Kā, jūsuprāt, pašvaldība var ietekmēt un sekmēt uzņēmējdarbības attīstību un risināt bezdarba problēmu?Iveta Maksimova:– Mums ir ideja, ka pašvaldībai, līdzīgi kā agrākos laikos, ir jāveido savi uzņēmumi, tādējādi radot arī jaunas darba vietas. Piemēram, tas varētu būt celtniecības pakalpojumu sniegšanas uzņēmums, kas, piedaloties projektu konkursos, iegūtu iespēju strādāt, maksāt algu novada iedzīvotājiem, un tā pašvaldība ar nodokļiem atgūtu arī naudu. Mazinātos arī bezdarbs. Pašlaik lielas naudas tiek maksātas uzņēmumiem no citām vietām, kas sniedz pakalpojumus Valkā. Vairāk es nespēšu atbildēt uz šo jautājumu.Mārtiņš Ķiris:– Uzskatu, ka jāatbalsta jau esošie uzņēmumi, kas turpina strādāt un nav bankrotējuši. Valka varētu būt tā vieta, kas būtu pretimnākoša jaunajiem uzņēmējiem, kuri vēlētos dibināt savus uzņēmumus. Ir zināmi jau cilvēki no Zviedrijas, kas gribētu uzsākt biznesu Latvijā un dibināt uzņēmumus ar vismaz 120 līdz 150 jaunām darba vietām. Es pagaidām nevaru vēl atbildēt, kā zviedru uzņēmējos varētu radīt interesi, lai dibinātu uzņēmumu Valkā, nevis galvaspilsētā.Laila Ontensone:– Arī grūtos laikos jāstrādā un jāpieņem lēmumi, kas virzīti novada attīstībai. Ir jāmēģina atrast kaut kādi alternatīvi risinājumi, lai novadā neapstātos uzņēmējdarbība. Tie, kas vēlas sniegt šos pakalpojumus, vēlēsies izmantot arī pašvaldības sniegtos pakalpojumus. Tās ir divas neatņemamas lietas, tāpēc ir svarīgi attīstīt arī citas jomas, piemēram, kultūras un sporta dzīvi, izglītības iegūšanas iespējas. Varētu veidot Uzņēmējdarbības padomi, kas cieši sadarbojas ar pašvaldību, lai tā zinātu, ko dara uzņēmēji un kādus pakalpojumus tie piedāvā. No uzņēmēju puses esmu dzirdējusi apgalvojumus par informācijas trūkumu, kādi šeit būtu vajadzīgi pakalpojumi, piemēram, kultūras pasākumu nodrošināšanai vai citi nelieli pakalpojumi. Nepieciešama regulāra informācijas aprite. Aivars Sjademe:– Maksimāli jāveicina publiskās partnerības princips. Veidojot sabiedrības ar publisko un privāto kapitālu, varētu nodrošināt sabiedrības attīstību novadā. Nav jāizgudro velosipēds no jauna. Kā liecina pieredze, šī publiskā partnerība ir lielisks veids, kā attīstīt novada infrastruktūru, uzturēt un sakārtot ceļus. Jāturpina vēl prasmīgāk piesaistīt Eiropas Savienības fondus. Īpaši jāatbalsta tie projekti, kas paredzēti jaunu uzņēmumu dibināšanā. Latvijā ES fondi ir piesaistīti tikai par 60 procentiem. Paliek vēl 40 procentu un jāmēģina, lai Valkā tiktu piesaistīti par visiem simts procentiem. Attīstot uzņēmējdarbību, jāpanāk, lai novads attīstītos vienmērīgi. Ir atbalstāma jebkura uzņēmējdarbība, bet novada nomalēs tā būtu īpaši atbalstāma. Viena no tām būtu lauksaimniecība un mežizstrāde vai kokapstrāde. Lauksaimniecības produkcijas ražošanā kā prioritāte jānosaka ekoloģiski tīras produkcijas un bioloģisko energoresursu ražošana. Kārlis Albergs:– Jāsaka atklāti, 20 gadus strādājot pašvaldībā, pārliecinājos, ka pašvaldībai ir ļoti maz iespēju, kā atbalstīt uzņēmējdarbību. Tas nenozīmē, ka pašvaldībām šajā jomā nav jāstrādā un likumdošanas ietvaros jāizmanto visi resursi. Domes darbiniekiem, kas strādā ar investīcijām un uzklausa idejas no uzņēmējiem, apmeklētāji ir jāuzklausa un iespēju robežās arī jāpalīdz. Speciālistiem ir jāsniedz informācija par esošo situāciju, neko neizskaistinot un atainojot patieso situāciju. Novadā ir jāizveido Privatizācijas fonds. Man