Bez rezultāta noslēdzies Smiltenes novada domes atkārtoti izsludinātais iepirkums “Tilta pār Palsu pārbūve Variņos”, jo vienīgā pretendenta finanšu piedāvājums būvdarbu veikšanai pārsniedz pašvaldības budžeta iespējas.
Tas nozīmē, ka šogad uz pašvaldības tilta remontu Variņos iedzīvotāji un uzņēmēji nevar cerēt, kaut gan šis objekts atrodas no uzņēmējdarbības viedokļa stratēģiski svarīgā vietā.
Otrā krastā –
uzņēmumi un privātmājas
Proti, tilts pār Palsas upi ir uz ceļa, kas savieno Variņu ciemata galveno, Oktobra ielu vienā upes pusē un uzņēmumus SIA “Palsa” (lauksaimniecība), “Meža Bites” (kokmateriālu iepirkšana un pārstrāde) un SIA “Wood Master GK” (zāģētava, galdniecība) upes otrā pusē. Vēl tālāk, aiz uzņēmumiem, atrodas Līvānu privātmāju rajons. Līdz ar to tiltam ir liela slodze, to izmanto arī smagā tehnika.
Pašvaldības izsludinātajā iepirkumā par tilta pārbūvi pieteicās viens pretendents – SIA “8.CBR”, iesniedzot finanšu piedāvājumu par 269 384,70 eiro.
Publisko iepirkumu likums nosaka, ka pasūtītājs ir tiesīgs pārtraukt iepirkumu un neslēgt iepirkuma līgumu, ja tam ir objektīvs pamatojums.
Smiltenes novada domes Publisko iepirkumu komisija secinājusi, ka pretendenta SIA “8.CBR” piedāvājuma summa pārsniedz pašvaldības budžetā izdalītos finanšu līdzekļus, kā rezultātā ir nepieciešama iepirkuma procedūras pārtraukšana. Tāpēc iepirkuma “Tiltu pārbūve Smiltenes novadā” 2. daļa “Tilta pār Palsu pārbūve Variņos” ir pārtraukta bez rezultāta.
Iepirkuma pirmā daļa “Tilta pār Vizlu pārbūve Grundzāles pagastā” savukārt ir noslēgusies ar būvdarbu veicēja izvēli. No diviem pretendentiem (SIA “8.CBR” ar piedāvāto līgumcenu 267 010, 42 eiro un SIA “Katleri” ar piedāvāto līgumcenu 254 300,43 eiro) Smiltenes novada domes Publisko iepirkumu komisija par uzvarētāju atzina uzņēmumu “Katleri”. Pašvaldībai piederošā Sijāru tilta pār Vizlas upi atjaunošana Grundzāles pagastā jau ir uzsākta.
“Šogad par pašvaldības budžeta līdzekļiem varam atļauties pārbūvēt tikai vienu tiltu novadā, un tas ir tilts pār Vizlu, kas bija ļoti sliktā stāvoklī, uz sabrukšanas robežas. Tilts pār Palsu Variņos tehniski ir daudz labākā stāvoklī,” norāda Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis.
“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka pirms vairākiem gadiem tilts pār Vizlu Grundzāles pagastā sliktā tehniskā stāvokļa dēļ tika slēgts satiksmei, lai neapdraudētu autovadītāju veselību un dzīvību.
Tiltam risks – lieli pali
Variņu ciemā pār Palsas upi ir divi tilti. Viens ir jau pieminētais pašvaldības tilts, bet otrs atrodas uz valsts nozīmes ceļa ar grants segumu Ķeņģi – Variņi – Rudbārži ciema otrā pusē, dziļā ieplakā, un ir valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) pārziņā.
Vietējie uzņēmēji Ziemeļlatvijai” atzīst, ka smagajai tehnikai ar šā tilta šķērsošanu ziemā gan ir problēmas, proti, ir gadījumi, kad transportlīdzekļi netiek augšā kalnā, ja ceļš ir apledojis un tāpēc slidens. Tomēr Smiltenes novada pašvaldības vadība, izvērtējot situāciju, tik un tā uzskata, ka Variņos būtu jāsāk ar valsts tilta rekonstrukciju un par to jau runājusi ar LVC. “Ziemeļlatvijai” vēl neizdevās sazināties ar LVC, lai noskaidrotu, vai šo tiltu pār valsts ceļu Variņos kaut kad vispār ir plānots pārbūvēt.
