Pēc Smiltenes tūrisma informācijas centra apkopotās statistikas, pērn daudzu smilteniešu individuālo ceļojumu topa līdere bija Sāremā jeb Sāmsala Igaunijā.
Pēc Smiltenes tūrisma informācijas centra apkopotās statistikas, pērn daudzu smilteniešu individuālo ceļojumu topa līdere bija Sāremā jeb Sāmsala Igaunijā.
Šovasar to nomainījusi Lietuva un Latgale.
Latvijas apceļošana piesaista gan tāpēc, ka aizbraukt uz ārzemēm daudzām ģimenēm nav iespējams lielo izmaksu dēļ, gan arī tālab, ka tepat Latvijā ir daudz skaistu vietu, ko redzēt. Turklāt, pašu valstī attīstoties lauku tūrismam, ceļošanai ir komfortabli apstākļi. Tiek atvērtas jaunas viesu mājas, kempingi, vietas aktīvai atpūtai un izklaidei.
Veids, kā jauki pavadīt brīvdienas
“Tīri ezeri, skaista daba, Daugava, jauni viesu nami, salīdzinoši mazāk apgūts novads,” uz jautājumu, kāpēc maršrutu topā ir Latgale, nevis Zemgale, Kurzeme vai Vidzeme, savu viedokli izteic Smiltenes domes tūrisma speciāliste Dagnija Kalniņa.
Tikko no divu dienu ceļojuma uz Latgali atgriezās kārtējais smilteniešu pulciņš. Maršrutu ceļotāji sastādīja paši, vadoties pēc Latgales tūrisma kartes un citiem tūrisma materiāliem, un divās dienās mēroja aptuveni 800 kilometru.
“Vispirms Latgale piesaista ar daudzajiem ezeriem, Daugavas lokiem un kalniem. Šis novads gan vēl nav tik sakopts kā Vidzeme. Redzējām daudz mazu saimniecību, kur lauku darbus vēl strādā ar zirgiem,” iespaidos dalās viens no ceļotāju pulciņa Gunārs Auders. Latgalē ir pietiekami daudz vidzemniekiem interesantu dabas, vēstures un arhitektūras apskates objektu. Tie atgādina arī par senās Latgales saistību ar Poliju un Krieviju.
Latgalē ceļojuma putekļus var noskalot labiekārtotās peldvietās Daugavā un daudzajos ezeros. Nakšņošanai un ēšanai katrs var izvēlēties sev vēlamāko vietu, jo tūrisma serviss Latgalē attīstās.
“Ja cilvēki grib brīvdienās jauki pavadīt laiku un apskatīt zilo ezeru zemi Latgali, tad divu dienu ekskursijai var izstrādāt mūsējam līdzīgu maršrutu,” iesaka Gunārs.
Stikla pūtēji, cietoksnis un Rotko muzejs
Lai sasniegtu pirmo apskates vietu Līvānus, ceļā var doties caur Vecpiebalgu, kur šobrīd skaisti zied ūdensrozes, tad — caur Madonas un Jēkabpils rajonu. Līvānos viens no ievērības cienīgiem apskates objektiem ir stikla muzejs ar 5000 eksponātiem no Līvānu stikla fabrikas pirmsākumiem (1887. gads) līdz mūsdienām. Ir iespējams vērot stikla pūšanas procesu. Blakus veikaliņā pārdod stikla rūpnīcas jaunākos izstrādājumus.
Dodoties tālāk pa Rīgas – Daugavpils šoseju gar Daugavas krastu, ceļa malā ir Jersikas pareizticīgo baznīca. Šis dievnams ir unikāls, jo veidots no saliekamām dzelzs konstrukcijām. Tās gatavotas 19. gadsimta sākumā Ukrainā, Odesā.
Var arī aizbraukt uz Nīcgales Lielo akmeni, kas ir Latvijā lielākais laukakmens. Tas atrodas aptuveni piecus kilometrus no šosejas.
