Pirms apkures sezonas uzsākšanas valcēniešiem, kuri dzīvo daudzdzīvokļu namos, mājokļi ir nepatīkami mitri un auksti.
Pirms apkures sezonas uzsākšanas valcēniešiem, kuri dzīvo daudzdzīvokļu namos, mājokļi ir nepatīkami mitri un auksti.
“Vannas istabā dvieļi nežūst, gultas drēbes kļūst mitras, no sienām atlīp tapetes,” sūrojas Rūjienas ielas mikrorajona iedzīvotāja Līga Lāne. Viņa nesaprot, kāpēc katru gadu atkārtojas situācija — cilvēkiem aukstos dzīvokļos jābojā sava veselība.
Arī citi “Ziemeļlatvijas” aptaujātie Rūjienas ielas mikrorajona iedzīvotāji apstiprināja, ka dzīvokļos ir auksti un viņi salst. Strādājošie pa dienu aiziet uz darbu un aukstumu nejūt, bet pensionāriem nemīlīgajos dzīvokļos jādrebinās visu diennakti.
Ja Merķeļa ielas mikrorajona un pilsētas centra iedzīvotāji visu vasaru varēja mazgāties karstā ūdens vannā, tad Rūjienas ielas māju iemītniekiem, kuru dzīvokļos nav uzstādīti elektriskie ūdens sildītāji, bija jāiztiek ar tējkannā uzvārītu ūdeni.
Rūjienas ielas mikrorajona iedzīvotāji pacietīgi gaidīja ne vien apkures sezonas uzsākšanu, bet arī karsto ūdeni. Lai gan dažos dzīvokļos istabas temperatūra nepārsniedz 13 grādu atzīmi, vairākums iedzīvotāju tomēr nekurn, jo apzinās — jo ilgāk nepieslēgs apkuri, jo mazāk būs jāmaksā. Viņi cer, ka jūlijā uzsāktā siltumtrases rekonstrukcija nebūs velta un nebūs vairs jāmaksā par siltumu, kas silda trases apkārtni, nevis nonāk dzīvokļos. Siltuma zudumus viegli varēja manīt ziemā, kad ap trasi daudzviet nokusa sniegs un zaļoja zālīte.
Valkas pilsētas domes Siltumapgādes, ūdensapgādes un kanalizācijas nodaļas vadītājs Jānis Galgāns “Ziemeļlatvijai” apstiprina, ka Rūjienas ielas mikrorajonā siltumtrases rekonstrukcija tik tiešām ir pabeigta, atlikuši vien apkārtnes labiekārtošanas darbi. Visticamāk, tos nāksies atlikt uz pavasari, jo lietus traucē zemes līdzināšanu un zālienu sakopšanu.
J. Galgāns uzsver, ka Latvijā nav izstrādāti noteikumi, vien ieteikums par apkures sezonas uzsākšanu. Ja trīs dienas vidējā gaisa temperatūra nepārsniedz plus astoņus grādus, tad būtu vēlams sākt apkuri. Pašlaik divas dienas vidējā gaisa temperatūra nepārsniedza plus 7,6 grādus.
Šonedēļ ne vien Rūjienas ielas mikrorajonā, bet arī pilsētas centra daudzdzīvokļu namos plānots pakāpeniski padot siltumu. Tas nozīmē, ka ne uzreiz visos daudzdzīvokļu namos būs silts. Merķeļa ielas iedzīvotājiem būs nedaudz jāpaciešas, kamēr saremontēs siltummezglu pieslēguma vietas.
“Ja pēkšņi gaisa temperatūra strauji pazemināsies, tad remontdarbus pārtrauksim un mājām padosim siltumu,” uzsver J. Galgāns.
Vakar nedēļas gaitas siltās telpās uzsāka bērnudārza “Pasaciņa” audzēkņi un darbinieki. Savukārt bērnudārzā “Pumpuriņš” jau nedēļu ir siltas telpas. Siltums padots arī vairākām pilsētas iestādēm.
J. Galgāns aicina iedzīvotājus, kuri mīt ēku augšējos stāvos, obligāti veikt radiatoru atgaisošanu. Diemžēl katru gadu atkārtojas situācija, kad tikai apkures sezonas sākumā cilvēki attopas un sāk domāt par radiatoru krānu nomaiņu vai remontu. J. Galgāns atgādina, ka tos saremontēt vajadzēja vasarā.
“Ziemeļlatvija” bija aculieciniece, kā Siltumapgādes, ūdensapgādes un kanalizācijas nodaļas speciāliste Nadežda Korņējeva meklēja kādu Ausekļa ielas 26. nama 5. stāva iemītnieci, kurai bija applūdis dzīvoklis. Negadījuma iemesls bija bojāts radiatora krāns. Mājai padodot karsto ūdeni, tas neizturēja spiedienu un notika nelaime. Nesen applūda arī Ausekļa ielas 48. nama divi augšējo stāvu dzīvokļi.
Siltumapgādes, ūdensapgādes un kanalizācijas nodaļas speciālistiem iedzīvotāji jau pieteikuši adreses, kurās vajag nomainīt radiatoru krānus. Kā apgalvo speciālists J. Galgāns, pašlaik to izdarīt būs problemātiski, jo māju siltumsistēmas jau ir piepildītas ar ūdeni. Lai radiatoru remontu varētu veikt, ūdeni nāksies izlaist.
“Viena iemītnieka bezatbildības dēļ vajadzēs ciest visa nama iedzīvotājiem,” secina J. Galgāns. Pirms apkures uzsākšanas nodaļas speciālisti pie katras kāpņu telpas izliek paziņojumu ar aicinājumu pārbaudīt radiatorus, diemžēl tas nelīdz un katru gadu vairāki mājokļi applūst.
Nodaļas vadība cer, ka apkures sezona noritēs mierīgi un bez starpgadījumiem. Sinoptiķi sola, ka šī ziema nebūs barga, toties gara. Tas siltuma ražotājiem darbu netraucēšot. Speciālisti “Ziemeļlatvijai” demonstrēja iekārtas, kas uzskatāmi pierāda, ka jaunajā siltumtrasē ir ļoti minimāli siltuma zudumi. Tas palīdzēs taupīt ne vien kurināmo, bet arī iedzīvotāju ģimenes budžetu. Speciālisti rāda malkas apkures katlu, kurš vasaras sezonā mikrorajona iedzīvotājiem ražos karsto ūdeni.
“Katls ir pietiekami jaudīgs un ekonomisks. Diennaktī tas patērē tikai deviņus kubikmetrus malkas jeb naudas izteiksmē — 120 latu,” rēķina N. Korņējeva. Nodaļas speciālisti nolēmuši līdzekļu ekonomiju novirzīt siltuma nozares sakārtošanai un algu palielinājumam. Nodaļas vadība pamatoti raizējas par kvalificētu speciālistu trūkumu, jo pašlaik nodaļā strādā tikai četri atslēdznieki, bet vajadzīgi ir vismaz septiņi.
“Darāmā ir vēl ļoti daudz. Iedzīvotāji zvana un stāsta, kurās mājās nepieciešams siltināt iekšējās siltumtrases, bet šiem darbiem nepietiek strādnieku,” secina N. Korņējeva. Vasarā divi bezdarbnieki veikuši šo laikietilpīgo darbu, bet tas vēl jāturpina. Plānots sakārtot arī pilsētas centra māju siltummezglus. Tos nomainīja pirms 20 gadiem, tagad tie jāmodernizē.
