Kad šogad maijā visi labākie Latvijas skolu pūtēju orķestri muzicēs Rīgā, savā lielajā salidojumā, to vidū nebūs Smiltenes pūtēju, kaut viņi iepriekš izglītības iestāžu kolektīvu skatēs bija viens no labākajiem augstākās (A) grupas orķestriem Latvijā.
Atbilstoši savam jaunajam statusam, Smiltenes pūtēju orķestris tagad ir savas pilsētas kultūras centra jauniešu kolektīvs, skaidro orķestra diriģents Pēteris Vilks.
Piedalīties neļauj statuss
Tāpēc, kaut arī šajā orķestrī muzicē Smiltenes izglītības iestāžu, tai skaitā mūzikas skolas audzēkņi, kolektīvs sava statusa dēļ nevar piedalīties šopavasar visā Latvijā notiekošajās izglītības iestāžu orķestru skatēs.
Skates rīko Valsts izglītības satura centrs (VISC). Tajās tiek novērtēts kolektīvu sniegums, un tiek izraudzīti dalībnieki jau minētajam VIII Latvijas izglītības iestāžu pūtēju orķestru salidojumam, kas 4. un 5. maijā notiks Rīgā, Starptautiskajā izstāžu centrā “Ķīpsala”. Salidojuma noslēguma koncertā “Vienā elpā” ietvertas četras novadu programmas, kurās izskanēs Latvijas 100 gadi: tautas mūzika, 20. gadsimta sākuma latviešu mūzika, mūzika pirmās Latvijas brīvvalsts laikā un mūzika no 1940. līdz 1990.gadam. Vidzemes novadu skolu pūtēju orķestru skate notika aizvadītajā piektdienā Smiltenes kultūras centrā. Skatē piedalījās viens A grupas, divi B grupas un pieci C grupas kolektīvi.
Tikmēr aug strencēnieši
C grupā atzīstami sevi parādīja Strenču novada vidusskolas un Strenču mūzikas skolas pūtēju orķestris (diriģents Jānis Jansons), iegūstot 39,52 punktus un I pakāpi.
Žūrijas pārstāvis Egils Šķetris (VISC Interešu izglītības un audzināšanas darba nodaļas vecākais referents) “Ziemeļlatvijai” atzīst, ka Strenču pūtēju orķestra sniegumā ir izaugsme. “Es ļoti cienu šā orķestra diriģentu Jāni Jansonu. Jānis strādā rūpīgi, iespēju robežās. Bērnu paliek arvien mazāk, un noturēt pūtēju orķestri ir komplicēta lieta. Tā balstās uz šās jomas fanātiķiem,” uzsver E. Šķetris.
Viņš arī izsaka cerību, ka, tuvojoties lielajiem skolēnu Dziesmu un deju svētkiem, Smiltenes novads sasparosies un atbalstīs Smiltenes pūtēju orķestri, lai šis kolektīvs varētu piedalīties izglītības iestāžu orķestru skatēs un konkursos, jo tas nozīmē papildu darbu un papildu repertuāra apguvi.
“Esmu ilgus gadus centies, lai orķestrim būtu izglītības iestādes statuss (savulaik tas bijis gan mūzikas skolas, gan Smiltenes ģimnāzijas, gan Smiltenes tehnikuma kolektīvs – redakcijas piezīme), bet neesmu guvis īstu atbalstu no skolām. Ja orķestris tiek piesaistīts kādai iestādei, tas ir saistīts arī ar finansējumu,” skaidro Smiltenes pūtēju orķestra diriģents Pēteris Vilks.
Arī viņš piekrīt viedoklim, – ja Smiltenes novads vēlas, lai tā vārds izskanētu Latvijā lielo skolēnu Dziesmu un Deju svētku laikā saistībā ar orķestra sniegumu, tad novada vadībai ir jādomā, kā pūtējiem pavērt ceļu uz šiem svētkiem.
