Uz 2006. gada lielāko notikumu Smiltenē pretendē jaunās bērnudārza ēkas būve.
Uz 2006. gada lielāko notikumu Smiltenē pretendē jaunās bērnudārza ēkas būve.
Taču pilsētā šogad bijuši un 2007. gadā būs arī citi notikumi. Kādi, par to intervijā “Ziemeļlatvijai” stāsta Smiltenes pilsētas domes priekšsēdētājs Ainārs Mežulis.
— Vienmēr gribas, lai aizvadītais gads būtu labāks. Taču nav iemesla teikt, ka Smiltene kopumā 2006. gadā būtu stāvējusi uz vietas vai pat pakāpusies atpakaļ savā attīstībā, — saka A. Mežulis. Pilsētas budžets šobrīd ir sasniedzis trīs miljonus latu un 2007. gadā tiek plānots vēl lielāks. Tas tāpēc, ka Smiltenē ir veiksmīga uzņēmējdarbība un te strādājošie uzņēmēji maksā normālas algas saviem darbiniekiem. Pašvaldības budžeta lielāko daļu veido tieši iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kuru cilvēki maksā no saņemtajām darba algām. Tas arī ir pamats pilsētas attīstībai. Tāpēc paldies visiem uzņēmējiem, kuri dod darba vietas un domā, kā attīstīt tālāk savu ražošanu.
Priecē, ka privātuzņēmēji iesākuši vairākus projektus ģimeņu jeb rindu māju celtniecībā, kas Smiltenē ir ļoti aktuāls jautājums. Pirmo projektu sācis īstenot uzņēmējs Ansis Dzērve. Pilsētas dome pašlaik gatavo izsolei dokumentāciju par vairākiem zemes gabaliem, kuros, pēc pilsētas jaunā attīstības plāna, paredzēta līdzīgu māju celtniecība.
Te jāpiemin, ka 2006. gadā pieņemtais un visās institūcijās apstiprinātais Smiltenes pilsētas attīstības plāns jeb teritorijas plānojums nākamajiem 12 gadiem ir liels atspaids uzņēmējdarbības attīstībai kopumā. Tas ir pamatdokuments, kurš nosaka, ko pilsētā noteiktās robežās drīkst darīt.
— Jau agrāk pašvaldība atzinusi, ka salīdzinoši vairāk līdzekļu no budžeta katru gadu tiek piešķirts izglītībai. Kas šajā jomā noticis 2006. gadā?
— Ir īstenoti vairāki projekti, ieguldot gan valsts, gan pašvaldības finansējumu. Piemēram, pabeigta piebūve pie Centra vidusskolas un Smiltenes mākslas skolas. Izbūvēts trešais stāvs Smiltenes mūzikas skolas ēkā, kur iekšdarbi turpināsies nākamajā gadā. Trīs pakalnu pamatskolā sakārtotas klašu telpas, pabeigti vairāki remonti un iekārtots rotaļu laukums. Ģimnāzijā īstenota pirmā kārta mūsdienīgu, modernu ķīmijas, fizikas, matemātikas un bioloģijas kabinetu iekārtošanā.
Lielākais pašvaldības ieguldījums ir objektā, kura celtniecība Smiltenē atsākusies pēc 17 gadiem. Jau simboliski ielikts otrais pamatakmens bērnudārza ēkas celtniecībai. Esam iesnieguši projektu uz valsts investīcijām, taču šobrīd ēku ceļam paši, ņemot kredītu Valsts kasē. Projektam jābūt pabeigtam līdz nākamā gada Ziemassvētkiem. Pagaidām viss liecina, ka tā arī varētu būt.
Jaunais bērnudārzs šobrīd pašvaldībai ir prioritārais objekts, kuram pakārtoti daudzi citi projekti, kurus vajadzētu īstenot. Tas gan nenozīmē, ka nākamajā gadā nestrādāsim pie citiem projektiem. Ir jāmeklē iespējas, kā tos īstenot un kur rast finansējumu.
— Kādi ir plānotie projekti?
— Valsts investīciju programmā iesniegti projekti par stadiona rekonstrukciju pie Tepera ezera, Centra vidusskolas otrās kārtas piebūvi, ģimnāzijas piebūvi, stadiona izbūvi pie Trīs pakalnu pamatskolas, bibliotēku, taču mums pašiem jāapzinās, ko gribam paveikt pirmkārt. Ir skaidrs, ka visiem projektiem finansējumu nepiešķirs, taču ceram, ka to saņems kaut viens vai divi projekti. Pat tad, ja tā būs daļa no finansējuma, ir jāpriecājas par katru saņemto naudu, kura ir atspaids pilsētas budžetam.
Piemēram, ļoti vajadzīga jau minētā pilsētas stadiona rekonstrukcija. Kopš šis objekts uzbūvēts, tur nav notikuši nekādi rekonstrukcijas vai pilnveidošanas darbi. Sportistiem ir vajadzīga kvalitatīva treniņbāze, lai viņi varētu savā izaugsmē iet uz priekšu. Labus sasniegumus ir uzrādījuši Smiltenes sporta skolas jaunie vieglatlēti un futbolisti. Smiltenes pieaugušo komanda spēlē futbolu valsts pirmajā līgā. Viņiem visiem ir vajadzīga kvalitatīva bāze treniņiem. Viens solis uz priekšu stadiona sakārtošanā ir šogad notikusī tenisa kortu izbūve ar sponsoru atbalstu.
