Vēl pirms vairākiem mēnešiem smilteniete Agita bija nomākta un sevī noslēgta. Mājas darbi sievietei radīja prieku, bet aiziet līdz pilsētas centram un veikalam sevi bija jāpiespiež, tas šķita kā apgrūtinājums un raisīja vēl lielāku nepatiku. Šobrīd Agita, līdzīgi kā vēl citi Smiltenes novada iedzīvotāji, ir uzdrošinājusies iziet ārpus mājas un, saņemot profesionāļu konsultācijas, atguvusi dzīvesprieku un ticību saviem spēkiem.
Agita ir viena no Smiltenes novada domes īstenotā projekta “Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai Smiltenes novadā” aktivitātes personām ar īpašām vajadzībām un viņu ģimenes locekļiem dalībniecēm. Piecu nedēļu garumā ar grupas dalībniekiem strādā psihologs, mūzikas pedagogs un fizioterapeits. Uz papīra šīs aktivitātes mērķis ir veicināt invalīdu un viņu ģimenes locekļu integrāciju sabiedrībā, vietējā kopienā. Svarīgi ir uzlabot šo cilvēku dzīves kvalitāti, veicināt iespējas dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, lai ikviens sabiedrības loceklis justos labi un līdzvērtīgi. Sarunājoties ar nodarbību dalībniekiem, tie “Ziemeļlatvijai” atklāj, ka ieguvumi, iesaistoties projektā, katram personīgi ir devuši vēl vairāk kā sākotnēji domāts. Iespējams, kādam tā tiešām ir tikai iespēja bez maksas apmeklēt nodarbības pie jomas profesionāļiem, bet vairumam tā atkal bija iespēja sajusties patiesi dzīvam, noderīgam un apzināties, ka neesi viens ar savām problēmām.
Sākumā svarīgākais
ir iziet ārpus mājas
Šonedēļ Smiltenes novada bērnu un ģimenes atbalsta centrā notika šīs grupas pirmspēdējās nodarbības. Vienā no telpām ar novada iedzīvotājiem strādāja psiholoģe Dace Gailīte. Tā bija grupu nodarbība, kurā visas klātesošās dalībnieces jutās pacilātas un iedvesmotas, bija atvērtas, neiebilstot arī pret “Ziemeļlatvijas” klātbūtni. Vēl jo vairāk, sievietes bija gatavas dalīties personiskās atklāsmēs, cik daudz viņām nozīmē psihologa konsultācijas un socializēšanās.
“Esmu no Variņiem. Man ir invaliditātes grupa, tā kā laukos nav plašas darba iespējas, ikdienā dzīvoju pa māju. Vīrs pa dienām strādā, tāpēc lielāko dienas daļu pavadu viena. Par daudz biju noslēgusies sevī, bet vēlme satikties un komunicēt ar citiem manī bija. Sapratu, ka mājās sēdēšana ietekmē arī garastāvokli. Par šādām nodarbībām biju dzirdējusi labas atsauksmes gan no māsas Smiltenē, gan paziņām Palsmanē. Grasījos par to vaicāt pagasta sociālajai darbiniecei, bet viņa paguva pirmā mani uzrunāt un uzaicināt iesaistīties. Kad visas te kopā satikāmies, izstāstījām katra savu sāpi, kļuva vieglāk, jo sapratu, ka neesmu viena tāda. Psiholoģe Dacīte ir brīnišķīga, viņa mums tik daudz ir devusi un likusi saprast, ka vairāk uzmanības ir jāvelta sev, savām vēlmēm un sapņiem, ko cenšos praktizēt mājās. Es tagad tiešām jūtos ļoti pacilājoši! Vīrs to ir pamanījis. Vairs negribas staigāt tumšā un pelēkā apģērbā, gribas košas krāsas. Paldies par dzīvesprieku un ticību saviem spēkiem, ko atguvu šeit! Mazliet skumji, ka nākamajā nedēļa šis viss beigsies, ceru, ka tomēr būs turpinājums,” laikrakstam stāsta Mārīte no Variņiem.