Nākamā pieturas vieta — Daugavpils. Jau iebraucot pilsētā, redzami seni nocietinājumi un biezi mūri. Tas ir vienīgais gandrīz bez izmaiņām saglabājies 19. gadsimta pirmās puses cietokšņa paraugs Baltijā. Vienā no Daugavpils cietokšņa ēkām atvērta novadnieka pasaulslavenā mākslinieka Marko Rotko piemiņas zāle. M. Rotko piedzima Daugavpilī 1903. gadā. Vēlāk ģimene emigrēja uz ASV, kur M. Rotko pievērsās glezniecībai, sasniedzot pasaulē atzīta abstrakcionista – ekspresionista slavu.
Daugavpils ir arī piemērota vieta, kur ceļotājiem paēst pusdienas, pirms doties tālāk uz Daugavas lokiem.
Dziļākais un mistiskākais ezers
Netālu no Daugavpils, pie Naujenes, tūristus priecē skaists dabas parks “Daugavas loki” ar labiekārtotām dabas takām. Parku izveidoja 1990. gadā, lai saglabātu unikālās, savdabīgās Daugavas vidusteces senielejas ainavas. Raksturīgākā īpatnība tur ir lieli Daugavas līkumi, kuru garums sasniedz četrus līdz sešus kilometrus. Līkumu krastos izveidojušās stāvas, augstas kraujas. Iespaidīgs skats no putna lidojuma augstuma uz Daugavas lokiem paveras no Vasargelišku skatu torņa.
Netālu Daugavas krastā atrodas Naujenes pilskalns, 13. gadsimta pilsdrupas un Dinaburgas viduslaiku pils miniatūrs makets.
Ja gribas gūt ieskatu Latgales sadzīvē, jādodas vēl uz priekšu gar Daugavas lokiem līdz Slutišku sādžai. Tas ir etnogrāfisks brīvdabas muzejs, kurš vēsta par vietējo iedzīvotāju vecticībnieku sadzīves tradīcijām. Sādžas ēkas ar apdarinātiem logiem un ažūrām jeb smalkām, mākslinieciski darinātām fasādēm ir kultūras piemineklis. Pašu vecticībnieku to tradicionālajos tērpos (melnos apmetņos) sādžā gan neesot.
Smilteniešu tālakajā mašrutā iekļauta Krāslava. Latgales mazpilsētiņa piesaista ar dažādās krāsās (zilā, zaļā un citās) krāsotu vecu koka namiņu apbūvi un grāfu Plāteru muižas pili un parku. Pilsētas tuvumā atrodas Šokolādes kalns ar tumšu, šokolādei līdzīgu mālu.
Tūristiem, it īpaši makšķerniekiem un peldētmīļiem, lieliska atpūtas vieta ir pats Krāslavas rajons. Tajā atrodas 273 ezeri, arī Latvijā un pat visā Baltijā dziļākais Dridzis (63,1 metrs) un ar salām Latvijā bagātākais Ežezers (36 īstas salas.) Taču visnoslēpumainākais ezers ne vien Krāslavas rajonā, bet varbūt pat visā Latvijā ir Velnezers jeb Čertoks. Tas atrodas netālu no Aglonas un netālu no autoceļa Aglona – Krāslava.
Šo nelielo, dziļo, par unikālu atzīto ezeru meža vidū jau no senatnes apvij baisas leģendas un nostāsti par ezera vilinājuma spēku. Ūdens krāsa ezerā ir savdabīgi zilganzaļa. Čertoka krasti ir spocīgi klusi. Tajos nedzied putni. Ezerā ir ļoti maz ūdensaugu un zivju. Vietējie iedzīvotāji Čertoka krastos uzturas nelabprāt, taču tūristi ierodoties bariem. Tad nu viņi tiekot brīdināti ezerā nepeldēties un krastos necelt teltis. Viens nostāsts par Velnezeru vēsta, ka ūdenskrātuve cēlusies no kāda kosmiska objekta un tās centrā esot milzīgs atvars, kura dziļumu nevienam neesot izdevies noteikt.
