Iedzīvotāji ikdienā saskaras ar vairākām lietām un procesiem, par kurām atbild vietējā pašvaldība, piemēram, izglītību, komunālajiem pakalpojumiem vai iespēju saņemt sociālo palīdzību. Tas, kādi darbi šajās nozarēs tiks paveikti nākamajos četros gados, būs pašvaldību jaunā sasaukuma deputātu ziņā.
Strenču novadā, kurā ir salīdzinoši maz iedzīvotāju un attiecīgi arī mazs budžets, jaunievēlētājiem deputātiem nebūs viegli strādāt. Ar esošo finansējumu būs jāuztur pašvaldības pārziņā esošās iestādes un vienlaikus jāmeklē ceļi novada izaugsmei. Laikraksta “Ziemeļlatvija” redakcijas rīkotajās priekšvēlēšanu diskusijās, kas piektdien notika Strenčos, jautājām deputātu kandidātiem, kādus risinājumus viņi saredz esošajām problēmām. Piemēram, secinājām, ka garākās atbildes sarakstu pirmie numuri sniedz, stāstot savu redzējumu par izglītību.Laikraksta apjoms ir ierobežots, lai detalizēti publicētu sarakstu priekšvēlēšanu programmas, tāpāc aicinām vēlētājus būt aktīviem un pašiem tām izlasīt, lai izvēlētos, par ko balsot. No 27. maija kandidātu prieksvēlēšanu programmas būs pieejamas vēlēšanu iecirkņos, bet jau tagad tās var izlasīt internetā Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā www.cvk.lv.
IzglītībaNav noslēpums, ka Strenču novada vidusskolā gan kopumā, gan atsevišķi (piemēram, vecākajās klasēs) ir maz audzēkņu. Samazinoties bērnu skaitam, ikvienā Latvijas pašvaldībā drīzumā var aktualizēties jautājums par izglītības iestāžu tīkla optimizāciju. Par šās problēmas risinājumu būs jālemj arī jaunievēlētajiem Strenču novada deputātiem.
Vēlētāju apvienība “Ziemeļlatvija” (atbild Ilvija Jakovina).Strenču novadā, tāpat kā daudzviet citur Latvijā, ir negatīva demogrāfiskā situācija, proti, novadā 2012. gadā piedzima 22 bērni, bet miruši 69 cilvēki. I. Jakovina uzskata, ka izglītība ir jāvērtē kopumā ar visa novada un uzņēmējdarbības attīstību. Ja pašvaldība atbalstīs uzņēmējdarbību un radīs labvēlīgus apstākļus biznesa uzsākšanai un tālākai saimnieciskajai darbībai Strenču novadā, tad arī novadā ienāks jauni uzņēmēji, pārceļoties uz šejieni kopā ar ģimenēm, kuru vidū būs potenciālie Strenču novada vidusskolas audzēkņi.V/a “Ziemeļlatvija” ir arī konkrētas ieceres, kā atbalstīt uzņēmējdarbību. “Ēsma” var būt gan pašvaldības budžetā iekasējamā nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, gan arī brīvo, neizmantoto pašvaldības īpašumu pārdošana par simbolisku samaksu uzņēmējdarbības uzsākšanai.V/a “Ziemeļlatvija” arī rosina pašvaldībā izskatīt jautājumu par profesionālo virzienu ieviešanu Strenču novada vidusskolā, lai tā atšķirtos no pārējām vispārizglītojošām skolām. I. Jakovina min konkrētus piemērus: novirzienus mūzikā, medicīnā, mežsaimniecībā.
