Raiņa ielas kontrasti Smiltenē spilgti ataino iedzīvotāju ikdienu. Šis būs piektais gads, kopš projekta “Raiņa ielas un tās pieslēgumu ielu kompleksā rekonstrukcija” noslēguma, kura ietvaros Raiņa ielas posmā no Gaujas līdz Rīgas ielai veikti vērienīgi būvdarbi un labiekārtošanas darbi, lai iedzīvotāju dzīvi padarītu ērtāku un pilsētu mūsdienīgāku. Ne tikai neērta, bet nereti arī problemātiska ir pārvietošanās Raiņa ielas otrā galā.
“Ziemeļlatvija” jau 2011. gadā rakstīja par nerekonstruēto Raiņa ielas posmu no Ābeļu ielas līdz Brantu pagasta robežai, kura ceļa segums sagādā raizes privātmāju iedzīvotājiem, gājējiem un autovadītājiem. Pavasaros un rudeņos esot vistrakāk, jo ir vislielākās bedres un dubļi, savukārt vasarās – putekļi. Vienīgi ziemā, kad uzsalis un termometra stabiņš pieturas pie mīnus atzīmes, iela līdzinās citām pilsētā esošajām un pārvietošanās grūtības nesagādā. Šajā ziemā tikai retu reizi tā esot.Katru gadu laikraksta redakcija saņem vairākus telefonzvanus, kuros Raiņa ielas iedzīvotāji lūdz aktualizēt ieilgušo problēmu. Pirms neilga laika atskanēja vēl viens palīgā sauciens.Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis atzīst, ka šī ir sliktākā iela pilsētā. Vienlaikus tā ir iela, kur uzturēšanas darbus veic pastiprinātāk. “Arī mums regulāri zvana Raiņa ielas iedzīvotāji un stāsta par šīm problēmām, aicinām to darīt arī turpmāk, lai kopā varētu radīt labākus apstākļus. Viņus var saprast, bet tam, ka mēs pienācīgi neveiktu uzturēšanas darbus, nepiekrītu, mēs cenšamies reaģēt atbilstoši laikapstākļu prognozēm un ceļu speciālistu ieteikumiem. Esam izvērtējuši iespējas atjaunot ielas virskārtu tās sliktākajos posmos, bet tie darbi var izrādīties veltīgi, ja, piemēram, pēc gada izdodas piesaistīt ES struktūrfondu finansējumu pilnai ielas rekonstrukcijai” saka domes priekšsēdētājs.“Ziemeļlatvija” noskaidroja, ka vienīgais, ko šobrīd pašvaldība reāli lietas labā var darīt, ir turpināt veikt uzturēšanas darbus. Tehniskais projekts Raiņa ielas rekonstukcijas 2. kārtai ir izstrādāts pirms krietna laika, bet līdz šim nav bijušas tādas programmas, kur to iesniegt, lai iegūtu Eiropas struktūrfondu līdzekļus. Paralēli dome raugās, lai šāda iespēja būtu un sola pie pirmās izdevības šo projektu virzīt uz priekšu. “Cerams, ka jaunā ES struktūrfondu periodā būs izvirzīti tādi kritēriji, kuri būs atbilstoši, lai varētu pretendēt un saņemt finansējumu Raiņa ielas rekonstrukcijai. Zināms, ka ielas rekonstrukcijai nepieciešams vairāk nekā miljons eiro un pašvaldības budžetā šādas summas nav,” cer G. Kukainis.Raiņa ielas iedzīvotājs Aldis Pētersons stāsta, ka arī viņa kaimiņi sakostiem zobiem gaida, kad situācija uzlabosies. “Kamēr neienāksies Eiropas nauda, neviens te nebūs laimīgs. Svētdien nogreiderēja un pašlaik ir labāk, bet tiklīdz kļūs siltāks un sniegs kusīs, atkal būs problemātiska pārvietošanās. Ietvju te nav, gājējiem nākas brist pa ceļa malu, bet autovadītāji atsevišķos posmos par uz trīsdesmit kilometriem stundā nevar pabraukt. Jāteic, ka šogad uzturēšanas darbi tiek veikti labāk kā iepriekš, bet ceļu par labu īsti nekad nevar nosaukt,” stāsta A. Pētersons.Līdzīgi domā Valdis Paeglis, kura ģimenei ir īpašums Raiņa ielā. “Neesmu ceļu būves inženieris un nepārzinu tehniskās nianses, bet pašvaldība seko līdzi notiekošajam. Jāatzīst gan, ka pirms vairākām nedēļām stāvoklis ielā bija kritisks. Diemžēl joprojām ir gonkotāji, kas Raiņa ielā neievēro uzstādītās ceļa zīmes par ātruma ierobežošanu. Daži te regulāri jūtas kā autotrasē un traucas lielā ātrumā, tas savukārt vēl vairāk pasliktina ceļa stāvokli. Biežāk tas notiek no rīta braucot uz darbu un vakarpusē dodoties mājās. Valsts policijai te būtu ko darīt,” pārliecināts ir V. Paeglis. Arī viņš uzskata, ka atliek dzīvot cerībā, ka pienāks labāki laiki, bet līdz tam jātur roka uz pulsa, lai atbildīgie strādā un nepieļauj ielas seguma tālāku bojāšanos.
