Grundzāles dolomīta lietas publiskā apspriešana uzsākusi otro apli. Iedzīvotāju bažas par iespējamo viņu dzīves līmeņa lejupslīdi nav mazinājušās, kaut arī vietējā pašvaldība izvirzījusi uzņēmējiem jaunus, vēl stingrākus nosacījumus dolomīta ieguves procesā.
Jau rakstījām, ka Smiltenes novada dome publiskajai apspriešanai līdz 17. jūnijam ir nodevusi Grundzāles pagasta teritorijas plānojuma 2008.-2020. gadam grozījumu otro redakciju. Grozījumu izstrāde tika uzsākta pēc zemju “Bemberu pļavas”, “Kalna Kades” (pie Grundzāles), “Raudiņas” un “Grotes” (pie Vizlas) īpašnieku lūguma pašvaldībai grozīt lietošanas mērķi no lauksaimniecībā izmantojamās zemes un mežu zemes uz derīgo izrakteņu (dolomīta) ieguves teritoriju.
Deputāti atkal paliek malāAizvadītajā nedēļā Grundzālē notika Smiltenes novada domes organizētā grozījumu otrās redakcijas publiskās apspriešanas sanāksme. Uz to ieradās 16 iedzīvotāji, kā arī pārstāvji no pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas, Grundzāles pagasta pārvaldes un uzņēmuma “Vides eksperti”, un dolomīta ieguvē ieinteresētie uzņēmēji, SIA “Mark Invest AB” valdes loceklis Edgars Garkaklis un SIA “Rumbulas Autodaļas” valdes priekšsēdētājs Vladislavs Šlēgelmilhs.No Smiltenes novada 15 deputātiem sanāksmē piedalījās tikai viens – grundzālietis Gints Kukainis, kaut gan tieši novada deputātiem jāizlemj, kādā redakcijā apstiprināt rosinātos grozījumus Grundzāles pagasta teritorijas plānojumā. Attiecīgi lēmējvarai arī vajadzētu būt tiešajai saiknei ar saviem vēlētājiem, lai zinātu viņu vēlmes un aizsargātu viņu intereses, taču šobrīd tāda saikne acīmredzot iztrūkst.Par būtiskākajām izmaiņām, kādas ir ieviestas Grundzāles pagasta teritorijas plānojuma grozījumu un vides pārskata otrajā redakcijā, “Ziemeļlatvija” jau rakstīja laikraksta 8. maija numurā. Par veiktajiem grozījumiem un papildu nosacījumiem dolomīta ieguves procesā pašvaldības speciālisti informēja arī Grundzāles sanāksmes apmeklētājus. Neraugoties uz to, pasākuma gaisotni nevarētu raksturot kā miermīlīgu, kad visi ar visu ir apmierināti. Vismaz daļa grundzāliešu nevēlas samierināties ar faktu, ka tik tuvu viņu ciemam iegūs dolomītu, tāpēc turpinās vākt parakstus Smiltenes novada domei adresētajai kārtējai vēstulei. Grozījumu pirmās redakcijas apspriešanas laikā pašvaldība saņēma protesta vēstules, ko parakstījuši pavisam 397 cilvēki: Grundzāles, Palsmanes un Variņu pagastu iedzīvotāji.“Mēs jau esam dabūjuši mācību no “Purgaiļu” karjera,” sanāksmē uzsvēra grundzāliete Ērika Trifanova, norādot, ka akās pazudis ūdens. “Ja arī turpmāk neies labi, kura institūcija mani uzklausīs un palīdzēs cīnīties pret nekaunīgiem karjera izstrādātājiem?” taujāja Smiltenes novadā pazīstamā puķu audzētāja. Ja pašvaldība tikai nevarīgi noplātīšot rokas, ka nevar neko darīt, viņai no tā labāk nekļūšot.Vides pārskata izstrādātājas firmas“Vides eksperti” valdes loceklis Ivars Pavasars sanāksmē neslēpa, ka joprojām Grundzāles blokā ir lielas bažas par Vecpalsas upes piesārņojumu. I. Pavasars atsaucās uz līdzšinējo bēdīgo pieredzi ar “Purgaiļu” karjeru, kurā šobrīd saimnieciskā darbība ir apturēta.“Uzņēmējam pietrūkst motivācijas vai arī nestrādā tehnoloģijas, vai kontroles mehānismi no vides institūcijām līdz galam nestrādā, ja piesārņojums nonāk upē. Ir nepieciešams nodrošināt organizatorisku, administratīvu mehānismu no uzņēmēja puses,” rosināja I. Pavasars.