ir pieredze šajā jomā, jo rajona padome ir veiksmīgi sadarbojusies ar uzņēmējiem, izsniedzot kredītus no Privatizācijas fonda. Kā piemēru varu minēt privāto zobārstniecības prakšu izveidi. Pašlaik daudziem uzņēmējiem ir nepieciešams neliels starta kapitāls, kuru varētu piešķirt arī pašvaldība. Iespējams, ka kāds varētu mani apstrīdēt par iejaukšanos banku sektorā, bet pašreiz tā ir iespēja, kā atbalstīt vietējo uzņēmējdarbību. To arī atļauj likums par privatizācijas fondiem. Iespējams, vajadzētu arī pārveidot domes struktūru un izveidot nodaļu, kas uzņēmējus ne vien konsultētu, bet arī uzrakstītu projektu. Unda Ozoliņa:– Mūsu programmā ir iekļauti trīs punkti, kā domājam atbalstīt uzņēmējdarbību. Noteikti ir jāatbalsta jau esošie uzņēmēji. Arī pilsētas domē ir izveidots Privatizācijas fonds, no kura ir iespējams iegūt kredītu mazā biznesa uzsākšanai. Īpaši esam atbalstījuši atsevišķus individuālā darba veicējus, tā radot darba vietas, kā arī rast iespēju cilvēkiem saņemt tik nepieciešamos pakalpojumus. Pilsētas domes Attīstības un projektu vadības nodaļā strādā projektu vadītājs, kas turpmāk strādās visā novadā. Ir izveidota datu bāze par telpām, kas ir pieejamas uzņēmējdarbībai, tās uzsākšanai vai paplašināšanai. Datu bāzē ir jāievieto informācija par visu novadu. Ja ar mums vēlas sadarboties ārvalstu investori, kurus nemaz nav tik viegli atvilināt uz Valku, tad jābūt gatavam piedāvājumam par telpām un citiem no pašvaldības atkarīgiem pakalpojumiem. Šo investoru piesaiste ir smags un sarežģīts darbs. Trīs gadu laikā sadarbojoties ar vācu uzņēmēju un palīdzot sagatavot dokumentāciju, Valkā pašlaik sekmīgi darbojas tā uzņēmums. Arī turpmāk jāstrādā pie projektu konsultēšanas. To uzrakstīšana ir vesela zinātne. Šajās dienās man bija patīkama saruna ar uzņēmēju, kas bija izmantojis Latvijas Investīciju aģentūras pakalpojumus. Arī šī ir iespēja, kā popularizēt savu novadu. Kas attiecas uz publiskās partnerības principu, tad mēs varam mācīties no spilgtiem piemēriem – Rīgas rajonā ir uzcelti privātie bērnudārzi, kuru pakalpojumus ilgākā laikā pērk pašvaldības. Privātuzņēmējiem tas atmaksājas. Turpināsim darīt iesāktos darbus, lai samazinātu PVN likmi un Valkas novadam iegūtu īpašu ekonomiskās zonas statusu.Viesturs Zariņš:– Atbalstu K. Alberga un U. Ozoliņas ierosinājumu saglabāt Privatizācijas fondu. Tuvākajā nākotnē tas droši vien vairs nebūs privatizācijas fonds, bet fonds, kas radīts uzņēmējdarbības atbalstam. Domāju, ka pašvaldība radīt darbavietas kā tādas nevar, bet atbalstīt uzņēmējdarbību ir tās spēkos. Viens no veidiem ir Uzņēmējdarbības centra izveide. Tur varētu strādāt divi darbinieki, kuri veidotu dialogu ar uzņēmējiem. Lai varētu sniegt atbalstu, ir jābūt sīkai informācijai par to, kas novadā jau ir pieejams un kas būtu vajadzīgs un pat ar tādām niansēm, ka uzņēmēji būtu ar mieru atklāt savu apgrozījumu. Jāpanāk, lai novads pakalpojumus ņemtu no vietējiem. Tam ir daudz oponentu par to, ka es it kā aicinu pārkāpt likumu. To es nedaru, jo šī Uzņēmējdarbības centra rīcībā jau būs informācija par pakalpojumiem, kas konkrētā mirklī nepieciešami novadam. Uz to tad arī vajadzētu orientēties. Uzņēmēji ir jāapmāca, kā piedalīties iepirkumu konkursos, jo parasti tajos piedalās trīs četri pretendenti. Tāpat ir svarīgi domes sēdēs un komitejās ātri izskatīt ar uzņēmējdarbību saistītus jautājumus, un tas ir jāuzskata par prioritāti.
