Valkas rajona padomes speciālisti perspektīvā iecerējuši izstrādāt projektu, lai novadā ieviestu mūsu apstākļiem noderīgāko no Somijā gūtās pieredzes.
Valkas rajona padomes speciālisti perspektīvā iecerējuši izstrādāt projektu, lai novadā ieviestu mūsu apstākļiem noderīgāko no Somijā gūtās pieredzes.
Tādu apņēmību pēc brauciena pauda rajona padomes izpilddirektors Kārlis Albergs un padomes Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja Gunta Smane. Vēl pieredzes braucienā uz Somiju par reģionālo attīstību, plānošanu un informācijas tehnoloģiju attīstību piedalījās rajona padomes datortīklu speciālists Vilnis Vilguts un ārējo sakaru speciāliste Māra Bondare-Petersena.
K. Albergs informē, ka brauciena mērķis bija Somijas Dienvidostrobotnijas reģiona Seinejoki pilsēta. “Šo semināru finansēja Eiropas Savienības Ziemeļvalstu Ministru padome. Pieredzes apgūšanas programma bija sadalīta divās daļās. Pirmajā bija minētais brauciens uz Somiju, bet otrajā paredzēts seminārs Dānijā. Uz turieni nule aizbrauca Plānošanas un attīstības nodaļas speciālists Ingars Siliņš, jurists Ilvijs Viesturs Zariņš un jau minētā M. Bondare-Petersena. Braucienā varējām ļoti daudz redzēt. Semināra vadītāji strikti ievēroja programmu. Secinājām, ka no somiem varam pārņemt vairākas lietas, protams, tās automātiski nekopējot, bet pielāgojot mūsu apstākļiem. Jāteic, ka Dienvidostrobotnijas reģiona Attīstības departamena funkcijas ir līdzīgas mūsu Vidzemes attīstības aģentūras pienākumiem. Arī ģeogrāfiskā situācija ir līdzīga. Minētajā Somijas reģionā ir 280 000 iedzīvotāju, Vidzemē arī ir apmēram tikpat daudz. Līdzīgs ir arī pilsētu skaits. Reģionā galvenā ir lauksaimnieciskā ražošana, teritorijā ir daudz purvu un mežu,” stāsta K. Albergs.
Valkas rajona padomes speciālisti apmeklēja Seinejoki politehnikumu un arodskolu, bija gaļas pārstrādes kooperācijā “Atria”, vēl viesojās reģiona metālapstrādes uzņēmumā, iepazinās ar Vanha Paukku kultūras centru un citiem objektiem.
“”Atria” ir viens no lielākajiem gaļas pārstrādes uzņēmumiem Eiropā. Cita starpā, šai kooperācijai tagad pieder arī Valgas gaļas kombināts. Šeit mūs vairāk interesēja loģistikas centrs, kurā organizē transporta kustību, notiek preču sadale un iepakošana, lai produkciju nogādātu līdz patērētājiem. Sadali un iepakošanu galvenokārt veic automātiskās iekārtas. Roku darba nav. Tas bija apbrīnas vērts. Latvijā tādas tehnoloģijas es neesmu redzējis,” atzīst K. Albergs.
Ekonomiskās izaugsmes veicināšanā somi lielu vērību pievērš inženiertehnisko zinātņu attīstībai un strādājošo kvalifikācijas paaugstināšanai. “Seinejoki pilsētā pirms diviem gadiem ir izveidota augstskola, kurā var apgūt inženiertehniskās zinātnes. Tagad tajā jau var iegūt maģistra grādu. Arī mūsu valstī vairāk būtu jādomā par šo zinātņu attīstību. Mani pārsteidza, ka Somijas augstskolas laboratorijās ir tikai vismodernākās iekārtas un tehnoloģijas. Dažas no tām ražošanā vēl nav ieviestas, bet speciālistus gatavo darbam nākotnē. Mums students nodemonstrēja, kā telpiskā laboratorijā projektē pilsētu. Tajā jāuzliek speciālas brilles, caur kurām var redzēt pašreizējās pilsētas ielas. Pa tām var pārvietoties ar vadāmās pults palīdzību. Tajā vietā, kur paredzēts celt iecerēto objektu, noliek modeli un raugās, vai tas iederas apkārtējā ainavā. Visu var izplānot ļoti precīzi,” stāsta K. Albergs.
Viņš piebilst, ka turpat augstskolā ir iekārtota arī arodskola, kurā gatavo augsti kvalificētus strādniekus, piemēram, programmēto darbgaldu vadītājus. Pēc tam viņi izglītību var turpināt augstākajā mācību iestādē.
Valkas speciālisti vērtīgu pieredzi ieguva, iepazīstoties ar somu sasniegto līmeni informācijas tehnoloģiju ieviešanā. Līdzīgu vienai no Dienvidostrobotnijas reģionā ieviestajām programmām pašlaik iecerējuši radīt arī mūsu rajona speciālisti, tādēļ, pēc K. Alberga teiktā, gūtā pieredze labi noderēs turpmākajam darbam.
“Interesanta bija viesošanās uzņēmumā, kurā ražo siltumsūkņus. Šo iekārtu darbība ir vērsta uz to, lai ar siltumu no zemes varētu apsildīt namus. Zemē ierok caurules, pa kurām plūst šķidrums. Tas nokļūst kompresorā, kur to saspiež tā, lai tas kļūtu karsts. Cirkulējot pa sistēmu, tas rada siltumenerģiju, kas apsilda telpas. Nekādu kurināmo nevajag. Domāju, ka tādu sistēmu var izmēģināt arī pie mums, ja jau tā efektīvi darbojas Somijā, kur klimats ir vēsāks,” spriež K. Albergs.
Seinejoki pašvaldības darbinieki un speciālisti ir piekrituši atbildes vizītei Valkā. Tā varētu notikt nākamā gada pirmajos mēnešos. Tad arī Valkas rajona speciālisti apspriedīs konkrētākus virzienus tālākai sadarbībai.
