Jau 3. jūnijā ievēlēsim cilvēkus, kuri nākamos četrus gadus būs novada pašvaldības deputāti. Līdz tam “Ziemeļlatvija” dosies uz mūsu puses pagastiem un pilsētām taujāt, ko domā vietējie ļaudis, kā viņi vērtē tagadējo deputātu darbu un ko vēlas sagaidīt no jaunajiem.
“Esmu gājis uz visām vēlēšanām,” sarunā ar “Ziemeļlatviju” atklāj Variņu ciemā uz ielas sastaptais pensionārs Aldonis Beitiks. Sirmgalvis gan neatceras, par kuru sarakstu balsojis 2013. gada pašvaldību vēlēšanās un to, kādi bijuši deputātu kandidātu solījumi.
“Neprasiet man tādas lietas, neatceros, galva vairs nav tāda. Nezinu arī, kas ir mūsu (Smiltenes – redakcijas piezīme) novada deputāti,” “Ziemeļlatvijas” taujāts, godīgi atzīst Aldonis Beitiks.
Līdzīgi atbild citi uzrunātie varinieši. No Smiltenes novada 15 deputātiem cilvēki pārsvarā zina nosaukt tikai domes priekšsēdētāju, bet pārējie deputāti viņiem ir “tumša bilde”. Tāpat “tumša bilde” cilvēkiem tagad – pēc četriem gadiem – ir arī tas, ko katra partija saviem vēlētājiem Smiltenes novadā solījusi.
Tomēr novada deputāti pašvaldībā faktiski ir svarīgākās personas. Tieši viņi, sanākot kopā pašvaldības komitejās un domes sēdēs, izlemj, kā sadalīt novada “naudas maka” jeb budžeta naudu, kur un kādiem mērķiem šo naudu ieguldīt, kā uzturēt vietējās skolas un citas pašvaldības iestādes, kurus pašvaldības ceļus labot un tamlīdzīgi. Tāpēc jau arī Variņu ļaudis apzinās, ka uz pašvaldību vēlēšanām 3. jūnijā ir jāiet.
“Nekur neejam, bet uz vēlēšanām iesim. Lai ievēl tādus cilvēkus, kuri spēj kaut ko vairāk paveikt. No mūsu pagasta novadā taču nav neviena deputāta?” “Ziemeļlatvijai” taujā variniete Aija Legzdiņa. Guvusi apstiprinājumu, ka nav gan, viņa piebilst, “lūk, jāiet, lai ievēl kādu no mūsu pagasta”. Te savukārt jāpiebilst, ka tādā gadījumā kādam no Variņu pagasta šajās pašvaldību vēlēšanās ir jākandidē.
Vienīgais, kurš no uzrunātajiem variniešiem atceras, par ko vēlēja 2013. gadā, ir 78 gadus vecais Jānis Putniņš. “Ziemeļlatvija” viņu sastop pie autoveikala, kur iepirkties sirmgalvis atbraucis ar kvadraciklu. “Par Mežuli (“Reģionu alianses” saraksta līderi Aināru Mežuli – redakcijas piezīme) toreiz balsoju. Agrāk 25 gadus strādāju Smiltenē, tāpēc viņš man tāds vairāk zināms,” stāsta Jānis Putniņš. Smiltene esot kapitāli sakopta pilsēta. Variņos arī neesot slikti dzīvot. Ciems ir sakopts. Vienīgi Variņu Līvānu māju rajonā, kur dzīvo sirmgalvja radi, joprojām neesot ielu apgaismojuma, kaut par to runājot jau vismaz divus gadus.
Pagaidām top šā ciema rajona ielu apgaismojuma izbūves projekts, ko perspektīvā varētu īstenot vairākās kārtās lielo izmaksu dēļ, “Ziemeļlatvija” noskaidroja pašvaldībā.
Gādājiet ģimenes ārstu!
Viena no vietām Variņos, kur apgrozās daudz ļaužu, ir vietējā bibliotēka. Tur bibliotēkas vadītāja Mudīte Pavasare izlikusi izstādi “Variņu pagastam 25 gadi. Dzīve un darbs šajos albumos”. Kaut arī pagasta jubileja tika nosvinēta jau pirms diviem gadiem, cilvēkiem no albumos apkopotajām preses publikācijām ir iespēja uzzināt, kas tad pagastā šajos gados paveikts.
“Cilvēki daudz runā par vēlēšanām, ir satraukušies, ko mēs vēlēsim un kādi būs kandidāti. Viņiem rūp, kā mēs turpmāk dzīvosim, kādas novadā būs izmaiņas, kādi būs uzlabojumi tieši mūsu pagasta dzīvē. Ir daudz risināmu jautājumu,” stāsta Mudīte Pavasare.
