Smiltenes deju apriņķa kolektīvu dejotāji un viņu vadītājas jau noslaucījuši izlietos sviedrus un var atviegloti uzelpot. Aiz muguras palicis liels un atbildīgs pārbaudījums.
Svētdien Smiltenes kultūras centrā notika Smiltenes deju apriņķa kolektīvu skate. Apgūto repertuāru žūrijai atrādīja trīs jauniešu un astoņi vidējās paaudzes tautas deju kolektīvi no Smiltenes, Strenču un Valkas novadiem.
Dejotāji kāpj arvien augstākŠomēnes sākušās Latvijas deju kolektīvu skates, kurās žūrija izvērtē dejotāju gatavību piedalīties VIII vidējās paaudzes deju kolektīvos svētkos Jelgavā, XX Senioru deju dienā Madonā un citos pilsētu un novadu deju svētkos, arī maijā Valkā gaidāmajā deju izrādē “Pavasara nakts mistērijas”, kuru izdejos jauniešu deju kolektīvi.Vidzemē līdz šim skates aizvadītas Alūksnes, Gulbenes un Smiltenes deju apriņķos. Par Smiltenes skatē redzēto žūrija ir ļoti gandarīta. Vairāki kolektīvi saņēma Latvijas Nacionālā kultūras centra augstākās un pirmās pakāpes diplomus.Būt Smiltenē un skatīties dejotājus koncertos un skatēs un baudīt viņu sniegumu ir augsts pagodinājums, uzrunājot dejotājus un kolektīvu vadītājas, atzina žūrijas priekšsēdētāja, Deju svētku virsvadītāja Iveta Pētersone-Lazdāne. “Smiltene, manuprāt, ir Latvijas dejotāju Meka. Skaļi vārdi, bet, domāju, diezgan patiesi, jo Latvijas vadošo ansambļu vadītāji ir lepni un ļoti pateicīgi vadītājiem, kuri ir Smiltenē. Jūs tiešām izaudzināt lieliskus dejotājus, kuri tālāk jau paceļ dejas mākslu Latvijā augstākos lidojumos,” viņa uzsvēra.Tradicionāli spēcīgi Smiltenes deju apriņķī ir vidējās paaudzes kolektīvi, ko apliecināja arī žūrijas vērtējums. Salīdzinot ar iepriekšējām skatēm, augšup ir pakāpies Palsmanes pagasta “Cīrulis”, iegūstot augstākās pakāpes diplomu. Līksmot var arī Variņu pagasta “Varis”, pirmo reizi iegūstot pirmās pakāpes diplomu. Taču visvairāk žūrija cildināja skatē redzētos jauniešu deju kolektīvus, kuru sniegums bijis pārliecinošs, ar sarežģītu dejas tehniku. Visvairāk uzslavu tika Grundzāles pagasta jauniešu deju kolektīvam “Riedēni”. Kolektīvs pirmo reizi savas pastāvēšanas vēsturē saņēma augstākās pakāpes diplomu. Izlozes dejai “Riedēni” paņēma puišu deju “Rakari”, ar to trāpot desmitniekā. “Malači, ka var vispār tādu deju nodejot, jo tā ir grūta. Savulaik to dejoja “Ieviņas” jaunieši,” atceras Smiltenes deju apriņķa kolektīvu virsvadītāja Ieva Adāviča.“Riedēnu” vadītāja Daiga Gulbe atzīst, ka, uzklausot žūrijas vērtējumu, no pārsteiguma sākumā pat samulsusi, jo kolektīvs tik augstus rezultātus negaidīja. Par saviem dejotājiem viņa ir ļoti priecīga.“Viņiem visiem patīk dejot, un deja viņus vieno. Mēģinājumi notiek tikai sestdienās, jo kolektīvā ir ne tikai skolēni, bet arī studenti un strādājošie,” piebilst D. Gulbe.
Vēl jāierauga partnera acis!Smiltenes deju apriņķa kolektīvus skatē vērtēja I. Adāviča, I. Pētersone-Lazdāne, Latvijas Nacionālā kultūras centra dejas mākslas eksperte Maruta Alpa, Deju svētku virsvadītāji, horeogrāfi Taiga Ludborža un Gints Baumanis.“Rezultāti ir izcili. Esam pārsteigti, ka deju kolektīvu vadītāji tikuši galā tik labi, jo vidējai paaudzei šī sezona ir smaga – jāapgūst sešas dejas,” atzīst I. Lazdāne-Pētersone. Viņa arī norāda, ka deju tehnika Smiltenes pusē ir ļoti augstā līmenī, vienīgi visiem vēl nepadodoties mākslinieciskais izpildījums, tāpēc iesaka par to maksimāli padomāt. “Līdz svētkiem vēl ir laiks, tāpēc mēģiniet ieraudzīt partnera acis, vēl vairāk ieklausīties dziesmu tekstos, un tad jau raisīsies katra dejotāja individuālā fantāzija, lai katrs dejotājs kolektīvā pārtaptu par mazu mākslas darbu,” rosina deju svētku virsvadītāja.Gandarīta par skates rezultātiem ir arī I. Adāviča, kuru turklāt iepriecinājuši dejotāju skaistie tērpi. “Kolektīvi ir centušies. Tā tikai turpināt, un nebraukt tik daudz projām no Latvijas, lai kolektīvos ir dejotāji,” novēl I. Adāviča. Deju kolektīvu skates Latvijā rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar pilsētu un novadu pašvaldībām. Vairāk foto www. ziemellatvija.lv.Smiltenes deju apriņķa kolektīvu skate
RezultātiJauniešu deju kolektīviB grupa (maksimālais punkts – 60 punkti)Grundzāles pagasta “Riedēni” (vadītāja Daiga Gulbe) Augstākā pakāpe, 56,2 punktiC grupa (maksimālais punktu skaits – 50)Bilskas pagasta Birzuļu tautas nama “Piesitiens” (Evita Kaķīte-Brasa) I pakāpe, 42,7 punktiBlomes pagasta “Atspēriens” (Evita Kaķīte-Brasa) I pakāpe, 41,9 punktiVidējās paaudzes deju kolektīviD grupa (maksimālais punktu skaits – 60)Smiltenes pilsētas kultūras centra “Ieviņa” (Dace Ābola) Augstākā pakāpe, 58 punktiPalsmanes pagasta “Cīrulis” (Aija Zeibote) Augstākā pakāpe, 55,5 punktiSmiltenes pagasta “Sanācēji” (Anda Kalniņa) I pakāpe, 52,4 pakāpe Strenču novada kultūras centra “Tīne” (Ineta Lezdiņa) I pakāpe, 52 punktiGrundzāles pagasta “Rieda” (Daiga Gulbe) I pakāpe, 50,5 punktiE grupa (maksimālais punktu skaits – 50)Variņu pagasta “Varis” (Laila Legzdiņa) I pakāpe, 41,2 punktiValkas pagasta “Spriņģi” (Mairita Jansone) II pakāpe, 37,4 punktiKārķu pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvs (Ineta Zute) II pakāpe, 37,9 punkti
