,” informē J. Bušs.
Savs viedoklis par notikušo ir Smiltenes pilsētas domes priekšsēdētājam Aināram Mežulim. “Vispirms jau basketbola grozu konstrukciju uzstādīšana nekādā veidā nav saistīta ar pašvaldību. Mēs slēdzām līgumu ar akciju sabiedrību “LX grupa”, kas savukārt slēdza līgumus ar apakšuzņēmējiem. Nepiekrītu apakšuzņēmēju teiktajam, ka basketbola grozus ekspluatēja no 28. janvāra līdz 7. februārim, jo tā nebija. Savukārt sporta halle ekspluatācijā tiek nodota pa kārtām: iekštelpas un ārpuse. Komisijas lēmums bija saistīts ar darbiem objekta ārpusē,” skaidro A. Mežulis.
Savukārt U. Rudzītis piebilst, ka saistībā ar halles atklāšanas dokumentāciju ir visu institūciju atzinumi, kas atļauj halles ekspluatāciju. “Ir arī visu komisijas locekļu, izņemot J. Buša, paraksti. Nepabeigtie ārdarbi, kurus oficiāli formālās likumdošanas nianšu dēļ nedrīkst pārcelt uz mēnešiem ar pozitīvu gaisa temperatūru, pārkārtojot projekta dokumentāciju, ir izdalīti kā objekta otrās kārtas darbi. Par to informēta arī Valsts būvinspekcija, kur šajā sakarībā notika atsevišķa sanāksme,” saka U. Rudzītis.
Nodarbības zālē turpinās
To, ka basketbola grozi laikā no 28. janvāra līdz 7. februārim netika izmantoti, apliecina Smiltenes kultūras un sporta centra direktore Gunita Ozoliņa. “Tas redzams arī žurnālā, kurā ierakstīta katra nodarbība. Kas attiecas uz nodarbībām vēl nepieņemtā hallē, šis jautājums ir citas amatpersonas kompetencē. Mani kā kultūras un sporta centra direktori un manu vietnieku pat neuzaicināja halles pieņemšanas komisijā,” piebilst G. Ozoliņa.
Smiltenes pilsētas dome vakar nosūtīja vēstuli halles ģenerāluzņēmējam un apakšuzņēmējam, kurā kategoriski nepiekrīt un par nepatiesiem uzskata pārmetumu, ka basketbola grozi tika ekspluatēti no 28. janvāra līdz 7. februārim. “Oficiāli paziņoju, ka minētajā laika posmā halles, tai skaitā grozu izmantošana sporta nodarbībām vai sacensībām nenotika vispār, atskaitot 10 minūšu amatieru paraugspēli atklāšanas pasākumā 28. janvārī, kad pa grozu tika izdarīti ne vairāk par 10 līdz 15 metieniem. Halles izmantošana sporta nodarbībām tika sākta ar šā gada 8. februāri,” raksta U. Rudzītis.
“Ziemeļlatvija” noskaidroja, ka nodarbības sporta zālē šonedēļ turpinās. Jaunajā sporta hallē nodarbības notiek 2. vidusskolas audzēkņiem. Volejbolā, futbolā un BMX trenējas Smiltenes bērnu un jaunatnes sporta skolas (BJSS) audzēkņi. BJSS direktors Ivars Joksts stāsta, ka treniņš bijis arī basketbolā, izmantojot laukuma sānu grozus. “Atklāti sakot, man visu laiku nebija īsti skaidrs, vai zāle bija pieņemta ekspluatācijā vai ne. Ja jau kultūras un sporta centra vadība atļāva iet iekšā hallē, it kā visam vajadzētu būt kārtībā,” saka I. Joksts.
Viņš pieļauj, ka pašreizējā situācijā vajadzētu izveidot neatkarīgu komisiju ar valsts darba drošības inspektora līdzdalību, kas ieteiktu, kas jādara.
“2. vidusskola turpinās izmantot halli sporta nodarbībām. Man nav oficiālas informācijas, ka nodarbības tajā būtu bīstamas,” saka Smiltenes 2. vidusskolas direktore Ilze Vergina.
