No šā gada 1. janvāra stājušās spēkā izmaiņas mājas dzīvnieku reģistrācijas kārtībā, kas nosaka suņu obligātu apzīmēšanu ar implantētu mikroshēmu jeb čipēšanu, kā arī dzīvnieka reģistrāciju Lauksaimniecības datu centra (LDC) datu bāzē. Vairākās veterinārklīnikās norāda, ka līdz šim nav novērota liela aktivitāte un joprojām daudzu suņu saimnieki nesteidzas ar savu mājas mīluļu čipēšanu.
Pēc 2014. gada FEDIAF (“The European Pet Food Industry”) statistikas datiem, Latvijā ir 260 000 suņu, savukārt pērn novembrī bija reģistrēti nedaudz vairāk par 44 000 suņu. Ja prasība par obligāto reģistrēšanu un čipēšanu netiks izpildīta, Pārtikas un veterinārais dienests, kā arī pašvaldības policija drīkst uzlikt sodu, kas fiziskajām personām ir no 7 līdz 210 eiro, bet juridiskajām – no 15 līdz 350 eiro.
Valkā esošās veterinārklīnikas “Spoža spalva” veterinārārste Ingrīda Vilne “Ziemeļlatvijai” atklāj, ka lielāka aktivitāte no suņu saimnieku puses bija vērojama pērn novembrī un decembra pirmajā pusē, kad Latvijā daudzās klīnikās mājdzīvnieku čipēšana un reģistrācija akcijas ietvaros notika par zemāku cenu. “Joprojām ļoti maz ir reģistrētu suņu. Viens no iemesliem varētu būt jezga ar šo noteikumu ieviešanu. Sākumā datums bija 1. jūlijs, tagad 1. janvāris. Vienu brīdi izskanēja vēl cita informācija. Tā ir likumdevēju vaina par neorganizētību. Otrs iemesls ir suņu saimnieku atšķirīga attieksme pret dzīvnieka čipēšanu. Arī mēs ar to ikdienā saskaramies. Piemēram, gados vecāku suņu saimnieki uzskata, ka, ievadot mikročipu, tas varētu kaitēt mīluļa veselībai. Bet tas ir tikai stereotips,” stāsta I. Vilne.
Veterinārārste informē, ka pati procedūra dzīvniekam aizņem vien dažas sekundes un tā nenodara lielas sāpes, laikietilpīgāks darbs ir ar dokumentiem. Pirms suņa reģistrēšanas ir jāaizpilda mājas vai istabas dzīvnieka reģistrācijas veidlapa. Vienu lapas pusi aizpilda saimnieks, norādot datus par suni un sevi, ko apliecina ar parakstu, bet otru – konkrētais veterinārārsts. Veidlapai nāk līdzi mikročipa uzlīme, otra tiek ievietota mājdzīvnieka pasē.
I. Vilne vērš uzmanību, ka suņu saimnieki pirms un pēc mikročipa ievadīšanas ir tiesīgi veterinārārstam jautāt, lai tas tiktu noskenēts. “Var gadīties arī ražotāja brāķis, un šādā gadījumā mikročips būs nederīgs. Tikpat svarīgi ir pārbaudīt, vai mirkočipa numurs ir reģistrēts vienotajā datu bāzē. Valkas pusē esošos suņus ieteiktu reģistrēt ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas datubāzē, jo dažkārt suņiem, tiekot brīvībā, patīk šķērsot Valkas Valgas robežu,” stāsta “Spožas spalvas” veterinārārste.
“Ziemeļlatvija” noskaidroja, ka visiem suņiem jābūt obligāti reģistrētiem no sešu mēnešu vecuma, taču čipēšanu var veikt arī agrīnākā vecumā.
Smiltenes tehnikuma veterinārās mācību klīnikas vadītāja un veterinārārste Līga Mačule aicina iedzīvotājus pievērst uzmanību tam, lai, iegādājoties suni, tas jau būtu čipēts un reģistrēts. “Kārtībai ir jābūt, tomēr joprojām daudzi nesteidzas ar suņu reģistrēšanu, kaut gan no 1. janvāra tā ir obligāta prasība visā valstī. Govis, kazas – tām visām jābūt reģistrētām un to cilvēki uztver ar sapratni, arī putni tiek uzskaitīti. Tas pats tagad ir ar suņiem. Vakcinācija pret trakumsērgu ir obligāta. Ja suns nebūs čipēts, tad arī nevarēs to vakcinēt, jo tā sanāks pretlikumīga darbība,” norāda L. Mačule.
Veterinārārsti aicina suņu saimniekus izturēties atbildīgi un veikt likumā noteiktās prasības Jāpiebilst, ka, veicot suņu čipēšanu, pastāv ļoti zems komplikāciju risks.
Blomēniete Gita Skadiņa savu mājas mīluli takša šķirnes suni reģistrēja jau pirms pusotra gada. “Tiklīdz sunītis ienāca mūsu mājās, izdarījām visu – vakcinējām, čipējām un reģistrējām. Izdarīju visu un es to nenožēloju, jo zinu, cik sāpīgi, ja pazūd mājas mīlulis. Šādā gadījumā, ja suns ir reģistrēts, pēc tam to ir vieglāk atrast. Citu ieguvumu no reģistrēšanas nesaskatu. Bet likums paliek likums, un tas ir jāievēro,” uzskata blomēniete.
UZZIŅAI
Kās jāzina suņu saimniekiem
Ja suni reģistrē veterinārārsts, īpašnieks uzrāda savu personu apliecinošu dokumentu un mājdzīvnieka pasi vai vakcinācijas apliecību.
Ja veterinārārstam nav iespējas reģistrēt dzīvnieku datu bāzē, viņš izsniedz īpašniekam aizpildītu un parakstītu reģistrācijas veidlapu, ko īpašnieks pats iesniedz reģistrēšanai.
Ja suns jau ir čipēts, īpašnieks reģistrāciju var veikt elektroniski Lauksaimniecības datu centra datu bāzē, ievadot mikroshēmas numuru.
Lai suns tiktu piereģistrēts datubāzē, dzīvnieka īpašniekam ir jāsamaksā Lauksaimniecības datu centra reģistrācijas maksa 3,50 eiro.
Praktizējošs veterinārārsts ir tiesīgs iekasēt maksu par sniegto pakalpojumu saskaņā ar konkrētā praktizējošā veterinārārsta cenrādi.
Tāpat praktizējošais veterinārārsts iekasēs samaksu arī par pases aizpildīšanu un izsniegšanu saskaņā ar savu cenrādi.
