Valkas iedzīvotāji portālā www.ziemellatvija.lv diskutē par janvāra šokējošajiem apkures rēķiniem. Ne vienam vien par siltumu savā mājoklī jāmaksā astronomiskas summas, tāpēc iedzīvotāju emocijas ir sakaitētas līdz baltkvēlei.
“Ziemeļlatvijas” portālā lasām iedzīvotāju pausto neapmierinātību par komunālo pakalpojumu zemo kvalitāti un aukstajiem dzīvokļiem. “Dzīvoklī ir ielikti jauni logi, nosiltināta ārsiena, arī pati māja ir diezgan labā tehniskā stāvoklī, bet sniegtais siltuma pakalpojums ir zem katras kritikas – tad nav karstā ūdens, tad apkures, tad abi divi,” viedokli paudis valcēnietis ar niku “celtnieks”. Savukārt kāda cita diskusijas dalībniece raksta: “Ja godīgi, dzīvoklī visu ziemu bijuši remdeni radiatori, vienalga, kāda ir gaisa temperatūra. Un tad, kad bija lielie mīnusi, radiatori bija pavisam auksti. Laukā bija gandrīz siltāks nekā istabā.”Piemēro arī atlaidesPilsētā ir vairāki daudzdzīvokļu nami, kuros janvārī par vienu kvadrātmetru dzīvojamās platības jāmaksā 1,21 lats bez pievienotās vērtības nodokļa, piemēram, Varoņu ielā 28 un 30, Rīgas ielā 5, Rīgas ielā 6a un 6b, Kūru ielā 9, Semināra ielā 4k, Merķeļa ielā 13 un Stendera ielā 3. Šai summai klāt vēl nāk pievienotās vērtības nodoklis, kas janvārī no pieciem procentiem pieaudzis uz desmit. Visneapskaužamākā situācijā atrodas Merķeļa ielas 13. nama iedzīvotāji, kuriem aprēķināti 1,22 lati par kvadrātmetru. Mājas vecākā Aina Johansone skaidro, ka visām Merķeļa ielas rajona mājām piemērota neliela atlaide – pieci santīmi uz katru kvadrātmetru, jo dažas dienas katlumāja nespēja nodrošināt vajadzīgo siltuma daudzumu. Izpētot apkures aprēķinus, jāsecina, ka viszemākās izmaksas ir mājām ar lielu dzīvokļu skaitu, piemēram, Varoņu ielā 40 jāmaksā 84 santīmi, Merķeļa ielā 15 – 89 santīmi un Ausekļa ielā 26 – 92 santīmi. Domā par māju siltināšanuValkas domes priekšsēdētāja Unda Ozoliņa atzīst, ka šogad, salīdzinot ar aizvadīto gadu, maksa par apkuri pieaugusi par 32 procentiem. Tam esot objektīvi iemesli – valsts noteiktās minimālās algas paaugstināšana un kurināmā cenas sadārdzināšanās. Viņa norāda, ka iedzīvotājiem ir jārēķinās ar faktu, ka apkures cenas diemžēl nesamazināsies arī turpmāk. Lai palīdzētu maznodrošinātajiem un cilvēkiem, kas palikuši bez darba, sociāliem mērķiem paredzētais budžets ir atstāts aizvadītā gada līmenī. Pašvaldība īsteno vairākas ieceres, lai daudzdzīvokļu mājās nebūtu tik liels siltuma patēriņš. Dome izveidojusi reorganizācijas komisiju, kas strādā, lai līdzšinējā domes Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas nodaļa pārtaptu par pašvaldības sabiedrību ar ierobežotu atbildību. Valstī aprīlī būs projektu konkurss par mājokļu energoefektivitātes uzlabošanu. Diemžēl tajā nevarēs piedalīties pašvaldības, bet tikai apsaimniekošanas sabiedrības. U. Ozoliņa aicina māju iedzīvotājus vai nu pašiem veidot apsaimniekošanas sabiedrību, vai arī šo funkciju deleģēt topošajam domes SIA, lai tas veiksmīgi varētu startēt konkursā.“Ziemeļlatvija” turpinās rakstīt par apkuri, kā arī sniegs informāciju par situāciju citās Latvijas pilsētās.
