Smiltenes novada pašvaldības iestāde “Smiltenes pilsētas kultūras un sporta centrs” pastāvēs vairs tikai nepilnus divus mēnešus. Šogad 31. decembrī iestādi likvidēs, balstoties uz novada domes deputātu lēmumu.
Faktiski tiks izšķirtas sportam un kultūrai savulaik pilsētas mērogā uzspiestās “laulības”, jo abas nozares tika iemestas vienā katlā – Smiltenes kultūras un sporta centrā.Izvērtēs divus darbiniekusNo 1. janvāra darbu uzsāks jauna pašvaldības iestāde – Smiltenes novada Sporta pārvalde. Pašvaldības štatu sarakstu papildinās jauna amata vienība “sporta pārvaldes vadītājs”. Sporta pārvaldes vadītāju vērtēšanas komisija izraudzīsies no diviem kandidātiem. Tie ir Smiltenes novada sporta darba vadītājs Guntars Markss un Smiltenes kultūras un sporta centra (KSC) direktore Gunita Ozoliņa.“Smiltenes novada domes izpilddirektora Kārļa Lapiņa izveidota komisija, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību, lems, kuram no darbiniekiem – G. Marksam vai G. Ozoliņai, būs priekšrocības ieņemt izveidotās Sporta pārvaldes vadītāja amatu,” informē Smiltenes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Marita Mūze. Abi minētie kandidāti savu pašreizējo amatu zaudēs no nākamā gada 1. janvāra. No Smiltenes novada domes štatu saraksta tad izslēgs amata vienību “sporta darba vadītājs” (šo darbu veic G. Markss), bet no Smiltenes kultūras un sporta centra štatu saraksta – amata vienību “direktors”. Šo amatu ieņem Gunita Ozoliņa. Tas viss ir saistīts ar Smiltenes pilsētas kultūras un sporta centra reorganizāciju.Kultūras un sporta nozares sakārtošana aizsākās jau 2009. gada 30. septembrī, skaidro M. Mūze Pašvaldība izveidoja darba grupu ar mērķi uzlabot pašvaldības pārvaldi kultūras un sporta nozarēs. Darba grupas ieteikums bija sporta nozari atdalīt no kultūras nozares, stiprināt konkrēto jomu koordinēšanu un vadību, kā arī atdalīt kultūras un sporta ēku apsaimniekošanu, nododot to pašvaldības institūcijai, kas nodarbojas ar saimniecisko darbu koordinēšanu.Kultūru pārņems novada pārvaldeSākot no nākamā gada 1. janvāra, Smiltenē kultūras funkcijas un uzdevumus, ko pašlaik minētajā nozarē veic Smiltenes KSC, pildīs Smiltenes novada Kultūras pārvalde. Tie ir: kultūras mantojuma un tautas tradīciju saglabāšana, kultūras dzīves organizēšana Smiltenē. Kultūras pārvalde pārņems arī KSC strādājošo darba tiesiskās attiecības. Pašlaik kultūras nama ēkā notiek vērienīgi rekonstrukcijas darbi, ko pēc novada domes pasūtījuma veic uzņēmums “Selva Būve”. Būvdarbus paredzēts pabeigt līdz 2013. gada martam. Līdz tam pašvaldība jautājumu par personālijām Smiltenes kultūras dzīves vadībā neskatīs.“Kamēr kultūras namu remontē, kultūras funkcijām Smiltenē ir ierobežots formāts, ņemot vērā, ka pasākumi jārīko skolu telpās un ir jāpielāgojas skolu darba specifikai. Smiltenē atrodas novada Kultūras pārvalde un kultūras un sporta centrs. Abu iestāžu darbība nedaudz pārklājas, tādēļ arī deputāti nolēma nodot kultūras funkcijas Kultūras pārvaldei,” skaidro P. Jansone.Sporta pārvalde plānos un vadīs sporta nozares darbu un attīstību Smiltenes novadā. Novada domes Saimnieciskās darbības nodaļa nodrošinās visas līdzšinējās Smiltenes kultūras un sporta centra ēkas uzturēšanas funkcijas.Aicināta vērtēt domes lēmumu par kultūras un sporta centra reorganizāciju, iestādes direktore G. Ozoliņa no komentāriem atturējās.Savu viedokli par gaidāmajām pārmaiņām “Ziemeļlatvijai” izteica G. Markss: “Ir loģiski atdalīt sportu no kultūras, jo katrai nozarei ir pietiekami plaša saimniecība un savi darbības virzieni. Katra nozare jāvada atsevišķi, un tas jādara nozares speciālistam”.Vērtējot Smiltenes KSC reorganizāciju, Smiltenes sporta skolas direktors Ivars Joksts lielākās izmaiņas cer sagaidīt kultūrā. Viņš apmeklē kultūras pasākumus pilsētā un saredz šajā jomā risināmas problēmas. Piemēram, aizvadītajā sestdienā koncertu “Imanta – Babīte” Smiltenē apmeklējuši tikai aptuveni 100 cilvēku. “Tajā pašā laikā smiltenieši regulāri brauc uz teātri Rīgā, bet savus pasākumus bieži neapmeklē. Tas nozīmē, ka vairāk jāstrādā pie kultūras menedžmenta, jāiekustina cilvēki, lai viņi nāktu uz pasākumiem. Varbūt kultūras darba organizatoram jāiet uz darbavietām. Jāpiedomā pie afišām, jo šobrīd tās nav pamanāmas, kaut desmit reižu eju garām,” saka I. Joksts.Izmaiņas sporta nozarē viņš vērtē pozitīvi, jo “ir tikai loģiski, ka sporta cilvēki apsaimnieko arī ēkas sporta daļu – sporta halli”. “Citādi jau nekas neizmainīsies. Pagaidām Sporta pārvalde ir tikai skaļš nosaukums – viens cilvēks, un tas, vai viņš ir sporta darba organizators vai pārvaldes vadītājs, neko nemaina,” piebilst I. Joksts.