Jāslēpjas aiz “Ķīnas mūra”Līdzīgu viedokli “Ziemeļlatvijai” pēc sanāksmes pauda grundzālietis Vilnis Vārtiņš. “Tagad rodas dīvainas sajūtas, kāpēc cilvēkiem jādomā par to, ka pļavā kritīs šķembas, nāks putekļi un nebūs iespējams elpot. Ir daudzas tādas problēmas un jādomā, kā tās atrisināt, – taisīt valni vai asfaltēt ceļu. Tas nebūtu ne fermera, ne iedzīvotāja pienākums domāt, kā to organizēt. Tur vajadzētu būt noteikumiem, ka dzīves līmenis nevienam nedrīkst pazemināties, taču, ja tā notiek, tad par to maksā uzņēmējs,” uzskata V. Vārtiņš.Par plānoto dolomīta ieguvi Grundzāles pagastā nobažījušies arī citu pagastu iedzīvotāji. Uz sanāksmi Grundzālē bija ieradies arī palsmanietis Juris Podnieks. Viņu, tāpat kā citus grants seguma ceļa Cirgaļi – Palsmane – Ūdrupe malā dzīvojošos cilvēkus, pamatoti satrauc iespējamā vēl lielākā tranzīta satiksmes intensitāte pēc jaunu dolomīta karjeru atvēršanas Grundzāles pagastā. “Vasarās ceļa malā visas mājas un dārzi ir noputējuši. Taču arī mums ir jādzīvo. Cilvēkiem ir lopi, fermas, bioloģiskās saimniecības. Ja arī turpmāk cauri Palsmanei braukās tranzītkravas, mēs nesamierināsimies,” sanāksmē uzsvēra J. Podnieks. Kamēr solījumi par problēmas iespējamajiem risinājumiem ir tikai uz papīra, iedzīvotājiem nav ticības, ka viss būs kārtībā. Grozījumu otro redakciju grundzālieši sanāksmē rosināja izstrādāt vēl detalizētāk: piemēram, konkrēti norādīt, cik bieži nepieciešams apsekot viensētu grodu akas, nosakot ūdens līmeņa un akas dziļumu; iekļaut teritorijas apbūves noteikumos seismisko staciju izveidošanu; uzbūvēt valni (Ķīnas mūri, kā to nodēvēja E. Trifanova) apkārt visam plānotajam Grundzāles bloka dolomīta iecirknim, lai samazinātu trokšņu līmeni.To, vai šāds valnis jābūvē, parādīs trokšņu, vibrāciju un putekļu ietekmju modelēšana, sanāksmē norādīja SIA “Mark Invest AB” valdes loceklis E. Garkaklis. Šai firmai pieder īpašums “Kalna Kades”.E. Garkaklis sanāksmē arī uzsvēra, ka pēc grozījumu apstiprināšanas un pirms darbu uzsākšanas dolomīta ieguves vietās tiks veikts ietekmes uz vidi novērtējums un arī par šo dokumentu tiks rīkota publiskā apspriešana. Priekšlikumus un iebildumus par Grundzāles pagasta teritorijas plānojuma grozījumiem (otro redakciju) Smiltenes novada domē var iesniegt līdz 17. jūnijam.