Vēlētāju apvienība “Attīstībai un stabilitātei” (atbild Jekaterina Jeremejeva).Arī v/a “Attīstībai un stablitātei” uzskata, ka Strenču novada vidusskolas telpas nākotnē var izmantot kā bāzi profeisonālās izglītības virzienu ieviešanai, taču šī ideja jāizvērtē kontekstā ar to, kādas profesijas tiek pieprasītas darba tirgū. Kā aktuālu problēmu, ko vajadzētu risināt nākamajā sasaukumā, J. Jeremejeva akcentē pirmsskolas izglītības iestādes “Minkāns” un tās filiāļu attīstību, domājot gan par telpām, gan aprīkojumu. Piemēram, lai bērnudārzā audzēkņiem būtu vairāk vietas, uz novada vidusskolas ēku varētu pārcelt sešgadnieku pirmsskolas sagatavošanas grupiņas, iepriekš konsultējoties ar izglītības iestāžu vadītājām un bērnu vecākiem. Lielāku uzmanību v/a “Attīstībai un stabilitātei” sola pievērst skolēnu pārvadājumu drošībai, jo skolēnu busiņi esot pārpildīti.
Vēlētāju apvienība “NĀKOTNES VĀRDĀ jau šodien!” (atbild Jānis Pētersons) J. Pētersons ir pārliecināts, ka ar Strenču novada vidusskolu viss ir kārtībā, skola, ieskaitot tās filiāles, jau domā par attīstību un ir ļoti labā līmenī. Strenču novada vidusskola turklāt jau tagad atšķiroties no citām izglītības iestādēm ar daudz individuālāku pieeju jauniešiem un citādākiem audzināšanas pasākumiem, kas ir virzīti uz personības izaugsmi, neaizmirstot mācību procesu. J. Pētersons piekrīt J. Jeremejevai attiecībā uz problēmām skolēnu pārvadājumu jomā, taču piebilst, ka tās rodas objektīvu iemeslu dēļ. “Mēs neierobežojam arī pieaugušo iekāpšanu autobusā Seda – Strenči, taču šie autobusi nav domāti pieaugušo pārvadāšanai. Atļaujam to cilvēcisku apsvērumu dēļ,” skaidro šās apvienības saraksta pirmais numurs.
Vēlētāju apvienība “Strenču novada attīstībai” (atbild Gita Siliņa)V/a “Strenču novada attīstībai” uzskata, ka pašvaldībai ir jārada sociālie apstākļi, lai Strenču novadā dzīvojošie vecāki izvēlētos savus bērnus sūtīt mācīties sava novada vidusskolā vai tās filiālēs un savā sarakstā piedāvā konkrētu risinājumu, sākot no 2014. gada, nodrošināt bezmaksas pusdienas pilnā apjomā visu Strenču novada vidusskolas un tās filiāļu 1.-4. klašu skolēniem un 5.-12. klašu bērniem no daudzbērnu un maznodrošinātām ģimenēm.“Precīzu skaitu nezinu, taču zinu, ka no mūsu novada, sevišķi lauku teritorijām, bērni brauc uz blakus novadiem un iet skolā tur lielā mērā tāpēc, ka tur ir brīvpusdienas 1.-4. klašu bērniem. Neuzskatu to par populismu, ja es varētu 1.-4. klasēm nodrošināt brīvpusdienas pilnā apmērā. Summa gadā ir apmēram 15 tūkstoši latu. Ja vēl ņem vērā to, ka līdz šim novads nav veicis iepirkumu ēdināšanai nedz pirmsskolas, nedz skolas ēdnīcām, tad, veicot tādus iepirkumus, pastāv iespēja, ka būtu iespējas šos pakalpojumus pirkt lētāk,” uzsver G. Siliņa. Kā problēmu izglītības nozarē G. Siliņa nosauc arī salīdzinoši sliktā stāvoklī esošās pirmsskolas izglītības iestāžu ēkas Strenčos un Sedā. “Ir labs tehniskais projekts Strenču bērnudārza esošās ēkas renovācijai un piebūvei. To tomēr vajadzētu izmantot, jo Strenču bērnudārzā ir daudz bērnu, un viņiem visiem tur šobrīd nav normāli apstākļi. Šīs lietas četru gadu laikā vajadzētu sakārtot,” uzskata G. Siliņa.
