Ļoti šaubos, vai vienas puķu pļavas izveidošana uz Latvijas – Igaunijas robežas spēs saglābt Valkas novada pašvaldības tēlu. Tuvojoties pašvaldības vēlēšanām, kas notiks nākamgad, tagadējai domei būtu vajadzējis īpaši domāt par savu spalvu spodrināšanu un kārtošanu un kaut vai saprātīgi padomāt, kā cilvēki novērtēs došanos par pašvaldības līdzekļiem uz Lietuvā izslavētām kūrortpilsētām. Nenoliedzami, ikviena, pat pati mazākā izkustēšanās no ierastās kārtības un vides cilvēkos rada pacēlumu un jaunas idejas. Ja tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda, tad jādomā, vai ieguldījums dos augļus jeb labumu iedzīvotājiem. Smelties pieredzi kaimiņzemē un secināt, ka mums nepieciešama viena puķu pļava, ir vairāk kā smieklīgs guvums. Novērojumi liecina, ka nespējam sakopt to, kas mums jau ir, kur nu vēl sapņot par jauniem apstādījumiem un objektiem. Pašlaik pilsētā zāle netiek pļauta, Lugažu laukuma puķu kastēs tikai tagad ir iestādītas kannas un puķu stādi. Laukuma segums ir tik izdrupis, ka sen pelnījis atjaunošanu. Pastaigājoties pa dabas taku gar Pedeles upi, jābrīnās, kā tur vēl kāds nav kaklu nolauzis. Dēļu grīda daudzviet ir salauzta un bīstami šūpojas. Vairākus gadus ejot pāri Ausekļa ielas tiltam pār Pedeli, gribas kādu no pašvaldības atbildīgajiem darbiniekiem iesēdināt bērnu ratiņos un pārvest pāri, lai izjūt, kā ratos jūtas mazulis, kuram kratās viss ķermenītis. Protams, lai salabotu, nopļautu, iestādītu, ir vajadzīga nauda, kuras, kā vienmēr, pietrūkst. Tāpēc ir skumji, ka pašvaldības 19 darbinieki tik vieglprātīgi iztērēja līdzekļus, kurus varētu ieguldīt daudz lietderīgāk.
