“Viņi mācās iepazīt atvērtu pasauli” — tāds virsraksts izraudzīts Vācijas laikrakstā “Rheinische Post” 17. martā publicētajai intervijai.
“Viņi mācās iepazīt atvērtu pasauli” — tāds virsraksts izraudzīts Vācijas laikrakstā “Rheinische Post” 17. martā publicētajai intervijai. Skolotājs Volfgangs Broks skaidro avīzei skolēnu apmaiņas mērķi un programmu.
Martā vairākas Vācijas pilsētas Villihas iedzīvotāju ģimenes piecas dienas uzņēma bērnus no Austrumeiropas valsts Latvijas, konkrēti, Smiltenes ģimnāzijas 7. – 9. klašu skolēnus. Pusaudžus pavadīja vācu valodas skolotājas Janīna Ķergalve un Laima Baltiņa.
Latvietes ir uzkrītoši skaistas
Ar lidmašīnu līdz Frankfurtei un tad ar autobusu līdz galamērķim — tāds bija smilteniešu ceļš līdz pārsvarā privātmāju un iekoptu dārzu pilsētai Villihai.
Smiltenes un Villihas skolēnu grupas savstarpēji apmainās daudzus gadus pēc V. Broka iniciatīvas. “Runāju ar kolēģiem un secināju, ka sarīkot apmaiņu ar Vāciju nav nemaz tik viegli. Mēs viņiem joprojām esam zemāka līmeņa valsts. Tāpēc liels paldies Brokam par to, ka viņš šo apmaiņu veica,” saka skolotāja L. Baltiņa.
Iespēja doties ekskursijā uz Vāciju bija tiem Smiltenes ģimnāzistiem, kuri vācu valodu apgūst padziļināti. Villihieši viņu uzņemšanai sagatavoja šādu programmu: no rīta līdz dienas vidum klātbūtne mācību stundās Johannesa skolā (Johannes – Hauptschule) (līdzdalība projektu nedēļā, sporta sacensības), pēc tam ekskursijas (uz Ķelni, Bohumas kalnrūpniecības muzeju), tad vakars katram savā viesģimenē un atpūta pēc tās plāniem. Nākamajā gadā vācu skolēnus uzņems smiltenieši.
“Ko skolēni mācās no apmaiņas?” intervijā “Rheinische Post” žurnālists taujā V. Brokam. Atbilde: “Pirmkārt, tā ir sociāla pieredze. Pasaules atvērtību jaunieši ierauga ļoti ātri. Mūsu skolēni tūlīt redzēja, ka latviešu meitenes ir uzkrītoši skaistas. Tā ir arī saprašanās starp tautām! Ekskursijās mūsu viesi iepazīstas arī ar attiecīgās tautas kultūru un vēsturi.”
Stundās jābūt pilnīgam klusumam
Uz interviju ar “Ziemeļlatviju” atnākušie Smiltenes 7. – 9. klašu ģimnāzisti, Vācijas brauciena dalībnieki, teic, ka labprāt mācītos Vācijā ilgāk. Arī tādas iespējas viņiem piedāvā Smiltenes un Villihas sadarbība. Tikai tad latviešu skolēnus uzņems Sv. Bernarda ģimnāzija. Smiltenes ģimnāzijas 11. klases skolēni tur var mācīties četrus mēnešus.
Johannesa skola ar 6. – 10. klasēm ir salīdzinoši zemāka izglītības līmeņa skola. Vecāko klašu skolēni tur esot lecīgi, stāsta latviešu pusaudži. “Johannesa skolā mācās skolēni ar mazāku motivāciju, mazākām spējām, taču viņiem ir iespēja pāriet no zemāka līmeņa uz augstāku, un otrādi. Tas ir labi, un arī vācieši tā domā,” saka J. Ķergalve.
Johannesa skolā ir arī daudz citu tautību skolēnu: krievi, ieceļotāji no Āfrikas un citi, kuru ģimenes tagad dzīvo Villihā vai tās apkārtnē. Smiltenes ģimnāzistu viedokļi par spilgtākajiem iespaidiem Vācijā ir dažādi. Vieniem tā bija ekskursija uz Ķelni un uzkāpšana Ķelnes doma tornī, no kura pavēries ārkārtīgi skaists skats uz pilsētu. Citiem — līdzdalība Johannesa skolas mācību stundās un klausīšanās, kā skolotājs vācu valodā skaidro, piemēram, bioloģiju. “Tur skolā skolotāja runā tikai pilnīgā klusumā. Viņiem ir stingra disciplīna. Projektu nedēļā skolotāji pārsvarā diskutē ar bērniem par dažādām tēmām, piemēram, par rasismu, medijiem un citām. Mums projektu nedēļas darbi vairāk pašiem jāizstrādā,” salīdzina Smiltenes ģimnāzisti.
Johannesa skola ir liela, ar remontētām telpām un labu aprīkojumu. “Inventārs viņiem ir jaunāks, labāks nekā mums,” piebilst mūsu ģimnāzijas skolēni.
Tiesa, Johannesa skolā neesot ēdnīcas. Skolēni ņem līdzi no mājām maizītes un starpbrīžos ēd tās skolas pagalmā. “Pat mīnus 10 grādos. Nopietni,” piebilst smiltenieši.
Beigās jau pat domāja vāciski
Vakaros par smilteniešu izklaidi un atpūtu rūpējās viņu viesģimenes. Latviešu skolēni secina, ka vienaudžiem Vācijā patīk atpūsties mājās, skatoties televizoru vai spēlējot datorspēles. Aktīvākie sporto. Īpašā cieņā esot futbols.
Protams, viesus no Latvijas vācu ģimenes vadāja ekskursijās. Programma bijusi pat tik intensīva, ka dažos brīžos gribējies vienkārši pasēdēt mājās, atzīst daži Smiltenes ģimnāzisti.
Sarunās ar vāciešiem latviešu skolēni pilnveidoja vācu valodas prasmi. “Pēdējās Villihā pavadītajās dienās jau pat domājām vāciski,” piebilst pusaudži.
“Mūsu skolēni Vācijā uzvedās ideāli. Ja bērniem piedāvā kaut ko labu un skaistu, tad viņi to novērtē,” ir pārliecinātas J. Ķergalve un L. Baltiņa.
