Tā saucamā Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācija notiek slepenībā, bez atklātām diskusijām un skaidrojuma skolu kolektīviem, lēmumus pieņem, jau iepriekš vienojoties dažādos līmeņos, tai pašā laikā maldinot sabiedrību. Aģentūras LETA izplatītajā paziņojumā 2009. gada 19. novembrī varēja lasīt, ka Vidzemes reģionā Smiltenes tehnikums un Smiltenes Profesionālā vidusskola tiek saglabātas kā atsevišķas iestādes, turklāt ministres Koķes informatīvajā ziņojumā par pirmā līdz trešā kvalifikācijas līmeņa profesionālās izglītības programmu pārskatīšanu (izskatīts MK sēdē 2009. gada 21. jūlijā) teikts: Par nacionālās nozīmes izglītības programmām var uzskatīt tās profesionālās izglītības programmas, kuras tiek īstenotas vienā vai nedaudzās izglītības iestādēs un kvalifikācijas tiek pieprasītas darba tirgū, kā arī tās, kurās tiek sagatavoti speciālisti eksportspējīgās nozarēs. Piemēram, mašīnzinību programma (kvalifikācija – ceļu būves speciālists) Smiltenes Profesionālajā vidusskolā. Tomēr dažas dienas vēlāk parādījās informācija par šo skolu administratīvu apvienošanu. Turklāt optimizācijas programmā automehāniķa specialitāte ir pazudusi, bet celtniecības un ceļu būves mašīnu mehāniķa mācību programmu paredzēts aizstāt ar ceļu tehniķa programmu (pavisam cita specialitāte). Tādējādi faktiski Smiltenes Profesionālā vidusskola tiek izformēta (likvidēta). Smiltenes Profesionālā vidusskola ir vienīgā ceļinieku skolu Latvijā, kura izveidota pēc darba devēju iniciatīvas un saņēmusi pastāvīgu to atbalstu. Pēdējos gados skola piesaistījusi ievērojamu Eiropas finansējumu – darbojoties dažādos projektos, renovētas laboratorijas, iegādāta mūsdienīga tehnika, izstrādāti mācību līdzekļi. Būtu saprotams, ja tiktu likvidēta neperspektīva mācību iestāde ar finanšu parādiem un nelielu audzēkņu skaitu. Mūsu skolā audzēkņu skaits pēdējos gados ir tikai palielinājies, turklāt te mācās bērni no visas valsts. Šobrīd skolā mācās 320 audzēkņu. Smiltenes tehnikums ir pavisam cita profila iestāde, kuras mācību programmas ir tuvākas Valmieras Pārtikas ražotāju vidusskolas, Valmieras 36. AVS un Rankas arodskolas programmām – Lauku tūrisma pakalpojumi, Ēdināšanas pakalpojumi, Viesnīcu pakalpojumi, Veterinārmedicīna, Komerczinības. Turklāt minētās skolas atrodas tikai 30 – 40 kilometru attālumā no Smiltenes. Zināms, ka turpmāko Eiropas finansējumu varēs saņemt tikai lielas skolas, turklāt audzēkņu skaitam turpmākajos gados ir tendence samazināties, tajā pašā laikā reforma (vismaz vārdos) tiek virzīta uz to, lai profesionālo skolu audzēkņu skaits attiecībā pret vispārizglītojošo vidusskolu audzēkņu skaitu palielinātos vismaz līdz 50:50.Cits jautājums – vai lielie skolu „kombināti” ir piemēroti šībrīža Latvijas situācijā. Aiz katras reformas stāv cilvēki, šajā gadījumā – audzēkņi, viņu vecāki, pedagogi un darba devēji. Diemžēl Latvijas izglītības politika nav vērsta cilvēku interesēs. Audzēkņi, iestājoties mūsu skolā, ir izrādījuši konkrētu ieinteresētību apgūt tieši šeit iegūstamās profesijas un arī viņu vecākiem nav vienalga, kur un ko viņu bērni mācīsies. Pēc Apes arodskolas likvidācijas daļa automehāniķu jau turpina mācīties Smiltenē. Vai savā mācību laikā viņiem būtu jāpāriet uz trešo skolu? Mūsuprāt, daudz loģiskāk pieņemams būtu variants Smiltenes Profesionālajai vidusskolai palikt kā atsevišķai iestādei, kura sagatavo prioritārās specialitātes vai kļūt par Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikuma filiāli – tieši radniecīgo programmu dēļ, kā arī, lai saglabātu ceļu būves mašīnu mehāniķu sagatavošanu. Jebkura reforma ir veicama, tikai ekonomiski to pamatojot un piedaloties sarunā visām ieinteresētajām pusēm. Diemžēl Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un vispārējās izglītības departamenta vadītājs J. Gaigala kungs un citas atbildīgās amatpersonas nav pat radušas iespēju tikties ar skolas kolektīvu.