Jau agrāk esmu teicis, ka visu nosaka cilvēciskais faktors. Labi, ka Smiltenē ir sporta entuziasti, ir sporta skola un sporta centrs, kuru vada Guntars Markss, koordinējot visu procesu. Atbalstot šo jomu, pašvaldība iegulda finansējumu dažādos sporta pasākumos. Paldies par finansiālo palīdzību sponsoriem un jauno sportistu vecākiem.
Domājam, ko vēl jaunu bērniem piedāvāt. Šobrīd tas ir skeitparka projekts. Varbūt tā īstenošana neveicas tik strauji, kā jaunieši gribētu. Taču nav tā, ka šodien nolemjam un tūlīt būs. Projekta izstrāde prasa laiku, saskaņošanu un ir darbietilpīgs process. Taču viss notiek. Skeitparka iekārtu iegādei zināmu summu piešķirs uzņēmums “Latvijas finieris”. Arī vietējie uzņēmēji solījuši atbalstu.
— Kas jauns smilteniešus 2007. gadā gaida kultūrā?
— Runājot par kultūru, domāju, ka vilciens pamazām ir iekustējies, un šajā jomā notiek arvien vairāk aktivitāšu. Tikai jautājums, cik daudz cilvēki paši grib redzēt. Tiesa, nevaram atļauties uzaicināt slavenas, pieprasītas grupas un māksliniekus, jo diezin vai daudzi būs spējīgi maksāt dārgi par biļetēm. Nevar kultūru tikai dotēt. Kaut kādā veidā tai arī jāpelna.
Arī kultūrā, tāpat kā sportā, daudz varam paveikt paši un to arī darām. Spilgts apliecinājums ir Māras Lejas deju uzvedums “Sērkociņu pārdevēja”. Visas izrādes Smiltenes kultūras un sporta centrā šogad bija pārpildītas. Tāpat jāturpina nākamajā gadā.
Jau esam domājuši par diviem lieliem pasākumiem — pilsētas svētkiem, kuros būs daudz dažādu aktivitāšu, un Līgosvētkiem. Mums ir izveidojusies laba sadarbība ar Latvijas Nacionālā teātra direktoru Ojāru Rubeni. Līgosvētkos Smiltenē redzēsim šā teātra populāro izrādi “Draudzes bazārs”. Atbalstu pasākumu sponsorēšanā pašvaldībai solījuši “SEB Unibanka” Smiltenes filiāle, “Madara “89”, “Smiltenes piens”. Plānojam runāt arī ar citiem uzņēmējiem.
Varbūt kultūrā viss vēl nav kārtībā. Trūkst labu pasākumu režisoru, bet tas ir darba process, pie kura jāstrādā.
— Mazaizsargātajai sabiedrības daļai būtiska ir pašvaldības sniegtā sociālā palīdzība.
— Katru gadu palielinām summas sociālajiem pabalstiem. Vispirms šajā jomā cenšamies palīdzēt bērniem. Piešķiram brīvpusdienas, pabalstus skolas piederumu iegādei.
Šobrīd pašvaldības speciālisti strādā pie sociālās mājas projekta. Kad pilsētas pārvaldījumā nonāks ēka pie slimnīcas, kur padomju gados atradās zobārstniecības kabineti, projektu virzīsim tālāk. Ir iesāktas sarunas, lai piesaistītu Eiropas Savienības fondu finansējumu un valsts investīcijas. Gribu uzsvērt, ka tur netiks veidota sociālā māja bomžiem, spēcīgiem cilvēkiem, bet gan veciem, vientuļiem cilvēkiem, kuriem vajadzīga aprūpe.
Pilsētas infrastruktūrā arī 2006. gadā daudz darīts ielu un trotuāru sakārtošanā un remontā. Obligāti šos darbus turpināsim. Beidzot ir sācies reāls darbs ilgi gaidītajā ūdenssaimniecības projektā par ūdensvada un kanalizācijas tīklu paplašināšanu un rekonstrukciju Smiltenē. Vairākās ielās no jauna izveidots apgaismojums. Arī šie darbi turpināsies. Firma “Vidzemes energoceltnieks”, kura Smiltenē apkalpo pilsētas elektrotīklus, nolēmusi šeit veidot iecirkni. Pilsētai tas ir izdevīgi. “Vidzemes energoceltnieka” speciālisti varēs regulāri uzraudzīt ielu apgaismojumu un ātri novērst bojājumus.
2007. gadā novēlu visiem labu veselību un to, lai rūgtums un sliktās domas paliek vecajā gadā. Domāsim tikai labu, būsim iecietīgi cits pret citu. Labdarība nav vajadzīga tikai kampaņveidīgi. Tā nepieciešama arī ikdienā.
**
Kopīgi ar apkārtējo pagastu pašvaldībām risināmi jautājumi:
• atkritumu apsaimniekošanai un šķirošanai nepieciešamās teritorijas;
• autoceļu infrastruktūras uzturēšana un pilnveidošana;
• jaunas kapsētas izveidošanas iespējas;
• atpūtas un rekreācijas teritorijas, it īpaši Niedrāja ezera apkārtnē Launkalnes pagastā, kur jau izveidota marķēta velotaka;
• inženierinfrastruktūra (notekūdeņu attīrīšanas iekārtas Smiltenes pagasta Brutuļos un citi objekti);
• nepieciešama sadarbība infrastruktūras attīstības jautājumu risināšanā pie jaunu dzīvojamo rajonu izbūves projektiem pilsētas robežu tuvumā un citi jautājumi.
