Pagājušajā nedēļā Rīgā, Nacionālajā lietišķo sporta veidu skolā Kleistos, risinājās Pasaules kausa Centrāleiropas zonas posma izcīņas sacensības jāšanas sportā šķēršļu pārvarēšanā.
Pagājušajā nedēļā Rīgā, Nacionālajā lietišķo sporta veidu skolā Kleistos, risinājās Pasaules kausa Centrāleiropas zonas posma izcīņas sacensības jāšanas sportā šķēršļu pārvarēšanā.
Līdztekus pasaules augstas klases sportistiem sacensībās startēja arī smilteniete Lita Cipruse ar zirgu Arbata. “Lai iekļūtu šāda mēroga sacensībās, sportistam un zirgam jāsasniedz meistarība un jābūt attiecīgai kvalifikācijai. Zirgam jāpārvar vismaz 1,30 metru augsti šķēršļi,” paskaidro zemnieku saimniecības “Žubītes” īpašnieks un Arbatas saimnieks Uģis Grants.
Šobrīd no visām Valkas rajona zirgaudzēšanas saimniecībām tiesības piedalīties šāda līmeņa sporta sacensībās ir izcīnījusi tikai “Žubītes”. “Jāšanas sports ir viens no dārgākajiem sporta veidiem, tāpēc ir gandarījums, ka mēs ar saviem pieticīgajiem līdzekļiem varam sacensties ar sportistiem, kuru rīcībā ir liela nauda,” secina U. Grants.
Smiltenes pusē ir senas jāšanas sporta tradīcijas, tomēr šobrīd palikuši tikai nedaudzi sportisti, kas startē Latvijas Jātnieku federācijas organizētajās sacensībās. U. Grants domā, ka pārtrūkusi saikne, kas šim sporta veidam piepulcēja jaunos sportistus. Savulaik viņus sagatavoja Smiltenes tehnikumā.
Lai varētu nodarboties ar jāšanas sportu, kā jebkurā sporta veidā, ir nepieciešama materiāli tehniskā bāze. Tas prasa ieguldīt līdzekļus. Protams, jābūt arī labam zirgam un jātniekam. Tikai šos trīs komponentus summējot, var gaidīt rezultātus.
“Tagad daudzi cilvēki sāk iegādāties zirgus,” novērojis U. Grants. Šobrīd sacensībās iesācēju grupās ir daudz dalībnieku — startē 50 līdz 60 jauno jātnieku, vairums meitenes. Vēlāk daudzi atkrīt, bet līdz virsotnei tiek tikai paši uzcītīgākie. Vērojot pasaules ranga sacensības, var redzēt, ka pārsvarā ar šo sporta veidu nodarbojas vīrieši.
“Žubīšu” saimnieks atzīst, ka šī nodarbe saimniecībai peļņu nenes, bat sniedz gandarījumu, jo iespējams pierādīt, ka var gūt panākumus.
Ar “Žubīšu” zirgu Arbatu jau otro gadu jāj Lita Cipruse, viena no Valkas rajona pieredzes bagātākajām sportistēm. Otro gadu viņa ar šo zirgu piedalās arī Pasaules kausa izcīņas sacensībās. “Ar jāšanas sportu nodarbojos jau 17 gadu,” stāsta L. Cipruse. Viņai pašai pieder desmit zirgi. Pagājušajā nedēļā uz Kleistiem viņa bija paņēmusi arī savu zirgu, bet starts neesot izdevies, jo dzīvnieks guvis traumu.
“Ar Uģi Grantu mums izveidojusies ļoti laba sadarbība. Viņš ir šā sporta veida entuziasts. Uģis piedāvāja man jāt ar Arbatu. Tas ir ļoti labs, perspektīvs zirgs,” vērtē L. Cipruse.
Vaicāta, cik laika Lita atvēl nodarbei ar jāšanas sportu, viņa atbild, ka brīva laika neatliek ne ģimenei, ne arī kam citam.
Viņa secina, ka ar saviem līdzekļiem nekad nevarētu attīstīt šo vaļasprieku, tāpēc jāpateicas brālim, kura uzņēmums sniedz atbalstu. “Izdevumi ir lieli, un nav zināms, vai dabūšu tos atpakaļ,” secina Lita. “Tā ir sirdslieta, bez kuras nevaru.”
Aizraušanās, kas šobrīd pāraugusi meistarībā, smiltenietei sākusies agrā bērnībā, kad viņas lauku saimniecībā bijis zirgs.
Daudzas meitenes bērnībā sāk nodarboties ar jāšanas sportu, bet vēlāk pārtrauc, jo pietrūkst uzņēmības. “Man tas bija ļoti svarīgi. Visu laiku esmu sapņojusi piedalīties sacensībās. Varbūt citiem vienkārši pietrūkst izturības. Uzņēmība vajadzīga milzīga, lai turpinātu nodarboties arī ziemā, aukstajā laikā, sliktos laika apstākļos,” saka sportiste.
Jāšanas sportā zirgs un sportists darbojas tandēmā. “Tas nav vienkārši,” piekrīt Lita. Lai sacensībās varētu labi nostartēt, ar zirgu cītīgi jāstrādā visu ziemu. Var, protams, arī paveikties, bet jāatceras, ka arī zirgs ir personība. “Ļoti liela! Tas nav kā spēlēt bumbu vai braukt ar mašīnu, kas ir nedzīva. Zirgam arī ir svarīgs noskaņojums, veselība. Šeit jau ir divas būtnes,” paskaidro Lita.
Vai, ierodoties no rīta uz treniņu, var redzēt dzīvnieka noskaņojumu? “Protams. Ja zirgam nav apetītes, viņš slikti jūtas, ir saguris, tad par viņu jāparūpējas. Ja zirgs, izlaižot aplokā spārdās un lēkā, tad ir vislielākais prieks, jo viņš tiešām jūtas labi,” stāsta sportiste. Ir arī gadījumi, kad sportists ar zirgu nevar sastrādāties. Lita uzskata, ka zirgam un cilvēkam jābūt pārim. Viņai mīlulis ir desmit gadus vecs ērzelis, kuru pati izaudzinājusi no kumeļa vecuma. Ar viņu esot prieks piedalīties sacensībās. Arī Arbata esot ļoti jauka, ar viņu labi varot saprasties.
Vaicāta par balto sapni sportistes karjerā, Lita bez vilcināšanās atbild — olimpiskās spēles. “Tas ir sapnis, bet nav nereāls. Protams, tie ir milzīgi līdzekļi, darbs. Nezinu, vai man tas izdosies, bet katru gadu man mērķis ir Pasaules kauss, tajā labi startēt. Šogad vairākkārt esmu piedalījusies sacensībās Igaunijā,” saka smilteniete.
Kāpēc jāšanas sportā dominē vīrieši? “Šajā sporta veidā noteicošais nav spēks, bet gan izjūtas,” pasmaida Lita. Sievietēm sportiskajā karjerā korekcijas ievieš ģimene, bērni. Jārēķinās, ka šis sporta veids paņem visu laiku: visu dienu no rīta līdz vakaram un dažreiz gadās, ka vēl ilgāk.
Lita tomēr nevar nosaukt nevienu citu nodarbošanos, kas viņai varētu nomainīt līdzšinējo aizraušanos. “Tādas nav, es nevaru neko citu iedomāties,” vērtē Lita.
