Ceturtdien Smiltenes kultūras un sporta centrā norisinājās vēl nebijis pasākums. Klausītājiem priekšnesumus sniedza kokļu mūzikas festivāla “Saules koka zari” dalībnieki.
Ceturtdien Smiltenes kultūras un sporta centrā norisinājās vēl nebijis pasākums. Klausītājiem priekšnesumus sniedza kokļu mūzikas festivāla “Saules koka zari” dalībnieki.
“Smiltenē notiek festivāla otrais koncerts. Pirmais izskanēja Rietumlatvijā, Talsos,” informē festivāla mākslinieciskā vadītāja Māra Vanaga. Festivāla noslēguma pasākums norisināsies 22. novembrī Jūrmalas mūzikas vidusskolā. Ideja par festivāla rīkošanu radusies tāpēc, ka pēdējos gados kokļu koncertu dzīve un aktivitātes vairāk centrējušās Rīgā. Tāpēc šoreiz tika izvēlēta kāda no Latvijas rietumu un austrumu pilsētām, lai instrumenta radītās melodijas atdotu visas Latvijas iedzīvotājiem un lai vietējie koklētāji varētu muzicēt kopā ar rīdziniekiem.
Katrā koncertā piedalās gan pieredzējuši Rīgas kolektīvi, gan labākie vietējie izpildītāji. Koncertos uzstājas solisti, kuri absolvējuši mūzikas augstskolas, un tādi, kas tikko sāk mācīties kokles spēli.
Smiltenē viesojās arī Latvijā vienīgais kokļu meistars Imants Robežnieks un pastāstīja par jauno kokļu būves centru. Šis projekts sācies pagājušā gada nogalē, bet šovasar centrs ieguva jaunas telpas, kurās šobrīd tiek apmācīti divi mācekļi. Koncertā skanēja pirmā kokle, kuru meistars uzbūvējis kopīgi ar mācekļiem.
Vaicāta, vai kokle izdzīvos šajā tehnikas laikmetā, Māra Vanaga ir pārliecināta, ka noteikti, jo beidzot mācekļiem ir iespēja apgūt šo smalko prasmi un arodu — kokļu būvi.
Ar spēlētājiem ir vēl labāk nekā ar būvētājiem. Rinda pēc instrumentiem ir izveidojusies turpmākajiem pieciem gadiem. Šobrīd Latvijā aktīvi spēlē apmēram 500 cilvēku. Instrumentālajai mūzikai tas ir ļoti daudz.
Vai iemācīties spēlē kokli ir grūti? “Grūti, bet skaisti,” pasmaida M. Vanaga. Kokles spēles prasme dod iespējas muzicēt ansambļos, piedalīties dziesmu svētkos, uzstāties koncertos. Arī kokles skaņā un tembrā ir sava maģija.
Vai koklētāji atšķiras no citu mūzikas instrumentu spēles pratējiem? “Pavisam senos laikos kokle bija sakrāls instruments, kuru spēlēja tikai vīrieši un tikai priesteri. Šo mākslu nodeva tikai zināmiem cilvēkiem, un kurš katrs to nedrīkstēja mācīties. Tagad kokli spēlē gandrīz tikai sievietes un prasmi var apgūt mūzikas skolās, kultūras namos un ansambļos,” salīdzina M. Vanaga. Viņa novērojusi, ka instruments veido īpašu saikni, jo nekad tā nav bijis, ka tam, kas sācis spēlēt, kokle nepatiktu.
Katrai koklei ir sava dvēselīte, un tās ir atšķirīgas. Par to klātesošie varēja pārliecināties koncertā, kuru vadīja muzikoloģe Zane Prēdele. Viņa iepazīstināja klausītājus ar ansambļiem “Kārta” un “Austriņa”, kuriem šogad aprit 25 gadi, un pārējiem mūziķiem, kas sniedza priekšnesumus.
