Divas dienas Valkā pavadīja Eiropas Komisijas reģionālās politikas ģenerāldirektora padomnieks Maikls Ralfs, lai izpētītu šķēršļus, kas kavē sadarbību starp kaimiņu reģioniem, cik tālu tā jau nostiprinājusies un kāds būtu nepieciešamais atbalsta finansējums no Eiropas Savienības.
Augsto viesi pavadīja Eiropas Komisijas (EK) Pārrobežu sadarbības nodaļas vadītāja Agnese Montfre. Viesi apmeklēja Valgas apriņķa Profesionālās izglītības centru, Valgas un Valkas ugunsdzēsības un glābšanas dienestus un mākslas skolu.Valkas novada dome vēlējās panākt, lai EK locekļi iepazītos ar problēmām, kas skar pierobežas reģionu un palīdzētu ietekmēt valdību tās risināt.
Laba sadarbība starp glābšanas dienestiemCeturtdien pēc diskusijas “Valka un Valga – pārrobežu sadarbība un pārvaramie šķēršļi”, kurā piedalījās Valkas novada un Valgas vadība, pašvaldību atbildīgo institūciju vadītāji, notika preses konference, kurā informāciju sniedza M. Ralfs, Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis un Valgas mērs Kalevs Herks.Maikls Ralfs uzsvēra, ka līdzekļu sadale, lai kompensētu iedzīvotājiem dažādus sarežģījumus, ir neatņemama Eiropas Komisijas ģenerāldirektora darba sastāvdaļa. Valkā un Valgā uzņēmējiem un pašvaldībām jāvienojas par maksimālu resursu izmantošanu iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanai. Kā labu paraugu viņš minēja profesionālās izglītības vidusskolu un abu valstu ugunsdzēsības un glābšanas dienestu sadarbību. Tāda pat sadarbība nepieciešama veselības aprūpē un transporta izmantošanā. M. Ralfs sacīja, ka ir uz vietas iepazinies ar vairākiem šķēršļiem stiprai sadarbībai un turpmāk ir nolēmis strādāt, lai tos novērstu.No 2014. līdz 2020. gadam Interreg 100 programmās dažādos reģionos Eiropas Savienība ieguldīs vairāk nekā 10 miljardus eiro, no kuriem 6,6 miljardi nonāks pārrobežu reģionos.Pirms preses konferences dažādu jomu speciālistu diskusijās izkristalizējās divi galvenie trūkumi šķēršļu novēršanā – nepietiekams finansējums un dažādi administratīvie un juridiskie šķēršļi. Galīgais ziņojums, kā visas problēmas atrisināt, būs sagatavots 2016. gada beigās.
Atbildes diezgan vispārīgasViens no būtiskākajiem jautājumiem, kas interesē kā Valkas, tā Valgas pusi ir tas, kā Eiropas Komisijas locekļi attiecas pret projektu par Valkas un Valgas centra attīstību un vai ir ieplānoti jauni sadarbības veidi.A. Montfre atbildēja, ka pirmais jautājums prasa divējādu atbildi. Vispirms jāmin finanšu nepietiekamība. Tā ir viena šīs problēmas daļa. Otra ir tā, ka Latvijas iedzīvotāji vēlas uzlabot veselības aprūpes pieejamību Igaunijā. Robeža nodala divas nodokļu un administratīvās sistēmas. Ideāli būtu, ja pierobežas rajonos būtu vienota sistēma. Par to iedzīvotāji var izteikties sabiedriskajā apspriešanā, kas notiks līdz 21. decembrim.Iespējams, uzņēmējiem ir vēl citas problēmas. Eiropas Komisijas locekļi grib apkopot visas vēlmes un tad piedāvāt finansēšanas programmu.K. Herks uzsvēra, ka turpmāk abām pilsētām kopā jāsadarbojas vides uzlabošanā.Uz “Ziemeļlatvijas” jautājumu, cik daudz līdzekļu iespējams turpmāk sagaidīt no Eiropas Savienības, K. Herks atbildēja, ka tik, cik vajadzīgs, diezin vai būs, lai atrisinātu visas vajadzības. Tādēļ Valgas mērija ir vienojusies ar Valkas novada domi par trīs miljonu lielu investīciju pieprasīšanu abu pilsētu centra attīstībai. Šogad esam sagaidījuši 10 miljonus, un kopumā apmēram tikpat liela summa būs arī nākamajā gadā.Uz jautājumu, kādi ir paši lielākie šķēršļi, Valkas novada domes priekšsēdētājs V. A. Krauklis atbildēja, ka ne tikai Valkā, bet arī citviet Eiropā pie valstu robežas ir tās pašas problēmas, kas prasa noteiktu laiku, līdz tiek atrisinātas. Tā notiek arī Valkā. Tagad ir izveidojusies laba sadarbība starp abu pilsētu glābšanas dienestiem, turklāt igauņi var nākt mācīties uz Valkas mākslas skolu. Galvenais, ko vēlas panākt abas pilsētas, lai Latvijas un Igaunijas valdību līmenī ātrāk atrisinātu veselības aprūpes pieejamību, jo tas ir ļoti nozīmīgs jautājums. Svarīga ir arī sabiedriskā transporta nodrošināšana. Savukārt pašvaldībām nopietns šķērslis ir abu valstu atšķirīgā nodokļu likumdošana. Pašlaik abu valstu pierobežas lēmējvaras aktīvi strādā, lai pierobežā šo jautājumu atrisinātu, jo tad cilvēki nebrauktu projām, bet paliktu te. Cilvēku skaits, kas no Valkas strādā Valgā, kopš eiro ieviešanas strauji kāpj gadu no gada.V. A. Krauklis uzsver, ka tie jautājumi, kas risināmi pašvaldību līmenī, faktiski ir jau nokārtoti. Viņš cer, ka diskusija būs kā grūdiens arī valdībai un liks tai ātrāk pievērsties pierobežas reģioniem.
