Vakar Smiltenes mākslas skolā pedagogu komisija vērtēja audzēkņu dipomdarbus. Vērtējumu darbiem deva arī skolotāji no Valkas mākslas skolas.
Vakar Smiltenes mākslas skolā pedagogu komisija vērtēja audzēkņu dipomdarbus. Vērtējumu darbiem deva arī skolotāji no Valkas mākslas skolas.
“Nevēlos kādu audzēkni vai viņa darbu īpaši izcelt. Visi mūsu bērni strādā labi,” vērtē Smiltenes mākslas skolas direktors Haralds Balodis. Viņš paskaidro, ka ik gadu tiek nedaudz mainītas diplomdarbu tēmas. Šogad, piemēram, vairāki skolēni strādājuši zīda apgleznošanas tehnikā. “Divi vienādi gadi nemēdz būt. Katrreiz kaut kas mainās. Citi bērni, citas iespējas, varēšana un raksturs,” komentē H. Balodis.
Viņš uzslavē pedagoģi Lieni Šicu, kura mākslas skolā strādā pirmo gadu. Skolotāja apveltīta ar lielu entuziasmu, un bērni viņas vadībā strādā atsaucīgi un čakli.
Jaunums šā gada darbos ir skolas audzēkņu veidotās mākslinieku darbu kopijas. “Kopējot parādās bērnu rakstura īpašības. Var redzēt, ka dažiem šāds darbs ļoti labi padodas. Ja viņi prot radīt kopiju, tad tādā pašā stilā ir spējīgi veidot arī savu darbu. Viņi varētu būt labi darbu viltotāji, bet noteikti katrs mākslā atradīs savu ceļu,” pasmaida direktors.
Veidojot diplomdarbus, tiek domāts, lai tiem atrastos pielietojums, lai nebūtu darbu, kurus pēc tam noliek plauktā. Zīda aizkari noteikti tiks izmantoti māju interjeros. Tāpat pielietojums būs sienu gleznojumiem un citiem darbiem.
“Smiltenē ir mūsu tuvākie kolēģi, tuvākā mākslas skola. Mums prieks katru gadu piedalīties diplomdarbu vērtēšanā. Smiltenieši bija pie mums, tagad esam ieradušies atbildes vizītē,” atklāj Valkas mākslas skolas skolotāja Gunda Sīmane. Vaicāta, kuru audzēkņu darbus ir vieglāk vērtēt, pedagoģe atbild, ka noteikti svešu. “Mēs zinām, kā savējie strādā, kā viņi auguši, kā attīstījušies visus gadus. Reizēm varbūt diplomdarbs nav izdevies tik spožs, bet, zinot, cik liels darbs ieguldīts, kā bērns strādājis, gribas ielikt augstāku atzīmi,” paskaidro G. Sīmane.
Smilteniešu veikumu vērtējot, viņa secina, ka līmenis ir dažāds. Vērtētāja tikai nedaudz izbrīnījusies, ka ir vairāki nepabeigti darbi. Valkā šādu gadījumu neesot.
Kāpēc skolēniem papildus mācībām vispārizglītojošajā skolā būtu jāapmeklē nodarbības mākslas skolā? “Mākslas skola dod ticību saviem spēkiem, attīsta fantāziju, kas nepieciešama ikvienā profesijā. Šeit bērni var attīstīt smadzeņu labo puslodi. Skolā vairāk piestrādā kreisajai,” domā G. Sīmane. Mākslas skola sniedz zināšanas mākslas vēstures pamatos, un tām, citās skolās ejot, bērns nekad dzīvē var nepieskarties. Viņš spēs diskutēt par dažādiem mākslas stiliem, pazīs māksliniekus, senās kultūras. Kādreiz, dodoties ceļojumā, viņš it kā satiksies ar saviem paziņām, ar kaut ko pazīstamu. “Izglītošanās mākslas skolā dod ļoti daudz, ja kāds pēc 9. klases vēlas stāties ar mākslu saistītā skolā. Tomēr kopumā mācības ārkārtīgi paplašina garīgo pasauli,” motivāciju mākslas izglītības ieguvei uzsver skolotāja.
