Sestdien koncertā Smiltenes pilsētas kultūras centrā sevi novadniekiem parādīja jauna, tikai šovasar dibināta grupa “Genè Kruppa”, kurā muzicē trīs jaunieši, Smiltenes skolu absolventi Daniēls Groza, Tīna Tilčika un Oskars Liukis.
“Esam Rīgas grupa ar saknēm Smiltenē,” rezumē Oskars, kurš ikdienā strādā galvaspilsētā par programmētāju. Tīnas darba vieta ir radio “Capital FM”. Daniēls studē Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā un strādā Smiltenes mūzikas skolā, tās audzēkņiem mācot sitaminstrumentu spēli.
Vai ziedu laiki pagājuši?Aizvadītajā sestdienā “Genè Kruppa” (grupa šādi nosaukta par godu slavenam Amerikas sitaminstrumentu virtuozam) uzstājās vien trešo reizi savas pagaidām īsās pastāvēšanas laikā un pirmos divus koncertus bija sniehusi Rīgas klubos. Jaunieši palikuši uzticīgi alternatīvās mūzikas žanram, ko iepriekš pārstāvēja, spēlējot citās grupās. “Mums pašiem patīk tas, ko darām. Jau kādu laiku domājām spēlēt trijatā. Agrāk bijām kopā spēlējuši. Visi esam labi draugi,” stāsta Oskars.“Genè Kruppa” sestdien kopā ar vēl citām četrām grupām uzstājās alternatīvās mūzikas neformālās apvienības “Smiltene Alternative” rīkotajā atmosfēriskās mūzikas koncertā, kas notika Smiltenes kultūras centra lielajā zālē. Tajā spēlēja arī grupas “Meklējot Idejas Esamību Rodas Sapratne” un “Illa” no Liepājas, un “Aon” un “Elkupe” no Rīgas. “Tā ir pārdomu jeb meditatīvā mūzika, neraugoties uz ģitāru smagnējo skanējumu. Visas grupas, izņemot mūsu, kurai ir vokāls, atskaņo instrumentālo mūziku,” koncertā dzirdamos mūzikas žanrus raksturo Daniēls Groza, kurš pārstāv arī “Smiltene Alternative”.“Ziemeļlatvija” novēroja, ka uz koncertu ieradās samērā maz jauniešu. Tas aktualizē jautājumu, vai alternatīvās mūzikas (specifiska mūzikas žanra) ziedu laiki Smiltenē ir pagājuši, salīdzinot ar aptuveni septiņus gadus vecu pagātni. Viedokļi ir dažādi.Koncertu sestdien klausījās arī smiltenietis students Emīls Kalējs, kurš uzskata, ka Daniēlam un viņa domubiedriem arī turpmāk Smiltenē jārīko alternatīvās mūzikas koncerti.“Ja, piemēram, šajā koncertā uzstātos “Ghettozloba”, kas šovakar spēlē Valmierā, tad šeit būtu pilns ar cilvēkiem. Tagad te ir tendence uz eksperimentālo mūziku, un kā nu kuru cilvēku tā parauj. Taču nevar aizmirst mazāk populārus māksliniekus, kas arī ir alternatīvā sastāvdaļa. Alternatīvās mūzikas vērtība ir tā, ka šī mūzika ir dzīva. Viss nāk no pašu rokām un instrumentiem, nav elektronisks. Mūzika aizrauj ar sparu, ritmu,” sestdien “Ziemeļlatvijai” stāstīja Emīls.Viņš pats trīs gadus bija izlaidis “Smiltene Alternative” pasākumus, un sestdien notikušo koncertu raksturo kā veterānu atgriešanās dienu. Pasākumā jaunietis sastapis cilvēkus, kuri nāca uz alternatīvās mūzikas koncertiem 2009. un 2010. gadā.
Nesakrīt ar vairākuma gaumiVarbūt tiešām alternatīvās mūzikas laiki Smiltenē pagājuši, un tagad ir cita paaudze, kas gaida ko citu, atbildot uz “Ziemeļlatvijas” jautājumu par mazo apmeklētāju skaitu, savukārt spriež smiltenietis students Mārtiņš Locs, kurš arī pats muzicē alternatīvās mūzikas žanrā. Viņš nācis uz koncertu galvenokārt tāpēc, lai dzirdētu grupu “Genè Kruppa”. “Baigi labi. Man patika,” atzīst Mārtiņš.Labi iespaidi par šo grupu ir arī Emīlam Kalējam. “Dzirdēju viņus pirmo reizi, kā saņemot iesaiņotu dāvanu un nezinot, kas tajā iekšā. No sākuma likās, ka uzstāšanās būs mierīgās noskaņās, bet bija spriedze. Patika,” vērtē Emīls.Sestdien notikušais koncerts organizatoriem tomēr gribot negribot liek aizdomāties, kā un cik bieži turpmāk Smiltenē popularizēt alternatīvo mūziku, jo bija arī vīlušies klausītāji gan dzirdētās mūzikas, gan garo paužu dēļ. Pagāja gana daudz minūšu, kamēr viena grupa nomainīja citu, jo vajadzēja uzstādīt un noskaņot savu aparatūru, un starplaikā publikai nebija, ko darīt.