Smiltenes novadā 2013. gada pašvaldību vēlēšanās savus deputātu kandidātu sarakstus iesniedza partija “Vienotība”, politiskā partija “Reģionu alianse” un nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”. Nevienā no to programmām, kas bija sarakstītas frāžaini un vispārīgi, nebija solījumu konkrēti Variņu pagastam. Taču aptaujātie varinieši jau zina, ko viņi vēlas no nākamā sasaukuma deputātiem.
Viena no lielākajām problēmām ir tā, ka Variņu pagastā nav ģimenes ārsta prakses. Ciemā ir tikai feldšerpunkts. Par tur strādājošo ārsta palīdzi Astrīdu Beitiku cilvēki “Ziemeļlatvijai” teic tikai vislabākos vārdus, taču esot gadījumi, kad bez ģimenes ārsta neiztikt, piemēram, lai saņemtu nosūtījumu pie speciālistiem vai kompensējamo medikamentu receptes. Tāpēc vismaz pāris reižu mēnesī ģimenes ārstu vajagot Variņos uz vietas, un pašvaldībai jādomā, kā to panākt.
Tagad Variņiem tuvākā vieta, kur pacientus pieņem ģimenes ārsts, ir Palsmane. Turklāt arī tur ģimenes ārste Elvīra Freiberga strādā tikai vienu reizi nedēļā, jo viņai pacienti ir arī Grundzāles un Bilskas pagastā. Varinieši stāsta, ka pie ārstes Freibergas jāpierakstās iepriekš un tad jāgaida rindā vairākas nedēļas, jo daktere esot ļoti noslogota.
Piedevām ir problēma pie ģimenes ārsta uz Palsmani aizbraukt, ja pašam nav savas automašīnas. Maršruta autobuss uz Palsmani no Variņiem kursē tikai no rīta. Ja gribi palūgt aizvest kaimiņam, tad rēķinies, ka viņš pamatoti var atteikt, lai nelauztu savu mašīnu pa zemes ceļa bedrēm.
Un kā tur izbraukt
piena mašīnai?
Labi ceļi – tas ir nākamais, ko varinieši vēlas redzēt savā pagastā. Pašvaldība Smiltenes novadā jau sākusi īstenot lauku ceļu pārbūves programmu, piesaistot Eiropas Savienības līdzfinansējumu, un darbi notiks arī Variņu pagastā. Taču šobrīd cilvēki visvairāk sūdzas par valsts autoceļiem: par jau minēto ceļu uz Palsmani un par asfaltēto ceļu, kas no Smiltenes – Gulbenes šosejas ved uz Variņu ciemu. Arī “Ziemeļlatvija” šonedēļ pārliecinājās, ka šā valsts ceļa brauktuve nav attīrīta no sniega un vietām ceļš ir slidens.
“Nu tad iedomājieties, kā tur ir braukt ar lielo piena mašīnu! Šodien (7. martā) līst, tad piesals un neviens šo ceļu nekaisīs,” par to pikts ir Aivis Aizsilnieks, lauksaimniecības uzņēmuma “Palsa” valdes priekšsēdētājs. SIA “Palsa” – Variņos lielākā darba devēja – ir specializējusies graudkopībā un piena ražošanā. Pirms dažām nedēļām tika nosvinēta piecu gadu jubileja mūsdienīgajai fermai “Sauju” kompleksā, kur ir vieta 490 slaucamām govīm.
“Pašvaldība par saviem ceļiem rūpējas. Taču, ja tai vajag, lai kāds šeit, Variņos, maksā nodokļus, tad tai arī vajadzētu aizstāvēt mūsu intereses,” norāda A. Aizsilnieks, ar to domājot, lai vietējie deputāti klauvē pie valsts ceļu apsaimniekotāju durvīm un prasa tos labāk uzturēt.
Industriālo objektu pievadceļu sakārtošana un uzturēšana, (“Vienotība”), atbalsts jau esošo uzņēmumu darbībai un labvēlīgu apstākļu radīšana jaunu uzņēmumu veidošanai (“Reģionu alianse”), uzņēmējdarbības vides attīstības veicināšana, – lūk, ko šīs partijas solījušas Smiltenes novadam 2013. gada pašvaldību vēlēšanās.
Tādu atbalstu gan nejūt Variņu jaunais uzņēmējs, SIA “Wood Master GK” īpašnieks smiltenietis Kristaps Gailītis. 22 gadus vecais jaunietis nopircis vecās kolhoza darbnīcas un tur atvēris kokapstrādes ražotni, taču ir spiests domāt par vēl kādas citas ēkas iegādi, jo bijušajās darbnīcās ir problēmas ar elektroapgādi. Jauda ir par mazu, lai darbinātu ēveli un citus darbgaldus.