“Lielākas problēmas Variņos ir tieši ar tiltu uz valsts ceļa, tāpēc to vajadzētu rekonstruēt pirmo. Pašvaldības tiltam tehniski problēmu nav, vienkārši bijām domājuši to sakārtot kopā ar piegulošo ceļu,” piebilst Smiltenes novada mērs.
Tomēr pašvaldībai piederošais tilts pār Palsu Variņos nav arī ideālā stāvoklī. Variņu pagasta pārvaldnieks Uldis Birkenšteins “Ziemeļlatvijai” zina stāstīt, ka šis objekts nav remontēts vairāk nekā 40 gadu. Tiltam ir izveidojies iesēdums, jo ūdens palu laikā gar tilta balstiem sāk iet pa balstu ārpusi un izskalo grunti, līdz ar to ceļa segums pirms balstiem sāk sēsties un vairākas reizes jau pildīts ar akmeņiem un cementu, jo gruntī izveidojušies caurumi.
“Jebkurā brīdī lielāku palu laikā izskalojumi var būt tik nopietni, ka ceļš ārpus tilta balstiem iesēdīsies, sabruks un nebūs izbraucams. Taču tā ir Variņu galvenā artērija gan uzņēmumiem SIA “Palsa” un “Meža Bites”, gan Līvānu māju iedzīvotājiem. Ja šo tiltu slēgs satiksmei, tad viņiem būs jābrauc apkārtceļš un jāizmanto valsts tilts, taču ziemā, kad apledo, smagie transportlīdzekļi tur nevar uzbraukt ne augšā, ne lejā, jo uz abām pusēm ir pārāk stāvs. Kā lejā uz tilta sabremzē, tā kalnā augšā vairs netiek,” stāsta U. Birkenšteins un cer, ka pašvaldība nākotnē atradīs līdzekļus un salabos vismaz ceļu pāri tiltam.
Ar remontu nepietiek;
ceļi arī jāuztur
SIA “Palsa” valdes loceklis Aivis Aizsilnieks “Ziemeļlatvijai” teic, ka uzņēmumam svarīgāks ir tilts uz valsts ceļa, jo SIA “Palsa” tehnika šo tiltu un valsts ceļu Ķeņģi – Variņi – Rudbārži izmanto vairāk. “Tad mūsu uzņēmuma smagā tehnika mazāk brauc caur pagasta centru un mazāk lieto pagasta infrastruktūru. Taču tas gan, ka ziemā regulāri (pie tilta uz valsts ceļa – redakcijas piezīme) ir problēmas ar uzbraukšanu kalnā. Piena mašīnas dažkārt uzkaras un paliek. Ceļu uzturēšana no valsts puses nav tā labākā,” vērtē A. Aizsilnieks.
“Ja vienu no Variņu tiltiem remontēt, tad labāk to, kas atrodas tuvāk uzņēmumiem (pašvaldības tiltu – redakcijas piezīme). Tas būtu tikai loģiski,” savukārt uzskata SIA “Meža Bites” valdes locekle Sanita Stūriška. SIA “Meža Bites” no savas ražotnes tālāko tiltu, kas atrodas uz valsts ceļa, neizmantojot. Pāri tam šad un tad esot braukuši uzņēmuma klienti, bet pēc tam žēlojušies, ka nav tikuši augšā kalnā (ziemas laikā).
Turklāt, lai no “Meža Bišu” ražotnes (tāpat arī no SIA “Palsa) nokļūtu uz valsts ceļa Ķeņģi – Variņi – Rudbārži, vispirms vajagot izbraukt cauri ciema privātmāju rajonam, un, ja pa to intensīvāk kursēs smagā tehnika, iedzīvotāji nez vai priecāšoties.
Arī uzņēmuma SIA “Wood Master GK” īpašnieks Kristaps Gailītis teic, ka labi ceļi un tilti uzņēmējdarbībai ir svarīgi, un būtu labi, ja pašvaldības tiltu pār Palsu Variņos atjaunotu.