Centriskā partija “Latvijas Zemnieku savienība” (atbild Aivars Auniņš)Jautājumā par Strenču novada vidusskolu un tās nākotni šās partijas saraksta pirmais numurs jeb “lokomotīve” Aivars Auniņš atbalsta viedokli, ka skola darbojas pietiekami labi. Taču vienlaikus viņš uzsver, ka problēma ir salīdzinoši nelielais skolēnu skaits Strenču novada vidusskolā un tās filiālēs (vidēji 250 līdz 260 skolēni).A. Auniņš atbalsta viedokli, ka audzēkņu skaitu būtu iespējams palielināt, ieviešot papildu speciālas jeb profesionālās programmas, piemēram, uz Strenču novada vidusskolas bāzes sagatavot tulkus, piesaistot kvalificētrus speciālistus. Viņš rosina Strenču novada iedzīvotājus domāt, vai ir lietderīgi īstenot aptuveni miljonu vērtu projektu par Strenču bērnudārza ēkas renovāciju, ja pirmsskolas izglītības iestādē Strenčos mācās tikai 70 bērni?“Tajā pašā laikā Sedā ir bērnudārzs, kas var paņemt pretī visus novada mazos bērniņus un, renovējot šo ēku, mēs iegūsim skaistu bērnudārzu visiem, un arī izmaksas uz vienu bērnu būs krietni mazākas. Taču šeit ir pretruna. Strenču lokālpatriotisms neļaus vest savu mazo bērniņu uz Sedu, jo tā tomēr ir Seda un atrodas trīs vai četrus kilometrus tālāk, kaut gan Rīgā māmiņas aizved savus bērnus četrus kilometrus tālāk, par to nedomājot,” piebilst A. Auniņš. Jautājumus uzdod iedzīvotāji Jautājumus uzdeva arī klātesošie iedzīvotāji. Piemēram, uzņēmēja un Strenču novada domes veselības koordinatore Baiba Kondriča taujāja sarakstu pirmajiem numuriem, kādi ir viņu pamatprincipi attiecībā uz veselības nozari novadā. Viņi atbalstu sola, piemēram, profilakses darbam skolās un bērnudārzos, kā arī radot vēl vairāk iespēju aktīvai atpūtai un fiziskām aktivitātēm novadā papildu tam, kas jau paveikts.Vēlētāju apvienības “NĀKOTNES VĀRDĀ jau šodien!” pirmo numuru, tagadējo Strenču novada domes priekšsēdētāju Jāni Pētersonu asi izpratināja strencēniete, pensionētā skolotāja Māra Larionova (viņas jautājumu publicējam saīsināti šā raksta kopējā garā apjoma dēļ).“Nostrādāju 42 gadus par skolotāju un pirmo reizi redzu, ka bērniem tikai pusmēnesi maksā brīvpusdienas. Kauns, esošie deputāti, un jums, priekšsēdētāj! Ko lai pusmēnesi bērns ēd? Un vēl pērn Strenču novadā esot piedzimuši tikai 22 bērni, un tika noņemta nauda (domāts jaundzimušā veinreizējais pabalsts – redakcijas piezīme). Jums tiešām nekur nebija, kur ņemt naudu?” sašutusi taujāja M. Larionova. Atbildot uz jautājumu par brīvpusdienām, J. Pētersons skaidro, ka viens no nosacījumiem, kāds ir pieņemts visā Latvijā un arī Strenču novadā, ir tas, ka vecākiem ir jālīdzdarbojas savu bērnu audzināšanā. Tas nozīmē, ka 50 procentus maksā pašvaldība un otrus 50 – ģimene par sava bērna ēdināšanu. Tagadējam domes priekšsēdētājam strencēniete Maija Vašuka uzdeva jautājumu, kuri no šajā sasaukumā īstenotajiem projektiem ir iesākti no nulles pēdējos četros gados, kopš pastāv Strenču novads, un kuri ir bijušo pilsētu un pagastu padomju darba vai projektu turpinājums (jautājumu publicējam attiecībā uz pašvaldības