Probācijas dienests Latvijā sāka veidoties 2003. gada nogalē. Ar 2004. gadu 10 lielākajos Latvijas rajonos dienests uzsāka savu darbu. Tagad tāds ir arī Valkas rajonā, to vada Guntis Albergs.
Probācijas dienests Latvijā sāka veidoties 2003. gada nogalē. Ar 2004. gadu 10 lielākajos Latvijas rajonos dienests uzsāka savu darbu. Tagad tāds ir arī Valkas rajonā, to vada Guntis Albergs. Katru gadu no cietuma iznāk apmēram 50 Valkas rajona iedzīvotāju, kuriem jāpalīdz iekārtoties dzīvē.
“Šis dienests atrodas visos rajonos, kuros darbojas tiesa. Mēs strādāsim Rūjienas ielā 3d, kur darbojas pilsētas sociālie dienesti. Visticamāk, ka tur pēc remonta jaunajās telpās ievāksimies apmēram divu mēnešu laikā. Valsts probācijas dienesta Valkas teritoriālā struktūrvienība jau darbojas,” uzsver dienesta vadītājs G. Albergs. Pašlaik ir izsludināts konkurss uz viņa vietnieka un vecākā referenta amatu.
Dienests piedāvā palīdzību
Viena no probācijas dienesta fukcijām ir palīdzēt no ieslodzījuma vietām atbrīvotajām personām, lai tās spētu iekļauties un iejusties sabiedrībā notiekošajos procesos. “Šis darbs sākas jau cietumā, kur to dara iestādes sociālais dienests, bet pēc ieslodzītā atbrīvošanas to dara teritoriālais probācijas dienests. Atbrīvotais noslēdz vienošanos ar dienestu un kļūst par tā klientu,” skaidro G. Albergs. Līgums nosaka gan klienta, gan dienesta pienākumus un tiesības.
Probācijas dienests piedāvā palīdzību daudzos aspektos. Ir gadījumi, kad no ieslodzījuma atbrīvotajam nav pat personas dokumentu, lai gan likumā noteikts, ka šis jautājums jārisina ieslodzījuma laikā. Dienests piedāvā palīdzību juridiskajos jautājumos, stāšanos bezdarbnieku uzskaitē, kā arī sociālo garantiju un daudzās citās jomās, ar ko jāsaskaras no ieslodzījuma atbrīvotajiem. Viss balstās uz savstarpēju uzticību un likumā noteikto kārtību.
Sods jāizcieš arī lietderīgos darbos
Sākot ar nākamo gadu, probācijas dienests pilnībā pārņems nosacīti notiesāto personu uzraudzību. Tas noteikts likumā ar 2006. gada 1. janvāri. Pašlaik Saeimā atrodas likumprojekts par piespiedu darbu pāriešanu probācijas dienesta kontrolē. Ja pašlaik piespiedu darbu izpilda pašvaldībās, tad turpmāk tas būs jāuzņemas probācijas dienestam. Tas pats attiecas arī uz sabiedriskajiem darbiem bērniem. “Ja šo uzraudzību veic pašvaldības, tad turpmāk to darīsim mēs,” lakoniski komentē G. Albergs.
Jautāts, cik Valkas rajona iedzīvotāju atrodas ieslodzījumā, probācijas dienesta vadītājs saka, ka katru gadu no ieslodzījuma atbrīvo gandrīz pussimt cilvēku, kuru pieraksta vieta pirms notiesāšanas bijusi Valkas rajonā. Būtiska dienesta darba daļa turpmāk būs izvērtēšanas ziņojumi pēc prokuratūras vai tiesas pieprasījuma. Tas nepieciešams, lai tiesa objektīvāk noteiktu, kādu soda veidu tiesājamajam piespriest — reālu brīvības atņemšanu vai alternatīvu soda veidu. “Sodu izpildes sistēma ir maināma, lai tik daudz cilvēku neatrastos cietumā. Eiropas Savienības valstīs Latvija ir priekšgalā cietumnieku skaita ziņā. Tas valsts budžetā iesit lielu robu, jo katra cietumnieka uzturēšana izmaksā vairāk nekā četrus latus (2003. gada ziņas) diennaktī. Soda izpilde jāvada tā, lai kaut kādu labumu iegūtu arī sabiedrība. Cilvēkam sods jāizcieš ne tikai cietumā, bet arī sabiedrībai lietderīgos darbos,” valsts nostādnes pauž G. Albergs.
Jāpanāk abpusēja vienošanās
“Soda piemērošanai nekad nedrīkst būr atriebīgs raksturs. Tam jābūt adekvātam ar noziedzīgās darbības nodarījumu. Sodi ar brīvības atņemšanu noteikti būs, bet daudzu likumpārkāpumu gadījumos var piemērot alternatīvos sodus, kas nav saistīti ar reālu brīvības atņemšanu,” uzskata G. Albergs. Līdz 2007. gadam pilnībā jāizveido Valkas rajona probācijas dienests, kur darbosies 10 cilvēki. Katram būs savi uzdevumi un darbošanās lauks. Svarīgs kļūs izlīguma process starp cietušo un vaininieku. Pašlaik Latvijā tas vēl nav aktuāli, bet citās valstīs, īpaši Kanādā, no kuras prakses mācās Latvija, izlīgums starp likuma pārkāpēju un cietušo ir plaši pielietots.
Jānovērš atkārtoti likumpārkāpumi
Jautāts par bijušo ieslodzīto attieksmi pret probācijas dienestu, G. Albergs teic, ka tā ir dažāda, — gadās sastapties ar cilvēkiem, kuri tiesāti septiņas un vairāk reizes, bet vēlas pozitīvi mainīties. “Dažkārt ar viņiem ir vieglāk strādāt nekā ar noziedzniekiem iesācējiem. Ja no pretējās puses jūtama pretimnākšana, tad vienmēr iespējams rast optimālus problēmu risināšanas veidus,” nešaubās dienesta vadītājs. G. Albergs uzskata, ka nozīmīgs ir pārrunu process ar visiem klientiem. Protams, nav viegli sarunāties ar cilvēku, kurš pusi mūža ir nosēdējis cietumā, bet dienesta darbiniekiem tas būs jādara.
Pārsvarā cietumā atkārtoti nonāk tie cilvēki, kuri pēc soda izciešanas diemžēl nav varējuši atrast savu vietu sabiedrībā.
“Mūsu pamatuzdevums ir novērst atkārtotu likumpārkāpumu izdarīšanu, tālab darbojamies arī ar sociālās uzvedības korekcijas programmām, piemēram, atkarību novēršanas un citām normālām dzīvesveidu rosinošām programmām,” stāsta G. Albergs.
