Šonedēļ Variņu sporta hallē norisinās meistarklase, kurā savu pieredzi un zināšanas jaunajām basketbolistēm nodod šā sporta veida viens no titulētākajiem smilteniešu novadniekiem – Ričards Melderis.
Ideja piesaistīt treniņu procesā profesionālu spēlētāju, kurš savus basketbola karjeras pirmos soļus spēris Smiltenes sporta skolā, radās trenerim Dzintaram Ziediņam, kura audzēknes līdz šim jau vairākkārt pierādījušas savu apņēmību un cīņas sparu, startējot un izcīnot uzvaras dažādos turnīros.
“Mums ir jauns atbalstītājs – lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība VAKS. Tas ļāva mums realizēt ideju – uzaicināt bijušo Smiltenes sporta skolas audzēkni ar Latvijas basketbola izlases pieredzi, lai viņš dod meitenēm papildu zināšanas basketbola spēlē, kā arī, vadot nodarbības, dalās savā pieredzē. Tas mazajām meitenēm, kas jau sekmīgi startējušas Latvijas līmeņa sacensībās, dos papildu iespējas attīstīties tālāk, vēl augstākā līmenī,” atklāj Smiltenes BJSS komandas treneris Dz. Ziediņš.
Vērojot nodarbību, kurā jaunās sportistes aizrautīgi izpilda trenera norādījumus, nemaz nešķiet, ka spēles laukumā ir basketbolistes. Tomēr pirmo iespaidu par sīciņajām un smalkajām meitenēm strikti atspēko abi treneri. Sarunā gan ar līdzšinējo treneri, gan meistarklases pasniedzēju var pārliecināties, ka šajā sporta veidā nebūt ne galvenie ir auguma centimetri, bet gan apņēmība un cīņas spars, lai tiektos uz rezultātu. “Es biju tieši tāds pats maziņš un sīciņš. Viss ir atkarīgs no paša cilvēka, no meitenēm – kā viņas trenēsies, cik darba ieguldīs. Uzskatu, ka jebkurš var spēlēt basketbolu nopietnā līmenī – viss atkarīgs no darba un katra dzīves prioritātēm,” pārliecināts R. Melderis.
Sarunā ar “Ziemeļlatviju” viņš atklāj, ka pirmās iemaņas basketbola spēlē viņš guvis pie šī paša trenera, kurš šobrīd apmāca jaunās smiltenietes. Tālāk sportista ceļš vedis uz Valmieru, kur darbs ar treneriem Ojāru un Gati Melderiem, pēc tam Rīgā pie Nikolaja Mazura. Viņa pieredze krāta divos Eiropas čempionātos, profesionālajā sportā sezona pavadīta LU komandā Latvijas basketbola augstākajā līgā. “Pieredze iekrājusies, tagad varu to nodot savam pirmajam trenerim,” ir gandarīts sportists.
Tomēr ne tikai jaunās spēlētājas var pilnveidot savas prasmes un zināšanas, arī Ričardam šis ir zināms izaicinājums un jauna pieredze: “Interesanti ir visu paskatīties no otras puses, jo atceros, kāds pats biju tajā laikā. Tendences nemainās. Līdzīgi bija pirms 10 vai 13 gadiem. Interesanti strādāt un atrast pieeju, kā vispareizāk un saprotamāk pasniegt informāciju.” Viņš gandarīts, ka audzēknes ir ļoti centīgas, ieklausās sacītajā. “Patīkami strādāt ar audzēknēm, kuras ir arī zinātkāras. Vaicā, kāpēc tā jādara, un cenšas izprast situāciju. Pats galvenais – neslinko un strādā treniņos. To ir patīkami vērot,” uzslavē meistarklases pasniedzējs.
Šajā laikā, kad bērnu un jauniešu interesi arvien vairāk piesaista informācijas tehnoloģijas, rodas jautājums – kā viņus motivēt nodarboties ar sportu, tostarp basketbolu? “Basketbols un sports disciplinē, rada dienas sakārtotību. Ļoti labi iemāca cīnīties par mērķiem, strādāt, lai kaut ko sasniegtu. Nekas dzīvē nenāk par velti. Man personīgi tā bija disciplīna un rakstura audzināšana – 13 gadus dienu no dienas dzīvoju tajā. Tas cilvēku ieliek noteiktos rāmjos. Jo vairāk esi basketbola zālē, jo mazāk laika atliks muļķībām,” uzsver R. Melderis.
Savukārt, lai izdarītu pareizo izvēli, viņš iesaka nebaidīties un izmēģināt visus sporta veidus. Ričards savulaik sācis ar futbolu, tad izmēģinājis spēkus vieglatlētikā, un tikai ar trešo piegājienu atradis basketbolu, kas iepaticies pa īstam. “Man ļoti patika, ka visi klasesbiedri spēlēja basketbolu, mēs kā draugi gājām un visur piedalījāmies. Sākumā treniņi varbūt liekas vienmuļi, bet visas spēles, izbraucieni, kopā būšana, tās ir emocijas, ko nevar iegūt ne no datorspēlēm, ne no telefoniem,” iesaka sportists. Viņš neatceras, ka būtu bijuši brīži, kad iesāktā aizraušanās būtu apnikusi. “Gāju uz treniņiem, tur bija draugi, zinājām, ka satiksimies, trenēsimies, arī atpūtīsimies un labi pavadīsim laiku. Ja nebūtu treniņu, mēs pagalmā nevarētu satikties, jo katrs dzīvojām savā pilsētas pusē,” atceras Ričards.
Šobrīd smilteniešu novadnieks jau sesto gadu dzīvo Rīgā un ir Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes trešā kursa students. Savu izvēlēto specialitāti viņš vēl nevēlas atklāt un uzsver, ka šobrīd galvenais uzdevums ir kvalitatīvi apgūt ārsta profesijas zināšanas pirmajos sešos studiju gados, kam sekos specialitātes izvēle.
Zinot šā brīža veselības aprūpes sistēmas problēmas, vaicājām, vai nav bažas par profesijas nākotni? Izrādās, arī profesionālās karjeras izveidē noteicošā loma ir basketbolam.”Tas, ko iepriekš pieminēju par disciplīnu, studijās palīdz katru dienu. Jūtu, kā viss šo gadu laikā iegūtais atmaksājas – man ir lietas, kas jāizdara, man ir jāmācās. Disciplīna ir novedusi līdz tam, ka man ir iespēja mācīties par ārstu. Bez basketbola es diez vai tagad kaut ko studētu, pat nezinu, ko darītu,” secina medicīnas students.