projektiem).Vaicā M. Vašuka: – Mēs, iedzīvotāji, redzam, kas notiek, kas izdarīts gan ar kanalizāciju, gan ar ūdeņiem un viss iet pamazām uz priekšu, bet vai tā var teikt, ka šī dome, šie četri gadi, ko viņi strādājuši, ir visu sākuši no nulles? Tādā gadījumā man ir jautājums konkrēti domes priekšsēdētājam, cik no Eiropas Savienības projektiem ir uzsākti jūsu laikā un cik ir iepriekšējā sasaukuma projektu turpinājums? Piemēram, ūdensvads un kanalizācija ir jūsu sākums vai turpinājums, Strenču kultūras nams – jūsu sākums vai turpinājums, no Slimnīcas ielas stūra uz Valkas pusi projekts bija jau gatavs, tas ir turpinājums, kas tagad notiek un pagājušā gadā notika (domāta Valkas ielas rekonstrukcija, kuras tehniskais projekts jau bija izstrādāts un valdībā akceptēts Strenču pilsētas domes laikā – redakcijas piezīme). Plāņos saieta nama projekts bija uzsākts, tikai realizācija notika celtniecībā. Vai tā tas ir? Atbild Jānis Pētersons: – Neviens nekad nav dzirdējis, ka esmu teicis, ka iepriekšējā domes priekšsēdētāja (Velga Graumane – redakcijas piezīme) neko nav darījusi. Ūdenssaimniecība šobrīd sastāv no četriem posmiem, četras reizes viņu sludinām. Protams, pirmo reizi nē. Jā, Strenču kultūras nams ir būvēts divās kārtās, un pirmo kārtu aizsāka iepriekšējā dome. Pirmā tā arī būtu palikusi, jo finanšu līdzekļi nākamajam posmam netika paredzēti. Es šo naudiņu atradu. Sameklējām, un mēs kultūras namu varējām pabeigt. Par Jaunklidža saieta namu bijām dilemmas priekšā. Pēc likuma bijām saistību pārņēmēji, un mums bija iespēja vai nu turpināt šo projektu vai neturpināt. Šajā procesā bija milzīgs spiediens – ko kādiem labvēļiem, nelabvēļiem, nezinu. Man piedraudēja ar “Bez tabu”, ar televīziju, ka mēs izniekojam naudu, jo Jaunklidža ciemā šāda būve nav nepieciešama. Es uzskatu, ka ir nepieciešama, jo ar ēkas uzcelšanu tur ir daudz kas sakārtots. Strencēnietis Aleksandrs Zihelmanis savu jautājumu uzdeva diviem deputātu kandidātiem – Ilvijai Jakovinai (v/a “Ziemeļlatvija”) un Aivaram Auniņam (LZS), – proti, vai viņi ievēlēšanas gadījumā nopietni turēsies pie mandātiem un darīs to, ko tagad sola, vai arī tkal notiks politiskais farss un viņi spēlēs uz pašreizējo komandu?A. Auniņš savu nostāju neslēpa jau tagad un lakoniski, sakot “jā”, atzina, ka ievēlēšanas gadījumā noliks deputāta mandātu, ja viņam tiks piedāvāts izpilddirektora amats. “Arī izpilddirektora krēsls ir politikas sastāvdaļa un jāatzīst, ka šajā amatā esot, var izdarīt daudz vairāk, nekā viens otrs deputāts, atnākot uz domes sēdi reizi mēnesī vai uz komiteju sēdi. Jebkurā situācijā mūsu komandā visi esam vienlīdzīgi un par katru no manas partijas saraksta pārstāvjiem var pateikt, – jebkurš, kurš atsēdīsies deputāta krēslā, savus pienākumus pildīs vienlīdz godprātīgi,” sola A. Auniņš.Atbildot uz A. Zihelmaņa jautājumu, I. Jakovina atteic, viņas redzējums ir nedaudz citādāks nekā pārējo, tāpēc arī veidojusi savu sarakstu. “Un, ja mēs atkal iesim kopā, tad es vairs nevarēšu atbildēt par saviem vārdiem,” atzīst I. Jakovina.