No Sauleskalna uz Mākoņkalnu
Gunārs iesaka tūristiem naktsmītni pēc pirmās ceļojuma dienas izvēlēties Sauleskalna apkārtnē. No kalna paveras lieliska Latgales augstienes panorāma ar daudziem ezeriem. 211 metru augstā kalna pakājē atrodas Dridža ezers. Ceļotāji tuvumā var meklēt kempingus un atpūtas mājas vai arī nakšņot savās teltīs.
Otrajā ceļojuma dienā Latgales izzināšanu smiltenieši iesāka ar Aglonas bazilikas (1768. – 1800. gads) apskati. Tā ir nozīmīgākā katoļu svētceļojumu vieta Latvijā un starptautiskas nozīmes svētvieta Egles ezera krastā, kura ik gadu 14. un 15. augustā (Sv. Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkos) pulcina desmitiem tūkstošu svētceļnieku no visas Austrumeiropas. Baznīcas lepnums ir “Aglonas Dievmāte” — altārglezna, kurai tiek piedēvētas brīnumdarītājas spējas. Līdzās baznīcai atrodas 1699. gadā dibināta klostera ēka un svētavots.
Atpakaļceļu uz mājām var mērot caur Dagdu un tālāk — gar Rāznas ezeru. Aptuveni divus kilometrus no tā atrodas Mākoņkalns (248 metri), no kura paveras ļoti skaists skats uz Rāznas ezeru — otru lielāko ezeru Latvijā ar daudzām labiekārtotām peldvietām. No kalna ezera otrā krastā saskatāms plašsaziņas līdzekļos saistībā ar Einaru Repši aprakstītais Rāznas atpūtas komplekss.
Nākamā pieturas vieta ir Rēzekne. Pilsētas lepnums ir piemineklis “Vienoti Latvijai” — bronzā lieta jaunavas skulptūra ar krustu rokā, tautā saukta par “Latgales Māru”. Piemineklis simbolizē 1920. gadā no boļševiku varas atbrīvotās Latgales brīvības alkas un vienotību ar citiem Latvijas novadiem. 1940. un 1950. gadā padomju vara pieminekli nogāza. Tā tālākais liktenis nav zināms. Pašlaik redzamo, pēc iepriekšējā metiem veidoto pieminekli atklāja 1992. gadā.
Tūristi, kuriem patīk keramika, Rēzeknē var iegriezties arī kādā no slaveno Latgales keramiķu darbnīcām.
Mājupceļā var piestāt Latvijā lielākā ezera Lubāna krastos, kur ir puntu vērotāju paradīze. Ezera apkārtnē mājo vairāk nekā 220 sugu putni, bet pavasaros un rudeņos tur apmetas tūkstošiem gājputnu.
Ja līdz vakaram vēl ir tālu, var apskatīt Balvus (tur ir interesants Lāča dārzs — vienkopus savākti lieli laukakmeņi) un 19. gadsimta vidū celto Stāmerienas pili, kas tiek uzskatīta par vienu no sava laika spožākajiem franču neorenesanses stila paraugiem Latvijā.
Maršruta izvēle — tūristu improvizācija
Aprakstītais maršruts ir tikai viens no variantiem Latgales apceļošanai.
Šā novada tūrisma karte vien piedāvā četrus maršrutus, no kuriem viens pat oficiāli sākas Smiltenē.
Gunārs iesaka pirms ceļojuma sazināties ar nolūkoto naktsmītni un noskaidrot, vai tur ir brīvas vietas. Latgale kļūst arvien populārāka ceļojumu vieta, it īpaši vasaras nedēļu nogalēs.
Daži tūrisma materiāli par Latgali pieejami arī Smiltenes TIC.
Smilteniešiem ceļojumā noderēja Latgales tūrisma karte un apjomīgs izdevums “Latvijas ceļvedis”, kurā ir kartes un informācija par apskates objektiem, naktsmītnēm un citām tūristiem vajadzīgām vietām.