“Kādu pašvaldības atbalstu man vajag? Lai ievelk manā ražotnē elektrību!” saka Kristaps, bet saprot, ka vēlēties tādu finansiāli dārgu atbalstu ir bezcerīgi. Taču, ja jau iepriekšējās vēlēšanās deputātu kandidāti solījuši atbalstīt uzņēmumus, tad Kristaps Gailītis vēlas praktisku palīdzību kaut vai konsultāciju veidā, kā tiek rīkoti pašvaldības iepirkumi. Jaunajam uzņēmējam par to nav skaidrības, taču viņš labprāt šādos iepirkumos piedalītos.
Novada lēmējvarai jebkurš uzņēmējs, kurš maksā nodokļus un dod cilvēkiem darbu, ir zelta vērts, it īpaši pagastos. Piemēram, bijušais SIA “Palsa” vistu fermas komplekss ir iekļauts kartē, ko izveidojusi Smiltenes novada dome, apkopojot informāciju par uzņēmējdarbībai un investīcijām pieejamiem nekustamajiem īpašumiem novadā.
Taču A. Aizsilnieks ir skeptisks, vai par to kādam uzņēmējam būs interese. “Būsim reālisti. Kurš uzņēmējs te nāks? Ja arī kāds atnāks, kas tur strādās? Mēs nespējam nokomplektēt savas darbavietas. Kur nu vēl nokomplektēt ko jaunu? Darbaspēks šeit ir lielākā problēma. Gribētu redzēt cilvēku, kurš čīkst, ka Variņos nav darba,” uzsver SIA “Palsa” valdes priekšsēdētājs.
Lai nedraudētu
pensionāru ciema statuss
Variņu ciemā ir arī vairāki kokapstrādes uzņēmumi, kas dod darba vietas. No ikdienā nepieciešamajiem pakalpojumiem ir pamatskola ar pirmsskolas izglītības grupām, feldšerpunkts, pasta nodaļa, bibliotēka, tautas nams un veikals. Ciemā iebrauc arī autoveikals, gaļas un zivju tirgotāji. Pie skolas ir sporta halle, kur nedēļu nogalēs sporto vietējie jaunieši. Tautas namā var dejot līnijdejas un tautas dejas. Daudzdzīvokļu mājās ir brīvi dzīvokļi.
Taču jaunie Variņus tāpat pamet, sarunā ar “Ziemeļlatviju” teic gados vecākie varinieši.
“Jaunieši brauc projām, jo viņiem te nav darba. Vienīgās darba vietas ir gateros vai kompleksā (SIA “Palsa” – redakcijas piezīme), un tās jau ir aizņemtas,” spriež uz ielas kopā ar klasesbiedriem Armandu Joniņu un Sandi Trūli sastaptais vietējās pamatskolas 9. klases skolnieks Jānis Ozols.
Bet tā gan neesot, ka Variņi paliek par pensionāru ciemu. “Te ir daudz jauniešu, tikai daudzi tādā laikā nenāk ārā no mājas. Piektdienās no citām skolām atbrauc pārējie, un tad mūsu ir visvairāk,” stāsta Jānis.
Ko tad viņi – vieni no Variņu ciema nākotnes, jaunās paaudzes – paši plāno darīt pēc pamatskolas absolvēšanas? Armands Joniņš grib turpināt mācības Murjāņu sporta ģimnāzijā. Viņš savā vecuma grupā ir viens no Latvijā labākajiem augstlēcējiem, nesen izcīnījis bronzas medaļu Latvijas čempionātā vieglatlētikā telpās. Sandis Trūlis vēlas iestāties Smiltenes tehnikumā, lai izmācītos par celtniecības un ceļu būves mašīnu mehāniķi. Iespējams, turpat mācīsies Jānis Ozols, ja vien nesadomās palikt Anglijā. Tur dzīvo viņa māsa, kurai piedzimis bērniņš, un Jānis šovasar brauks palīgā mazo auklēt.
Cik no Variņu pamatskolas šā mācību gada absolventiem vēlāk, jau pieauguši, paliks dzimtajā pagastā? “Turpmākajos gados mums ir jādara viss, lai visās dzīves jomās ikviens novada iedzīvotājs varētu teikt, ka dzīve Smiltenes novadā viņam ir kļuvusi labāka”. Tā iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās pirms četriem gadiem solīja viena no partijām. Ko un cik pamatoti solīs jaunā sasaukuma deputātu kandidāti? Tukšas frāzes ir tikai tukši solījumi. Gaidīsim konkrētus priekšlikumus!
