Savā 40 gadu ilgajā bioloģijas skolotājas darba stāžā smilteniete Anna Lavrinoviča neatceras otru tādu gadījumu, kad pilnīgi visi viņas audzēkņi, kuri tikuši uzaicināti uz bioloģijas valsts olimpiādi, iegūtu apbalvojumus.
“Maniem audzēkņiem bioloģijā ir bijušas pirmās vietas valsts olimpiādē, pat divas sudraba medaļas un viena bronza pasaules olimpiādē, bet nekad nav bijis tā, ka vienā klašu grupā uz valsts olimpiādi aizbrauc trīs skolēni un visi iegūst godalgas. Tas ir ūnikums,” uzsver A. Lavrinoviča.
Bez darba tas nebija
Janvāra nogalē notikušajā bioloģijas 41. valsts olimpiādē devīto klašu grupā izcilu rezultātu lielā konkurencē sasniedza Smiltenes vidusskolas skolēni, skolotājas A. Lavrinovičas audzēkņi Ričards Averāts (9.c), Tīna Deina Kukurīte (9.c) un Santa Vintere (9.a).
Ričards ieguva 2. vietu, Tīna Deina – 3. vietu, Santa – Atzinību. Atzinību saņēma arī viņu skolotāja Anna Lavrinoviča par ieguldīto darbu skolēnu sagatavošanā bioloģijas 41. valsts olimpiādei.
Latvijas mērogā bioloģijas 41. valsts olimpiādē piedalījās pavisam 1014 skolēni no 9. klasēm. Izvērtējot novadu posma rezultātus, uz Rīgu, valsts olimpiādes noslēdzošo trešo posmu tika uzaicināti 52 devītklasnieki, tai skaitā trīs pieminētie Smiltenes vidusskolas skolēni, un visi viņi mājās atbrauca ar balvām.
“Tas ir ļoti augsts panākums, taču bez darba tas nebija. Strādājām brīvdienās, kad citi atpūtās. Izgājām cauri botānikai, zooloģijai, anatomijai. Devu grāmatas, bet viņi ļoti daudz strādāja paši. Šie skolēni ir tādi, uz kuriem varu paļauties un kuri spēj ņemt pretī, ko viņiem dodu,” Ričardu, Tīnu Deinu un Santu uzteic skolotāja A. Lavrinoviča.
Intervējot visus trīs skolēnus un iztaujājot viņus par bioloģijas valsts olimpiādes uzdevumiem, “Ziemeļlatvijai” secinājums ir viens, – lai iegūtu godalgotu vietu tik grūtā pārbaudījumā, ir jābūt gudriem un zinošiem ne tikai bioloģijā, bet arī citos mācību priekšmetos, piemēram, ģeogrāfijā un matemātikā, jo bioloģijas olimpiādes uzdevumi ir savā ziņā pat integrēti. Turklāt uzdevumi bija arī par tādām tēmām, kas 9. klasēm pat vēl nemaz netiek mācītas.
Arī A. Lavrinoviča atzīst, – valsts olimpiādes noslēdzošā posma uzdevumi un pārbaudījumi bija smagi, sarežģīti. “Šogad gatavojāmies uz mikroskopēšanu, bet tās nebija,” piebilst skolotāja.
Olimpiādēs piedalās labprāt
Bioloģijas 41. valsts olimpiādes 3. posms Rīgā notika divas dienas. Pirmajā dienā skolēni pildīja teorētisko testu ar 25 jautājumiem un teorētisko uzdevumu bloku, kura uzdevumos atšķirībā no testa jāsniedz atbildes skaitliski, grafikas, zīmējuma vai paskaidrojumu formā, bet otrajā dienā veica četrus laboratorijas darbus. Katra praktiskā darba izpildei tika dota apmēram viena stunda. Pēc noteicēja bija jānosaka, kādas sugas kokam pieder attiecīgais zars; kam pieder dotie zobu paraugi – plēsējam, zālēdājam vai cilvēkam, un kuri ir cilvēka pastāvīgie jeb kaula un kuri – piena zobi; pēc noteicēja arī bija jānosaka deviņu doto augļu nosaukums latīņu valodā; vēl jānosauc cilvēka un zālēdāja galvaskausu kauli un atveres.
Ričards Averāts par grūtāko uzdevumu atzīst hop testu, jo vienas minūtes laikā bija gan jāatbild uz jautājumu, gan jāpēta ar mikroskopu dotie preparāti un jāsniedz atbilde, piemēram, kurā no paraugiem ir vardes eritrocīti.
Santai Vinterei cietākais rieksts savukārt bija teorētiskie uzdevumi, jo jautājumi esot uzrakstīti nedaudz nesaprotami. Visi trīs – Ričards, Tīna Deina un Santa – mācību priekšmetu olimpiādēs piedalās labprāt. Bioloģija nav vienīgā, ir arī ķīmijas, vēstures un latviešu valodas olimpiādes, kurās piedalāmies, stāsta Tīna Deina. Piemēram, mācoties 8. klasē, Ričards ieguva Atzinību mājturības valsts olimpiādē.
Šajā mācību gadā Santa Vintere piedalījās starptautiskajā tiešsaistes olimpiādē “Best in English 2018” un vairāk nekā 21 000 skolēnu konkurencē, sacenšoties ar zinošākajiem angļu valodas pratējiem no visas Eiropas, ieguva 62. vietu.