Psiholoģe D. Gailīte atklāj, ka viņai lielāko gandarījumu rada šo cilvēku sasniegtās pārmaiņas un acīmredzamā izaugsme. “Vienai daļai dalībnieku liels solis uz priekšu bija iznākšana no mājas. Nodarbībās meklējam pozitīvos resursus, labās lietas sevī un apkārtējos, iedrošinām viens otru. Man personīgi pašai ir milzīgs prieks redzēt, kā cilvēki mainās nodarbībās, jo īpaši mērķgrupa, kurā ir cilvēki ar īpašām vajadzībām. Viņi bieži vien veselības problēmu dēļ negribot distancējas no apkārtējiem. Projekts ir vērtīgs ar to, ka cilvēks nav viens, ka bez viņa ir vēl kāds tāds pats. Svarīgi ir viest uzticību un pārliecību, ka tas, kas ar tevi notiek, tu drīksti par to runāt, dalīties ar emocijām. Par to nav jākaunas un jābaidās. Sociālā darbiniece Anita Šteinberga ir ieguldījusi milzīgu darbu, lai šos cilvēkus dabūtu ārā no mājas. Tālāk mūsu, speciālistu, uzdevums bija dot sajūtu, ka katrs no dalībniekiem ir interesants un svarīgs, kā tas arī ir. Tāpēc gribu novēlēt grupas dalībniekiem, lai vismaz to, ko ieguvuši šeit, zināmu drošību un uzticēšanos, prieka sajūtu par to, ka var būt tāds, kāds ir, nepazaudētu turpmākajā dzīvē,” teic psiholoģe.
Projekta “Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai Smiltenes novadā” dalībniece Agita pateicībā par iegūtajām zināšanām, iedvesmu un speciālistu iedrošinājumu, uz Smiltenes novada bērnu un ģimenes atbalsta centru līdzi bija paņēmusi noadītās zeķes, cimdus un cepurītes. Tos sieviete dāvina centram, jo tic, ka adījumi sasildīs tos bērnus un pieaugušos, kam tas visvairāk nepieciešams. “Adīt man ļoti patīk, bet bērni un mazbērni jau sen ir apadīti. No malas jau neviens nepirka, tāpēc tagad jūtos laimīga, ka varēju īstenot to šādi. Bērni pat uzslavēja!” noderīga un priecīga jūtas Agita.
Misija – strādāt
ar katru personīgi
Pavisam citā telpā notiek mūzikas terapija pasniedzējas Liesmas Lores vadībā. Uz to otrdien bija ieradies Valts no Grundzāles pagasta. Puisis kopš bērnības ir ratiņkrēslā. Ja kājās nav spēka, tad mīlestība pret mūziku kļūst aizvien spēcīgāka. “Jau augustā apmeklējām psihologa, fizioterapeita un mūzikas terapijas nodarbības, ko mums piedāvāja Sociālais dienests. Valts katru nedēļu īpaši gaidīja mūzikas terapiju, jo viņam patīk dziedāt. Mājās klausās radio un dzied līdzi. Esmu priecīga, ka mums to visu ir iespēja vēlreiz apmeklēt bez maksas, jo nevarētu atļauties privāti tik daudz speciālistu. Valts jau gadu kā neiet skolā, jo viņam ir 22 gadi, tāpēc ikdienā pietrūka aktivitāšu. Man kā mammai ir gandarījums redzēt, cik daudz dēlam šis viss nozīmē, jo cik var sēdēt istabā un skatīties televizoru, gribas būt kustībā. Mēs būtu vēl laimīgāki, ja Smiltenes novadā būtu dienas centrs cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, bet pagaidām šādas iespējas nav,” stāsta Valta mamma Ineta.
Ar mūzikas terapijas palīdzību ir iespējams uzlabot ne vien dzīves kvalitāti cilvēkiem ar dažādām saslimšanām, bet arī stimulēt valodas attīstību, dialogu veidošanu un motoriskās koordinācijas spējas, veicināt ātrāku fizisko un psihisko attīstību, uzlabot komunikācijas spējas un attīstīt ķermeņa un identitātes apzināšanos. Mūzikas nodarbību pasniedzēja L. Lore atzīst, ka nodarbības bagātina arī viņu pašu: “Esmu mūzikas pedagoģe ar trīsdesmit gadu darba stāžu un, strādājot skolā, nereti man likās, ka mūzika nedod to rezultātu, ko tajā var sasniegt, jo ir noteikti standarti, programmas, pie kurām jāpieturas. Drīzāk tas bērnos raisīja nepatiku. Te ar mūzikas terapiju cilvēks iepazīst sevi, citus, emocionālo stāvokli. Viņu acis mirdz, vairs nav problēmu, kas iepriekš šķita šausmīgas un smagas. Pēc nodarbībām redzu, cik daudz tās ir devušas cilvēkiem ar dažādām saslimšanām. Darot šo darbu, jūtos gandarīta, ko skolā varbūt tik ļoti neizjutu, jo jebkurā brīdī kāds varēja atsēdināt ar savu rīcību. Lai arī šis ir smags darbs, jūtos uzlādēta, palīdzot līdzcilvēkiem.”
L. Lore uzskata, ka Sociālā dienesta misijai ir jābūt tādai, kas nevis izsniedz pabalstus, bet strādā personīgi ar šiem cilvēkiem, liekot viņiem būt vajadzīgiem. “Tas ir galvenais mērķis. Protams, īpašos gadījumos arī pabalsts ir nepieciešams un noderīgs, bet bieži vien visvairāk pietrūkst emocionālā atbalsta,” saka mūzikas terapijas pasniedzēja.
