Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcas stacionārā strādājošie medicīnas darbinieki un ātrās palīdzības šoferi sagaidījuši algas palielinājumu.
Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcas stacionārā strādājošie medicīnas darbinieki un ātrās palīdzības šoferi sagaidījuši algas palielinājumu.
“Smiltenes Ziņas” jau vairākkārt informēja par Smiltenes slimnīcas arodbiedrības organizācijas aktivitātēm, kas bija vērstas, lai tiktu saklausītas mediķu balsis un viņi saņemtu adekvātu algu. Šobrīd ir sperts pirmais solis. “Jūlijā algas pielikumu ir saņēmuši tie stacionāra medicīnas darbinieki, kuru darbs tieši saistīts ar pacientu: ārsti, māsas, feldšeri, sanitāri, māsu palīgi un šoferi. Šoferi bija tā kategorija, par kuru mēs cīnījāmies tāpat kā par māsām un pārējiem medicīnas darbiniekiem,” paskaidro slimnīcas arodorganizācijas vadītāja Tatjana Prikaša.
Iepriecinoši, ka esam uzklausīti
Jūtamākais algas pielikums bijis māsām, feldšeriem un šoferiem. “Protams, tas nebija tik liels, kā sākumā bija teikts valdības paziņojumā masu medijiem, bet vienalga, tas ir jūtams,” piebilst T. Prikaša.
Viņa secina — kā jau ierasts, daudzi joprojām ir neapmierināti. Vienalga, cik katram pieliktu, visi nekad nebūs apmierināti. Vienmēr būs kāds, kuram šķitīs par maz, un nekad nav tā, ka būtu pielikts par daudz. “Iepriecinoši, ka esam uzklausīti. Šoreiz slimnīcā nauda tika sadalīta bez izteiktiem ķīviņiem, kā tas bija iepriekšējos gados,” gandarīta mediķu arodbiedrības pārstāve.
Vēl nesen intervijā “Smiltenes Ziņās” vaicājām — kā jūties, māsiņ? Šodien Tatjana atbild, ka izjūtas ir divējādas.
“No vienas puses — labi, no otras — ne tik labi. Labums, ka jūtam šo algas pielikumu. Žēl, ka mūsu slimnīcā nav tik liels noslogojums kā citviet, piemēram, kaimiņos — Valmierā vai Cēsīs. Sāpina, ka jaunie speciālisti dodas prom no Smiltenes. Vārdos mēs esam dzimtās vietas patrioti, bet darbos — tiklīdz rodas izdevība vai kāds labums, dodamies prom,” sarūgtināta smilteniete.
Slimnīcai rasts papildu finansējums
“Tas bija Labklājības ministrijas rīkojums, kas paredzēja algu pielikumu,” atklāj SIA “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca” valdes priekšsēdētāja Sarmīte Zvirgzdiņa. Viņa paskaidro, ka izmainīti tarifi, izcenojumi par katru mediķu veikto manipulāciju, līdzekļi palielināti gultas dienai, kā arī palielināta ārsta aprūpes epizodes cena, tādējādi slimnīcai rasts papildu finansējums. Tiesa, žēl, ka tas noticis brīdī, kad vasaras mēnešos slimnīcai ir vismazākais noslogojums. “Vairākas nedēļas rēķinājām, vērtējām savas finansiālās iespējas, jo uzskatījām par svētu pienākamu darbinieku algas palielināt. Tas nav tik daudz, cik visi vēlētos, tomēr tā ir summa, kas ir lielāka, nekā bija līdz šim,” saka S. Zvirgzdiņa. Slimnīcas budžetam tās būs papildu rūpes, jo vasaras mēnešos jādzīvo ar zaudējumiem. Ministrijā skaidrots, ka šoreiz pielikums attiecas tikai un vienīgi uz darbinieku algām. Nauda netika atvēlēta slimnīcas uzturēšanai, degvielas cenu kāpuma kompensēšanai, arī medikamentu cenas palielinājušās. “Solījums bija, ka rudenī vēlreiz pārskatīs līdzekļus un tad kompensēs arī saimniecisko darbību. Solīts ir vienmēr, ticēsim, ka nauda tiks piešķirta,” — tā valdes priekšsēdētāja.
Vilinājums ir netālā reģionālā slimnīca
Līdztekus šīm labajām ziņām, vadītāja uzsver, ka ļoti sāpīga ir kadru problēma. “Mūsu darbiniekiem liels vilinājums ir netālā reģionālā slimnīca Valmierā, kur ir cits noslogojums, cits finansējums. Tur darbiniekiem var atļauties maksāt vairāk. Valmiera ir ļoti tuvu — 36 kilometrus aizbraukt uz dežūru mūsdienās nav problēma,” secina S. Zvirgzdiņa. Protams, ir labi, ka Smiltenē ir slimnīca, bet tā ir jāattīsta, tāpēc žēl, ka šeit sagatavotie kadri, kas pēc institūta vai māsu skolas beigšanas ieguvuši praksi, pamet Smilteni, atstājot tukšu savu darba vienu. “Tas ir smags jautājums. Šo procesu var ietekmēt tikai finansiāli. Ja finanšu līdzekļu nav, tad citu sviru arī nav. Mūsu rajonam ir savdabīga situācija. Rajonā ir divas vienlīdzīgas lokālās slimnīcas, turpretī apkārtējos septiņos rajonos ar līdzvērtīgu iedzīvotāju skaitu, piemēram, Gulbenē, Cēsīs vai Madonā, ir viena slimnīca, tādējādi mums nekad nevar būt 100 procentu noslogojums. Šis arī ir sasāpējis jautājums. Mums jau sāk trūkt ārstu, bet kas ir slimnīca bez ārsta?” vaicā S. Zvirgzdiņa.