Izaicinājumi un ieguldītais darbs rada gandarījumu un rezultātu
Vairākums projekta “Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai Smiltenes novadā” aktivitāšu ir saistītas ar Smiltenes novada Sociālā dienesta mērķgrupām. Sociālā dienesta vadītāja Inta Siliņa atzīst, ka viens no lielākajiem izaicinājumiem šajā projektā bija uzrunāt cilvēkus iesaistīties veselības veicināšanas aktivitātēs, tas attiecas ne tikai uz personām ar īpašām vajadzībām, bet arī citiem novada iedzīvotājiem, kuri ikdienā ir krietni aktīvāki. Citreiz labi strādā informatīva reklāma, bet šajā gadījumā sociālie darbinieki potenciālos dalībniekus uzrunāja un uzaicināja personīgi, turklāt cilvēkiem ar īpašām vajadzībām piedāvājot arī transporta pakalpojumus nokļūšanai uz pasākumu.
Šobrīd situācija ir mainījusies. “Visi, kas ir apmeklējuši kādu no aktivitātēm kaut vienu reizi, vairs nav jāpārliecina. Tie ir kļuvuši par mūsu aktīvākajiem dalībniekiem un allaž jautā, kad būs kāda jauna aktivitāte. Viņi savā ziņā kļuvuši par mūsu palīgiem, kas nes šo informāciju tālāk, piesaistot aizvien jaunus klientus. Priecājos dzirdēt, ka viņiem šie pakalpojumi ir noderējuši un tagad noder viņu paziņām vai radiniekiem. Tas mums ir ieskrējiena palīgs tām aktivitātēm, kas plānojas deinstitualizācijas projekta ietvaros, kur arī tiks attīstīti jauni sociālie pakalpojumi (grupu dzīvokļi 16 vietām, dienas atbalsta centrs personām ar garīga rakstura traucējumiem 34 vietām, specializētās darbnīcas personām ar garīga rakstura traucējumiem 24 vietām, rehabilitācijas centrs, kuru apmeklēs gan ar garīgā rakstura, gan bērni ar funkcionāliem traucējumiem. Dienas centrs bērniem ar īpašām vajadzībām. Tiks būvētas divas jaunas ēkas, ģimeniskai videi pietuvināts pakalpojums – red.). Tur mums sākotnēji arī bija līdzīga baža, ka radīsim pakalpojumus, bet nebūs cilvēku, kas tos izmantotu. Vairs par to nav jāsatraucas. Ļoti veiksmīgs starts mūsu nākotnes aktivitātēm ir šis veselības veicināšanas projekts, kur liels paldies Anitai Šteinbergai, kura rakstīja šo projektu, tajā iekļaujot daudzas aktivitātes Sociālā dienesta mērķa grupām. Tas radīja drošu sajūtu, ka mūsu nākotnes pakalpojumi būs pieprasīti, tiks izmantoti un labi novērtēti,” saka Sociālā dienesta vadītāja I. Siliņa.
Nodarbības personām ar īpašām vajadzībām un viņu ģimenes locekļiem ir tikai viena no nedaudzajām projekta aktivitātēm. Smiltenes novada iedzīvotāji tiek iesaistīti arī bezmaksas nūjošanas un jogas nodarbībās, notiek veselīga uztura meistardarbnīcas riska grupu ģimenēm, vecākiem cilvēkiem, skolēniem, vingrošana bērniem pie fizioterapeita, psihologa un narkologa konsultācijas bērniem un vecākiem, nometnes bērniem ar īpašām vajadzībām, izglītojoša lekcijas un vēl citi pasākumi, kas turpināsies arī 2019. gadā. Jāpiebilst, ka šobrīd veselības veicināšanas projektā ir iesaistījušies 1700 novada iedzīvotāju.
Sociālā dienestā atzīst, ka īstenotais projekts arī sociālos darbiniekus dara laimīgākus un priecīgākus. “Šī darba daļa ir vērtīga, jo varam dot iedzīvotājiem to, kas viņiem pašiem ļoti patīk un interesē, nevis tikai to, kas atbilst Ministru kabineta un Saistošo noteikumu saturam. Tā ir iespēja klientus iepazīt no pavisam citas puses, kā arī viņiem ir iespēja labāk iepazīt mūs. Ikdienā nesatiekam visas ģimenes, pensionārus vai cilvēkus ar īpašām vajadzībām, šeit to ir iespēja izdarīt un redzēt, cik personisks un noderīgs ir guvums,” saka I. Siliņa.
